Upeņu audzēšanā svarīgākais ir atrast noieta tirgu

Patlaban Armands Kārklelis ir četru uzņēmumu īpašnieks un saimnieks teju 50 hektāru upeņu komercdārzam Pierīgā – Ogres un Lielvārdes novados. Papildus šogad sākta arī  krūmcidoniju audzēšana 11 hektāros.

Uzņēmējs Armands Kārklelis: “Nodarbošanās ar lauksaimniecību – sākumā graudkopību – radās gan kā savu citā nozarē nopelnīto līdzekļu investīcijas ideja, gan vēlme paplašināt biznesu. Emocionāls pluss šajā pasākumā bija tas, ka pats sāku apstrādāt zemi. Esmu no laukiem, bērnībā braucu ar traktoru un darīju citus lauku darbus. Mans tēvs Oļģerts pēc profesijas bija agronoms, un arī viņam bija interesanti, kad sāku ko šādu. Vispirms ņēmām ārpakalpojumus tehnikas izmantošanā, tad iegādājāmies savu, tomēr vēlāk sapratu, ka zemes nav tik daudz, lai mēs varētu būt veiksmīgi graudkopībā. Tad kolēģim Nilam radās ideja par upenēm. Tomēr īstā “apgaismība” par reālo situāciju šajā nozarē nāca pēc gadiem diviem. Neskatoties uz to, gandarījums ir liels, jo paveikts daudz, – īsā laikā sasādītas lielas upeņu platības, kas izmaksāja daudz. Tomēr daļēji nākas arī vilties šajā biznesā, jo tas apstājas, kad ogas ir izaudzētas, bet saproti, ka tā ir tikai puse darba. Upenes ir izreklamētas kā rentabla kultūra, bet plašākā informācijas telpā nav pastāstīts, ka  galvenais ir atrast noieta tirgus un produkciju realizēt. Pirmā gada raža pēc stādu piecu gadu augšanas izdevās, taču otrajā gadā – apsala. Bet es “nenolaižu rokas”, jo tiešmaksājumi daļēji atsver iegudīto darbu un risku. Ceru, ka turpmāk viss izdosies, un mans stāsts būs arī noderīgs citiem, kuri vēlas sākt nodarboties ar ogu dārzu ierīkošanu, jo šobrīd daudzi cilvēki “apdedzinās”, iegādājoties stādus, viņi tiek maldināti un cer uz ātru peļņu. Taču, ja nav strādāts ar ogu realizēšanas kanālu meklēšanu jau iepriekš, ražu  nav iespējams pārdot, un, iespējams, ka notiks dempingošana ar cenām...”

Sākts ar graudaugiem

Vēsturiski Armands Kārklelis pirmos soļus uzņēmējdarbībā veicis metāla tirdzniecībā sev piederošā uzņēmumā SIA “IronWill”, kas dibināts 2009. gadā. Ar laiku uzņēmuma darbības rezultāti desmitkāršojušies, no 4000 latu liela pamatkapitāla pieaugot līdz 2,1 miljjonu latu apgrozījumam 2012. gadā (dati no izdevuma “Dienas Bizness”).

Nopelnītā SIA “IronWill” nauda tika ieguldīta, lai iegādātos  zemi Pierīgā, Ogres novadā. Pirmos  pāris hektārus saimniecībā  eksperimentāli apsēja ar ziemājiem. Sējums slikti pārziemoja un  raža, salīdzinot ar ieguldītajām finansēm, bija ļoti maza. Saimnieks meklēja risinājumu,  kā efektīvāk apsaimniekot zemi,  izvēloties citu kultūru, un ilggadīgo stādījumu dārza izveide šķita loģisks un komerciāli efektīvs risinājums.

Upenes – vai komerciāli izdevīgs risinājums

Upeņu stādījumi sākti ar 2015. gadā iekoptiem 9,94 hektāriem zemes. Jau 2016. gadā ielabotās augsnes platība tika paplašināta līdz 28 ha. Piesaistot ELFLA atbalstu, tika iegādāti 140 000 stādu – vidēji 5000 stādi uz hektāru. Komercdārzam tika izvēlētas  šķirnes ‘Ruben’ un ‘Titania’, gadu vecus stādus iegādājoties  audzētavā “Krogzeme”. Šķirņu izvēle balstījusies uz ieceri par intensīvu  ražas ieguvi un pakāpenisku ogu nogatavošanos, lai tās varētu novākt mehanizēti.

Šķirne ‘Titania’ veido ļoti spēcīgu, augstu un kompaktu krūmu. Augstražīga upeņu šķirne, koptos komercdārzos vidējā raža ir 6,2 tonnas no hektāra. Augšanas apstākļu ziņā šķirne ir pieticīga un izteikti ziemcietīga. Jau daudzus gadus sevi pierādījusi komercdārzos Latvijā. Vidēji vēla šķirne – nogatavojas ap 15. jūliju, piemērota mehanizētai vākšanai.

Šķirne ‘Ruben’ ir auglīga, ražo regulāri. Dod pievilcīgus augļus, kuri ir gan kvalitatīvi, gan piemēroti pārstrādei, bet jo īpaši – sasaldēšanai. Augi ir izturīgi pret salu. Piemērota šķirne augļu vākšanai mehanizēti. Vēla šķirne – nogatavojas ap 25. jūliju.

