Zemes darbi iepatīkas darot

Rēzeknes novada Verēmu pagastā pie Adamovas ezera, skaistā, gleznainā vietā, dzīvo un strādā jauna ģimene – Māris un Jolanta Leitāni, kuri nodarbojas ar stādu, kartupeļu un dārzeņu audzēšanu.

Kāpēc izvēlēta šāda nodarbe, zinot noieta iespējas un to, kāda ir konkurence?  Māris atbild vienkārši un nedomājot, – jādzīvo no kaut kā ir. Kad iesēdies traktorā, sācis art, zemes darbi iepatikušies. Varbūt tas arī gēnos, jo Māra tētis nodarbojies ar puķu audzēšanu. Jaunajiem, pārņemot saimniekošanu, ar puķēm īsti nesanācis. Lai nopelnītu dzīvošanai padsmit hektāros zemes, stingri jāpiedomā par variantiem, ko darīt. Māra māsas drauga iedrošināti sākuši audzēt kartupeļus. Pirmajā gadā paveicies, kartupeļus vairumā iepirkusi kāda kafejnīca. Nākamajā gadā nepadevusies raža tieši šķirnei ‘Laura’, kuru  pieprasīja pircējs, līdz ar to izdevīgais noiets tika zaudēts.

Nepatīk vienmuļš darbs

Mārim pēc būtības nepatīk vienmuļš darbs, gribas pamēģināt kaut ko jaunu. Lai varētu paplašināt tirgum piedāvāto preču sortimentu, sākta stādu audzēšana. Vispirms iemēģināti gurķi, tad kabači, cukīni, tomātu stādi, salāti, spināti, dažādi kāposti. Daļu izaudzēto stādiņu realizē, daļu audzē tālāk saimniecībā gan savām vajadzībām, gan tirgum.

Garām saspringtais pavasara cēliens ar dažnedažādiem stādiem. Nu ir tomātu, gurķu, kabaču, bietīšu, kāpostu, salātu, kartupeļu sezona. Pircēji pat neaizdomājas, cik daudz darba un laika ieguldīts katra šī produkta izaudzēšanā. Māris atzīst, ka reizēm rodas šaubas par savu izvēli, bet bezcerīgums gan ne. Kad tuvojas sestdiena, svētdiena, zini, būs jābrauc, un atkal viss labi.

Šosezon dārzeņu un kartupeļu stādījumi un sējumi kopumā izskatās labi. Agri un skaisti noziedēja kartupeļu lauks. Nu gan bažas rada laika apstākļi. Slapjš un vēss. Lai gurķiem nodrošinātu siltumu, uzstādītas tuneļveida plēves siltumnīcas.

Ierīkotas divas siltumnīcas

Saimniecībai stādu audzēšanai pagaidām ir divas siltumnīcas. Apkurināmas. Šajā sezonā tomātu, kāpostu, gurķu stādiem pielietota pilienveida laistīšana, bez tās nevar. Ir daudz jautājumu, tāpēc visu laiku jāmācās, jāseko līdzi aktualitātēm nozarē.  Atbildes vispirms tiek meklētas internetā. Padomos dalās arī kolēģi. Māris saka, visu ziemu var sēdēt, skatīties, lasīt. Visnoderīgāko informāciju gūst no Krievijas, Kanādas, arī Zviedrijas dārzeņkopju, kartupeļu audzētāju pieredzes.

Ir bijusi vēlme sertificēt ražotni kā bioloģisku. Tomēr klienti vēl īsti nenovērtē bez ķīmijas audzēto produktu vērtību. Saimniecībā mēģina dažādus variantus, lai pēc iespējas mazāk būtu jāpielieto gan augu aizsardzības līdzekļi, gan mēslošanas līdzekļi. Piemēram, agrajiem kāpostiem, audzējot tos tunelī, sagatavota bagātīga augsne no trūdzemes, organiskā mēslojuma. Tomātu audzēšanā nepielieto nekādus ķīmiskos līdzekļus vai mēslojumu. Svarīga ir nezāļu savlaicīga apkarošana, augu maiņas plāna ievērošana. Stādiem melnzeme katru gadu tiek mainīta, iestrādāti  kūtsmēsli.

Stādu un gatavās produkcijas galvenais noiets ir tirgus – sestdienās, svētdienās, arī kādā darbdienā. Klienti brauc pēc produkcijas arī uz mājām. Reklāmai aktīvi tiek izmantoti sociālie tīkli.

Galvenā nozare – kartupeļi

Kā galvenā nozare, kas dod ienākumus, tiek attīstīta kartupeļu audzēšana. 2015. gadā, apzinoties, ka bez atbalsta tālākā saimniecības attīstība praktiski nebūs iespējama vai iekavēsies, tika startēts Lauku attīstības programmas atbalsta pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” ar projektu “Dārzeņkopības (kartupeļu) nozares attīstība”. Prieks bijis par Lauku atbalsta dienesta pozitīvo lēmumu. Rit ceturtais saistību gads. Iegādāts lietots traktors, arkls, vienrindas kartupeļu kombains. Šobrīd kartupeļi iestādīti 2,5 ha platībā. Piecus hektārus aizņem graudaugi, ir zālājs. Graudaugu realizācija dod papildus peļņu. Lielākās izmaksas sastāda dīzeļdegvielas iegāde, izdevumi tehnikas remontam un sēklas materiāla iegāde. Lai iegūtu labu ražu, kartupeļu stādāmais materiāls regulāri tiek atjaunots. Izdevumu sarakstā ir arī augu aizsardzības līdzekļi kartupeļiem. Pret lakstu puvi pielieto fungicīdus, pret kartupeļu lapgraužiem arī insekticīdus. Liela problēma ir kartupeļu stādīšanas vietas izvēle. Ne katra augsne, arī reljefs atbilst kartupeļu audzēšanas prasībām. Ja platības nebūtu ierobežotas, varētu pilnveidot augu seku, kā rezultātā augu aizsardzības līdzekļi nebūtu jāpielieto vai jāpielieto minimāli.

Māris secina, ka dažas lietas būtu darījis ciādi. Ļoti rūpīgi jāizvērtē tirgus noiets, kas visā darbībā ir pats būtiskākais faktors. Atbildīgi jāapzinās iespējas, analizējot cenas, cenu svārstības. Lauksaimniecībā pastāv liela dažādu risku varbūtība, kuri īpaši izkristalizējās pēdējo divu sezonu klimatisko apstākļu ietekmē. Tieši saimniecības sākuma attīstības posmā. Tomēr ieņēmumu kāpinājums no realizētās produkcijas liecina, ka saimniecība izturējusi uzlikto dabas pārbaudi.

Iesāktais tiks turpināts. Vērtējot, analizējot rezultātus, paplašinot piedāvājuma klāstu. Tieši Māra Leitāna saimniecības modulis pierāda, ka mazie uzņēmēji var pastāvēt un darboties tirgū. Nenoliedzami, ar smagu darbu.

Anastasija Saleniece,

Rēzeknes biroja lauku attīstības konsultante