Inovāciju projekta īstenotāji pieredzes apmaiņā Igaunijā

Augustā inovāciju projektā iesaistītie Salacgrīvas piekrastes zvejnieki un biedrības “Kuivižu zvejnieku apvienība” pārstāvis devās uz Igauniju, lai tiktos ar vietējiem kolēģiem, iepazītos ar viņu darba apstākļiem un zvejas rīku izgatavošanas materiāliem. Brauciena mērķis bija smelties pieredzi un praktiskus risinājumus projektam “Zvejas rīka – stāvvada – izstrāde un testēšana Salacgrīvā”, ko īsteno ar EJZAF atbalstu.

Piekrastes zveja Voistē, Pērnavas apriņķī

Pērnavas apriņķa zvejnieks Kauri Krīgers zvejo ar 13 stāvvadiem un 22 luču murdiem. Starp zvejas sezonām rīki tiek glabāti noliktavā uz paletēm, kas nodrošina ātru un ērtu iekraušanu laivās. Tā kā tie laivā tiek iecelti ar visu paleti, tad vienā dienā jūrā vidēji var ielikt 3 stāvvadus.

Zvejā piedalās 5–6 cilvēki un tiek izmantotas trīs laivas: divas stāvvada kastes pacelšanai, viena tikai loma transportēšanai. Šai, trešajai laivai, pietiek ar viena  cilvēka apkalpi, jo zivis pārpumpē ar speciālu sūkni no galvenās laivas.

Lai arī reņģu gada limits ir 800 tonnas, šosezon izdevies nozvejot vien 450 tonnas. Iemesls – vētras un zivju migrācija prom no šī piekrastes posma. Līdzīga aina vērojama arī pie mums, Salacgrīvā. Kauri izmanto vienkāršu, bet efektīvu izgudrojumu – laivā tiek ievietots metāla režģis, kas nodrošina efektīvu zivju šķirošanu: reņģes nonāk laivā, vējzivis – atsevišķā konteinerā. Šogad Igaunijas zvejniekiem bijis īpaši liels vējzivju loms.

Apmeklējām arī ostu, kur zvejnieki labo stāvvadu un dalās praktiskā pieredzē par to izgatavošanu un šūšanu.

Piekrastes zveja Puisē, Lēnes apriņķī

Lēnes apriņķa Puises ostā strādā 14 zvejnieki, no kuriem tikai pieci nodarbojas ar piekrastes zveju, jo ir pensijā. Ostu uztur pašvaldība, un jau vairāk nekā 20 gadus tā izmanto ES finansējumu, lai uzlabotu infrastruktūru. Noslēgts līgums ar zvejniekiem par ostas bezmaksas lietošanu, apmaiņā nodrošinot kārtību un uzturēšanu.

Jaunākais projekts ir saldētavas izbūve ar ledus ražošanas iekārtu (500 kg diennaktī). Uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi un akumulatori, nodrošinot ledus ražošanu praktiski bez izmaksām.

Zvejnieks Tāvi Suitsbergs zvejo ar sešiem stāvvadiem un šosezon ieguvis ap 400 tonnām reņģu. Grunduļu šogad bijis daudz – sākotnēji tos pārdeva Pērnavas uzņēmumam par cenu 1,10 eiro/kg (14 cm izmērs). Taču Morobell OÜ, kas nodarbojas ar zivju zveju, pārstrādi, iepakošanu un pārdošanu, pirka par

1,30 eiro/kg (bez izmēra kritērijiem).

Tāvi kopā ar dēlu izgatavo zvejas rīkus (lielākoties murdus). Ar ES finansējuma atbalstu izveidota ražotnes ēka ar nepieciešamo aprīkojumu. Viņš lepojas ar jauno laivu – augsta blīvuma polietilēna (PE-HD) korpuss ir izturīgs, triecienu drošs un draudzīgāks videi, jo iespējams izmantot pārstrādātu materiālu. Salīdzinājumā ar stikla šķiedras laivām šis risinājums ir lētāks un vienkāršāk kopjams.

Brauciena noslēgumā apmeklējām Saare Frydendahl – nelielu zvejas rīku veikalu un mini darbnīcu. Tur varēja apskatīt jaunākos linumus, virves un citus materiālus, kas ražoti Sāremā esošajā rūpnīcā.

Igaunijas pieredze spilgti parāda, ko nozīmē pašvaldības ieinteresētība un mērķtiecīga ES finansējuma izmantošana jau no pirmajām dienām, kopš Igaunija kļuvusi par savienības dalībvalsti. Vietējās ostas ir sakārtotas, aprīkotas un atvērtas piekrastes zvejniekiem – bez maksas, pretī sagaidot kārtību un saimniecisku pieeju. Tas rada labiekārtotu vidi, kur zvejnieks var darīt savu darbu, neuztraucoties par ostas infrastruktūru.

Tomēr sāpīgais jautājums, kas šogad vieno gan Latvijas, gan Igaunijas zvejniekus, ir zemā nozveja. Peļņa no dabas resursa izmantošanas nav pašsaprotama – to ietekmē gan laikapstākļi, gan zivju migrācija. Projekta ietvaros, izgatavojot jaunu zvejas rīku, skaidri redzējām, cik tas izmaksā. Arī vīru algas, kas iet jūrā, jāmaksā neatkarīgi no tā, vai loms ir vai tā nav. Turklāt apdrošināšana ne zvejas rīkiem, ne tukšiem lomiem nepastāv, un roņu postījumi joprojām ir ikdiena.

Vēl viens aspekts – piekrastes projektu ietvaros bieži tiek noteiktas apgrozījuma pieauguma prasības. To izpilde kļūst sarežģīta, ja zvejas apjomi krītas ārēju apstākļu dēļ. Šī ir diskusija, kas jāatver plašāk – kā nodrošināt, lai piekrastes zvejniecība paliktu dzīvotspējīga arī tad, kad daba uzliek savus noteikumus.

Projekts: Zvejas rīka – stāvvada – izstrāde un testēšana Salacgrīvā. Projekta numurs: 23-00-U1020101-000003. Programma: Programma zivsaimniecības attīstībai. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.