Veiktas aptaujas par ogu realizāciju

Lēmums par stādījumu apjomu pieņemts, izvērtējot upeņu  konkurētspēju ogu piedāvājumā un ražas realizācijas veidu (svaigas jeb saldētas). Veiktas aptaujas par upeņu ogu realizācijas iespējām. Sākotnēji izveidojusies sadarbība ar Lietuvas uzņēmumu, bet tā interese sākās ar vismaz 20–80 tonnām gadā. Tāpat tika meklēti arī citi  eksporta tirgi. Rezultātā tika pieņemts lēmums par labu upeņu stādījumam vismaz 40 ha platībā ar vidējo ražību 4 t/ha, meklējot iespēju pārdot saldētas ogas laikā, kad to pieprasījums ir augstāks.

Tagad, izmantojot integrētās augkopības metodes, tiek apsaimniekoti 32 ha upeņu stādījumu, ik gadus tos paplašinot. Integrēti plānots apsaimniekot līdz 40 ha. Papildus šogad izveidots bioloģisks upeņu stādījums jau 17 ha platībā ar nolūku to paplašināt līdz 30 ha.

Vērtīgas atziņas citiem iesācējiem

No upeņu komercdārza attīstības pirmsākumiem laika gaitā ir gūtas daudzas atziņas, kas varētu būt vērtīgas citiem iesācējiem šajā jomā.

• Jau pirmās ražas gadā aktuāla kļuva ogu realizācijas problēma. Pašu meklēti risinājumi rezultējās ar  sadarbību tepat Jūrmalā, kur izbijusi zivju saldētava piedāvāja papildu iespēju saldēt un glabāt ogas. Pašizmaksa vidēji: šoka saldēšana (-50 grādi) – 0,12 eiro/kg, uzglabāšana – 0,017 eiro/kg mēnesī. Saldēto ogu realizācijai patlaban tiek izskatīti pat vairāki partneri, visi – eksportā.
• Lai gan pirmsākumos tika solīta jauna kooperatīva izveide, kas audzētājiem atvieglotu ogu realizāciju, tas nestradā, un katram uzņēmējam jācīnās pašam, lai realizētu ogas. Arī svaigu ogu pārdošanas iecere eksportam tā arī nav īstenojusies.
• Uzņēmumam izdevies savu darbību nodrošināt, neizmantojot  banku kredītus. Pakāpeniski veidots tehnikas parks, piesaistot ELFLA investīciju atbalstu un savus ieguldījumus. Sākotnēji jomās, kurās  tehnikas nodrošinājums nebija pietiekams, tika izmantoti ārpakalpojumi.
• Jebkura sējuma/stādījuma plānošana sākusies ar augsnes izpēti un konsultācijām augkopībā. Lēmumi par sējumu kultūru izvēli  un ilggadīgo stādījumu izveidē tiek pieņemti, balstoties uz uzņēmuma esošajiem resursiem (lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tehnika, darbaspēks) un tirgus pieprasījumu.
• Nozīmīgas bija saimnieka apgūtās zināšanas lauksaimniecībā. LLKC apgūti kursi tālmācībā “Bioloģiskās lauksaimniecības pamati”. Izvēle par labu bioloģiskajai lauksaimniecībai ir apzināta. Jau pirmsākumos meklēts konkurētspējīgākais veids izaudzētā piedāvājumam. Eksporta pircējs ir izvēlīgs, un bioloģiski audzēta oga ir konkurētspējīgāka.
• Lai gan uzņēmums šobrīd izmanto integrētās lauksaimniecības metodes, tomēr tiek meklēts veids, kā saimniekot bioloģiski.  Noteikti jāplāno daudznozaru darbība, lai nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus arī “neražas” gados.

Armanda audzētās upenes šobrīd apsaimnieko divi uzņēmumi:  SIA “IronWill Agro”, kas dibināts 2013. gada nogalē ar mērķi nodarboties graudkopībā, un “IronWill Bio Agro”, kas dibināts  2019. gadā ar mērķi paralēli attīstīt bioloģisku upeņu, krūmcidoniju stādījumu apsaimniekošanu un veikt to pirmapstrādi. Uzņēmuma pirmsākumos apsaimniekoti 18 ha  ziemāju, patlaban – jau vairāk nekā 400 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Armands savos 40 gados kļuvis par veiksmīgu uzņēmēju, pieņemot izvērtētus un uz ilgtermiņa attīstību vērstus lēmumus, atzīstot: “Zināšanās ir spēks, kas veicina izdošanos”.

Raksts  tapis sadarbībā ar LLKC Pierīgas konsultāciju biroja konsultantiem, kuriem ir bijusi iespēja būt līdzās upeņu komercdārza izveidē no tā pirmsākumiem līdz šodienai saistībā ar ELFLA finansējuma piesaisti un citiem pakalpojumiem.

Par upenēm

Upenes ir bagātīgs A vitamīna, beta karotīna avots, kam ir arī antioksidantu labās īpašības. Upenēs atrodami B grupas vitamīni: B5, B6, B1. Tāpat šīs ogas ir vērtīgs dzelzs avots – 100 grami ogu nodrošina organismu ar 20 procentiem no dzelzs dienas devas. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ieteicams ēst svaigas upenes, ir tajās esošais iespaidīgais C vitamīna daudzums – 100 gramos ogu ir trīsreiz vairāk šī vitamīna, nekā nepieciešams uzņemt dienas laikā.

Upenēs ir arī citi mikro un makro elementi – kalcijs, fosfors, magnijs, mangāns un citi.  Upeņu ogas jau vēsturiski ir viens no efektīvākajiem imunitātes stiprinātājiem un redzes uzlabotājiem.

Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka pērn Latvijā deklarēti 1252 hektāri upeņu lauku. Lielākie upeņu stādījumi ir Rucavas pagastā (138 ha), Limbažu novada Viļķenes pagastā (111 ha) un Cesvaines pagastā (84 ha).

Kristīne Ragaine - Volnianko,

Pierīgas biroja vadītāja

Foto: no Armanda Kārkleļa personīgā arhīva