Zvejnieku un roņu līdzāspastāvēšanas risinājumu meklējumos

Lai risinātu pēdējos gados aizvien saspringtāko piekrastes zvejnieku un roņu līdzāspastāvēšanas jautājumu, noslēgumam tuvojas sugas aizsardzības plāna izstrāde roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Plānam jābūt gatavam līdz rudenim, bet vēl sagaidāmas diskusijas par labākajiem risinājumiem, lai, kā mēdz teikt, vilks būtu paēdis, bet kaza dzīva.

Roņu aizsardzības plāna izstrādi Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā bezpeļņas organizācija “Pro Mare” uzsāka jau 2017. gadā. Šis plāns ir roņu un zvejniecības ekspertu veidots stratēģisks dokuments, kurā ir iekļauti risinājumi roņu sugu aizsardzības turpmākai nodrošināšanai, kā arī ieteikumi, kas ļautu mazināt roņu radītos zaudējumus zvejniecībai. Pašlaik ir sagatavota Roņu aizsardzības plāna otrā redakcija, kuras galvenās tēzes aprīlī un maijā publiski apspriestas trijās sanāksmēs – Rīgā, Liepājā un Salacgrīvā.

Roņu skaits jūrā – ap 50 000

Pētījumi liecina, ka Baltijas jūrā patlaban dzīvo apmēram 50 tūkstoši roņu – 30 tūkstoši pelēko un 20 tūkstoši pogaino. Piekrastes zonā pārsvarā uzturas vairāk nekā 3000 tūkstoši pelēko roņu.

Lai fiksētu, kāda ir roņu piezveja rūpnieciskajā zvejā, no 2017. gada nozvejas žurnālos ieviesta roņu piezvejas pozīcija. Tiesa, zvejnieki vēl joprojām ir ļoti kūtri uz roņu piezvejas norādīšanu, lai gan vairākkārt uzsvērts, ka tas ir ļoti nozīmīgi, lai spētu precizēt roņu piezvejas skaitu, kas ilgtermiņā varētu palīdzēt roņu un zvejnieku līdzāspastāvēšanas problēmas risināšanai. Pēc nozvejas žurnālu informācijas, 2017. gadā piezvejā nav bijis neviena roņa, bet 2018. gadā – 20 (10 Buļļupē un 10 Saulkrastu piekrastē).

Lai iegūtu datus par piekrastē sastopamo roņu skaitu, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR” pētnieki 2017. gadā veica aptauju, no saviem sadarbības partneriem – zvejniekiem – iegūstot informāciju par kopumā 31 roni. Attiecinot šo skaitu uz visiem komerczvejniekiem piekrastē, BIOR secina, ka piekrastē varētu būt sastopami 145 roņi.

Roņu aizsardzības plāna ietvaros 2017. gadā veikta vēl viena aptauja, kurā piedalījās 25 zvejnieki, kuri ziņoja par 437 piekrastē redzētiem roņiem. Attiecinot šos datus uz visiem Latvijas komerczvejniekiem, pētnieki secina, ka piekrastē varētu uzturēties apmēram 580 roņi. Tiesa, datus iespējams apšaubīt, jo iespējams, ka vairākkārt ziņots par vienu un to pašu redzētu roni. Taču ticami ir dati, kas apliecina, ka visvairāk roņu nonāk zivju murdos, apaļo jūrasgrunduļu un lucīšu murdos, kā arī akmeņplekstu tīklos.

Aptaujājot pašvaldības par krastā izskaloto roņu skaitu, konstatēts, ka 2016. gadā to bija 310, 2017. gadā – 422 un 2018. gadā – 373 roņi.

Zaudējumi zvejniekiem

Plāna izstrādes gaitā BIOR pētnieki sadarbībā ar sešiem komerczvejniekiem Latvijas piekrastē 2018. gadā uzsāka pilotprogrammu, lai aprēķinātu roņu postījumu ekonomisko ietekmi.

Dati liecina, ka 90% apgrozījuma zvejniekiem pamatā ienāk no stāvvadu zvejas (70–77%  reņģe un apaļais jūrasgrundulis), kam roņi izteiktus postījumus nenodara. Citāda situācija ir ar ekonomiski vērtīgāko zivju sugu – sīgu, lašu, taimiņu, zandartu, vimbu, mencu – zveju tīklos un murdos.

Zvejas rīku bojājumi, eiro

 Zvejas rīku zaudējums, salīdzinot ar piekrastes zvejas ekonomiskajiem rādītājiem, eiro

* prognoze

 Novērotie roņu tiešie zaudējumi piekrastē tīklu zvejā 2018. gadā

 Dati rāda, ka zaudējumi zvejniekiem ir ievērojami, visticamāk, ka tie ir daudz lielāki, ja uzskaitītu katru piekrastē zaudēto zvejas rīku un neiegūto lomu. Informācija par neiegūto lomu iegūta, uzskaitot zivis, kuru paliekas varēja fiksēt pēc roņa uzbrukuma, taču ļoti bieži ir gadījumi, kad zvejnieki atrod saplēstus tukšus zvejas rīkus, tikai aptuveni nojaušot, kāds būtu bijis loms, ja roņa apciemojums nebūtu noticis.

