Lielais Staiceles krūmmelleņu dārzs īpašniekiem neliek vilties

Tirgū meža mellenes nopērkamas ļoti dārgi, jo pavasarī to ziedi apsala, tāpēc cilvēki meklē un pērk dārzos audzētās krūmmellenes. Mūspusē arvien nepārspētas ir Staiceles krūmmellenes. Pieļaujams, ka audzētava Puršēnu ceļa malā ir Latvijā lielākā, kas izveidota plēves tuneļos. Šogad tur ogas ienākas 28 siltumnīcās. Kopumā Puršēnu pusē Ģinēnu un Rūjas īpašumā zem plēves gardās ogas nogatavojas 2,5 ha platībā. Kopskats ar tik daudzām ceļa abās pusēs esošām 100 m garajām siltumnīcām ir iespaidīgs. Pirms dažiem gadiem, kad tikāmies ar uzņēmēju Uldi Mežuli, bija izveidoti trīs uzņēmumi un biznesā iesaistījās vairāki cilvēki. Tagad viss apvienots vienā lielā saimniecībā, kas pieder Mežuļu ģimenei. SIA Rudzo kontrolpaketes turētāja gan ir Ulda sieva Ērika. Satikāmies, kad abi rīdzinieki bija ieradušies aizvest novāktās, safasētās ogas un nogādāt tās gan pastāvīgajiem pircējiem, gan citiem pasūtītājiem. Galvenais, ka šis Mežuļiem atkal būs labas ražas gads. Noliktavā iepretī dzīvojamai mājai liela teikšana ir pārvaldniecei, staicelietei Daigai Eglītei-Staģei. Viņa izrīko lasītājus, zina visu par novākto produkciju, uzrauga, lai ražas novākšana ritētu grafikā precīzi kā pēc pulksteņa.

Kamēr Uldis nodarbināts ar ražas pārnešanu busiņā, iepazīstos ar Ēriku, kura pēc profesijas ir grāmatvede. Uldis uzsver, ka sievas un vecāko meitu Ullas un Anetes loma ir nozīmīga, jo viens viņš noteikti nespētu pavilkt tik lielu darba apjomu. Tagad viņa pleciem uzguļ lielākoties tehniskās lietas.

Saimniecībā ogas audzē garos plēves tuneļos, tāpēc svarīgi tās gan laikus nolasīt, gan arī atrast ogām pircējus. Tā kā dārza īpašniekiem Ērikai un Uldim Mežuļiem ir savi uzticami pircēji, panikas nav. Tomēr menedžēt visu ogu pārdošanu Ērikai nav tik vienkārši, un jauni tirgi vienmēr ir aktuāli. Ulda meitas Ulla un Anete ir atbildīgas par ogu pārdošanu Kalnciema tirdziņā. Ērika seko finansēm, viņa arī uzņēmās īstenot nesen izstrādāto Eiropas Savienības struktūrfondu projektu trīs pēdējo siltumnīcu izbūvei. Projektu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu birojā sagatavoja Aigars Legzdiņš. Tuneļi ir uzstādīti, tomēr pieteikums Lauku atbalsta dienestā bijis sarežģīts un darbietilpīgs, tāpēc abi uzņēmēji nolēmuši, ka tas viņiem būs pēdējais. Ērika vēl arī aprūpē nepilnus divus gadus veco dēliņu. Ogas lasīt viņa nepagūst, bet uzņemas tās Rīgā izvadāt. Jautāta, vai ir smalka rīdziniece vai tomēr ar izcelsmi no laukiem, komercdārza īpašniece atjoko, ka laikam lauciniece bijusi savās iepriekšējās dzīvēs, jo Ģinēnos jūtoties kā Dieva ausī.

“Esam ļoti aktīvi. Mums ir trīs bērni, trīs kaķi, suns un vistas,”  pilsētniece sprēgā. Pēdējos gadus tomēr trīs dienas nedēļā pavadot lauku īpašumā, viņi uzskata sevi par vietējiem un par tādiem ir arī atzīti. Alojas novadā cilvēki viņus pazīst. Ar katru vasaru arvien vairāk iedzīvotāju arī no Ainažiem, Salacgrīvas un citām vietām brauc pie viņiem pirkt garšīgās ogas. Pie vārtiem izliktais plakāts Staiceles krūmmellenes un ar tādu nosaukumu izveidotā mājaslapa arī liecina par savas lauku vides patriotismu.

Tā kā naktis ir vēsas, krūmmellenes pagaidām ienākas lēni. Tas pat ir labi, jo nav stresa un ogas vieglāk nolasīt. Esam jau rakstījuši, ka audzētava garantē sevišķi rūpīgu ražas savākšanu. Lasītāji ir speciāli apmācīti, ar cimdiem ogas vāc tikai ar diviem pirkstiem. Tas ļauj saglabāt to dabīgo apsarmojumu, līdz ar to arī teicamu ogu kvalitāti. Noliktavā uz galda sarindots ļoti daudz ogu kārbiņu. Ērika lēš, ka tajās ieguldīti 500 kg, bet pavisam novāktas 1,5 t. Mūsu saruna gan notika pirms nedēļas, tāpēc nu jau novākts un iztirgots vairāk. Uzdodu abiem īpašniekiem aktuālo jautājumu – kā vietējie dārzkopji spēj sadzīvot ar poļu komercdārzu īpašniekiem, kuri nosit cenu ar lielu ievesto ogu piedāvājumu Rīgas tirgū.

“Dzirdēts, ka krūmmellenes jau var nopirkt par trīs eiro kilogramā, bet mūs tas neuztrauc. Katram pircējam sava izvēle. Cilvēki jau ir izglītoti un spēj atšķirt labu ogu no parastas. Poļi savas vāc ar kombainiem, bet mūsējās ar rokām lasītās ir īpašas. Tās cenšamies ātri realizēt, kamēr ražai ir lieliska kvalitāte. Mums ir dažādi klienti – lielie, mazie, ir restorāni, tirgus u. c. Ceram, ka tiksim arī vienā veikalu ķēdē. Kurā, to pagaidām paturēsim noslēpumā, kamēr līgums nav noslēgts,”saimnieki stāsta. Lai panāktos savējiem pretī, viņi plāno pirmo reizi doties uz Staiceles tirgu un, ja iznāks laika, varbūt vēlāk arī uz Salacgrīvu.

Kopā ar Ēriku ielūkojamies siltumnīcās. Tur kopumā iestādīti un aug septiņu šķirņu vairāk nekā 11 000 ogulāju. Kopš 2014. gada raža kļūst arvien lielāka, jo ogulāji pieņemas spēkā. Tie ir arī labi apkopti. Katru gadu tiek izgriezti vecie zari, tos mitrina ar pilienlaistīšanu, apravē, appļauj. Sevišķi dāsns Mežuļiem bija 2017. gads, kad pēdējās krūmmellenes viņi novāca oktobrī. Pērn gan to bija mazāk, jo krūmi iepriekš bija atdevuši spēku un tiem pietrūka laika briedēt jaunās ogas. Ērika pacienā ar sevišķi lielām šķirnes Chandler ogām, kuras ir divu eiro monētas lielumā, turklāt ļoti garšīgas. Ko lasīt steidzami, kuras šķirnes var pagaidīt, to nosaka pārvaldniece Daiga Eglīte-Staģe. Saimnieki viņai ļoti uzticas.

“Ogu laikā pie mums brauc arī ekskursanti, kurus šurp ved Alojas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Timermane. Viņi labprāt klausās, skatās, nogaršo ogas un aizbrauc ar pārliecību, ka te notiek labas lietas. Mums patīk parādīt, ko esam izdarījuši. Citos gadalaikos te ekskursantiem nav ko darīt,” skaidro Ērika.

Vai tomēr nav nomācoši, ka pašā vasaras vidū plantācijā un ražas pārdošanā jāziedo viss brīvais laiks un jāiegulda tik liels darba apjoms? Uz provokāciju abi atbild ar smaidu. Jā, visu pamest un aizbraukt uz Kanāriju salām Mežuļi nevarot, bet, dzīvodami Vecāķos, arī pie jūras aizejot arvien retāk. No jūlija līdz oktobrim parasti neko citu sev neplānojot, bet par garlaicību nevarot sūdzēties.

Uldis saka: “Ritenis ir iegriezts, ogu krūmi aug, raža ienākas. Strādniekiem vajag darbu. Tik daudz laika un līdzekļu te ieguldīts, ka atpakaļceļa vairs nav.”

Pēc specialitātes viņš ir mērnieks, un viņam Rīgā pieder arī savs mērniecības uzņēmums. Būtiski, ka iecerētais ogu bizness nav nesis vilšanos. Kad sāka to attīstīt, nebija garantijas par izdošanos, vadīja tikai uzņēmēja nojauta un ticība sev, bet tagad dārzs abiem ar Ēriku devis spārnus. Varam priecāties, ka viss tik veiksmīgi attīstījies šeit, mūspusē.

Gunita Ozoliņa,

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksta “Auseklis” žurnāliste

Foto: Gunita Ozoliņa