Roņu drošie murdi un atbaidītāji

Vai ir risinājums, kā zvejniekiem izvairīties no roņu uzbrukumiem lomos? Viens no variantiem – ieviest roņu drošos murdus pēc Skandināvijas parauga. LLKC sadarbībā ar BIOR no 2012. gada līdz 2014. gadam testēja šādu zvejas rīku un tika secināts:

• roņu drošais murds tehniski ir izmantojams Latvijas piekrastes ūdeņos, sākot ar 5 m dziļumu, kad jūras virziena vēja stiprums nepārsniedz 15 m/s;
• nozveju dati parāda līdzvērtīgu roņu drošā murda (RDM) un tradicionālā murda (TM) ķeramību mazvērtīgākajām zivju sugām, savukārt ar RDM ir lielākas nozvejas un mazāk sabojāti lomi tieši lašveidīgajām zivju sugām, taču no roņiem pasargāto vērtīgo lomu apjomi nav tik lieli, lai kaut nelielā apjomā segtu augstās RDM izmaksas;
• lašu un taimiņu zvejai rudens sezonā vajag izvēlēties liela acs izmēra linumu (ap 400 mm) murda priekšējās daļas (spārnu un iedzirkņu) konstrukcijā;
• zveja ar TM ir veicama arī laika apstākļos, kad zvejot ar RDM nav iespējams, un, ņemot vērā murda ielikšanas un izņemšanas biežumu laikapstākļu svārstību dēļ, TM ir vieglāk apkalpojams nekā RDM;
• iegādājoties roņu drošo murdu, rūpīgi jāapsver, kādas mērķsugas kādās sezonās paredzēts zvejot, lai izvēlētos atbilstošas specifikācijas konstrukciju;
• RDM ar neliela acs izmēra linumu iedzirkņos nespēj novērst bojājumus lomam vai pat veicina roņu aktivitāti pie zvejas rīka.

Kā citas alternatīvas RDM jāmin, ka zvejnieki ir modificējuši arī tradicionālos murdus, gan pārvelkot murdu āmi ar dubulttīklu, kā arī izmantojot Dyneema tīklu murda āmī un apliekot metāla režģi ap murda āmi. No zvejnieku atsauksmēm dzirdēts, ka brīžiem šādi uzlabojumi darbojas, bet ne vienmēr, jo, tāpat kā RDM gadījumā, ja ronis netiek murda āmī fiziski iekšā un netiek zivīm no ārpuses klāt, tad zivis tiek ķertas pie ieejas murda āmī.

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) inovāciju projekta ietvaros Rīgas tehniskās universitātes zinātnieku grupa 2017. un 2018. gadā izstrādāja akustisko roņu atbaidītāju. Uz šo projektu tiek liktas lielas cerības. Viens atbaidītāja prototips ir izstrādāts, šobrīd tiek gatavots otrs, uzlabots prototips. Tiesa, šim risinājumam ir gan plusi, gan mīnusi – atbaidītāja cena varētu būt apmēram 5000 eiro, kas zvejniekiem nav ekonomiski izdevīga, ja netiek izmantots EJZF atbalsts, turklāt tas izmantojams tikai murdiem, jo darbības rādiuss nav liels (apmēram 150 m).

Vai medības ir risinājums?

Gan Roņu aizsardzības plāna apspriešanas sanāksmēs, gan individuālās sarunās ar piekrastes zvejniekiem aizvien vairāk dzirdēts viedoklis, ka viens no efektīvākajiem risinājumiem roņu postījumu mazināšanai būtu ieviest tā sauktās aizsargājošās medības. Tas ir – atļaut zvejniekiem, kuriem ir arī medību atļaujas, zvejā līdzi ņemt ieroci roņu biedēšanai.

Patlaban nav skaidrs, vai tas būs iespējams, jo pētnieki no “Pro Mare” ar dažādu zinātnieku publikācijām mēģina pierādīt, ka roņu medības nav ilgtermiņa risinājums, lai atbaidītu roņus no zvejas rīkiem. Medības ir atļautas Igaunijā (1% no roņu populācijas), aizsargājošās medības ir Somijā, Zviedrijā un Dānijā. “Pro Mare” norāda, ka tās situāciju būtiski neesot uzlabojušas. Tomēr, kamēr Latvijā medības netiks veiktas, to efektu neuzzināsim.

Vērts pieminēt, ka starp Baltijas jūras valstīm, kurās roņi nodara postījumus piekrastes zvejniekiem, Latvija ir vienīgā, kurā nav apstiprināta Roņu pārvaldības plāna, nav atļautas jebkādas medības un nepastāv nekādu kompensāciju zvejniekiem par zaudējumiem. Pat Polijā un Lietuvā, kur roņu ir ievērojami mazāk, kompensācijas ir ieviestas.

Jāsecina, ka Roņu pārvaldības plāns, vismaz tādā redakcijā, kādu to veido šobrīd, nebūs glābiņš zvejniekiem. Tādēļ aicinām zvejniekus būt aktīviem, gan aizpildot anketas par roņu bojājumiem, gan arī, norādot roņu skaitu zvejas žurnālos, jo ir ļoti svarīgi, lai būtu statistiski un oficiāli pierādāms roņu skaits un to bojājumi.

Aicinām zvejniekus būt aktīviem, un piedalīties plāna pirmās versijas apspriešanā un izmantot iespējas to komentēt plāna komentāra versiju var iegūt, rakstot lilita.viksna@gmail.com. Par jaunumiem plāna virzībā aicinām sekot līdzi tīmekļa vietnēs www.zivjutikls.lv un LLKC sociālā tīkla facebook kontā www.facebook.com/LLKIC/.

Jārēķinās, ka mērķis nav iznīcināt roņus Latvijas piekrastē, tādēļ pētniekiem un zvejniekiem kopīgi jāatrod efektīvākais veids, kā pastāvēt līdzās, lai piekrastes zvejniecība Latvijā neizzustu.

Rakstā izmantota informācija no BIOR un “ProMare” sanāksmju prezentācijām.

Kristaps Gramanis,

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla Sekretariāta projektu vadītājs