Kooperācijas veidi ir daudzveidīgi

Kooperatīvs ir sadarbības nākamā pakāpe, kad savstarpējo sadarbību nostiprina juridiski, uzņemoties atbildību par savu saistību izpildi. Es to salīdzinātu ar draudzību, kuras rezultātā tiek oficiāli reģistrēta laulība, kas ietver attiecīgos pienākumus, garantijas un sekas.

Kooperatīva veids lielā mērā atkarīgs no tā, kurš ir būtiskākais jautājums, kuru cenšas atrisināt. Visbiežāk veido šādus kooperatīvus:

Ražotāju kooperatīvi. Attiecas uz cilvēku grupām, kas nodarbojas ar primāro ražošanu – lauksaimniecību, zvejniecību un mežsaimniecību. Biedri var būt lauksaimnieki, zemes īpašnieki vai zivsaimniecības īpašnieki.

Veidi, kādos šīs grupas kooperējas, var būt: iegādāties saimniecības izejvielas, aprīkojumu un apdrošināšanu; algot vadītājus un pārdošanas speciālistus, tirgot un reklamēties kopā;  izmantot uzglabāšanas vai pārstrādes iekārtas; saražotās produkcijas izplatīšanas tīkla izveide u. c.

Darbinieku kooperatīvi. Šie uzņēmumi pieder dažiem vai visiem darbiniekiem. Atkarībā no nepieciešamā sākuma kapitāla tie var piedāvāt darbiniekiem iespēju pašiem vadīt savu uzņēmumu ar ļoti maziem finanšu ieguldījumiem. Bieži šajā grupā tiek iekļauts “demokrātiskais” darbinieku akciju īpašumtiesību plāns (ASV – ESOP), kurā noteikts mērķis: darbinieki pērk sava uzņēmuma akcijas, daloties riskos un ieguvumos, un pēc tam notiek pāreja uz pilntiesīgu darbinieku kooperatīvu.

Patērētāju kooperatīvi. Šie uzņēmumi pieder cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties no kooperatīva, kurš piedāvā visdažādākās lietas. Biedru galvenā iesaistīšanās ir preču vai pakalpojumu patēriņš. Pirkumi var ietvert pārtikas preces, elektroenerģijas vai telefona pakalpojumus, mājokļu apsaimniekošanu, veselības aprūpi. Kooperatīvi var būt niecīgi vai milzīgi: neliels pārtikas tiešās pirkšanas pulciņš  ciematā vai vairāku miljonu eiro lielveikals rosīgā pilsētā.

Krājaizdevu sabiedrība. Patērētāju finanšu pakalpojumu kooperatīvi, kuros katrs noguldītājs kļūst par dalībnieku–īpašnieku. Biedri piedalās ikgadējās sanāksmēs un ievēl padomi, kuru parasti veido biedri ar ievērojamu kompetenci finanšu jomā. Krājaizdevu sabiedrības krietni atšķiras no lielajām, starptautiskajām banku finanšu grupām, kurām nav zināšanu par vietējām vajadzībām un iedzīvotāju uzticību.

Mazumtirdzniecības jeb iepirkumu kooperatīvi. Vēl viens patērētāju veids, ko dažreiz sauc par kopīgu pakalpojumu kooperatīvu. Daudzi no tiem pieder neatkarīgiem uzņēmumu īpašniekiem, piemēram, Best Western, kas izveidoti,  lai iegādātos preces un pakalpojumus par zemākām cenām.

Dažas pašvaldības un pat valstu valdības apvienojušās, lai sadarbotos kopīgā pakalpojumu iegādē. Vienojošais ir tas, ka viņi cenšas uzlabot savu efektivitāti un/vai tirgus konkurētspēju,pērkot lielos apmēros plašu preču un pakalpojumu klāstu.

Mājokļu kooperatīvi. Iedzīvotāju–īpašnieku kopiena, kurā iedzīvotājiem pieder savas mājas un daļa kooperatīva, kam pieder zeme un kas uztur, piemēram, parku.

Sociālie kooperatīvi. Specializējas vispārējas nozīmes sociālo un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā vai nelabvēlīgā situācijā esošu un atstumtu darba ņēmēju (invalīdu, ilgstošu bezdarbnieku, bijušo aizturēto, narkomānu utt.) reintegrācijā. Daudz šādu kooperatīvu ir Itālijā.

Sociālo kooperatīvu biedri – īpašnieki:

* Bērnu aprūpes centrs, kas pieder vecākiem vai aprūpētājiem;

* Jaunatnes kooperatīvs, kas pārvalda pilsētas pakalpojumus, kas pieder jauniešiem, kuri tur strādā;

* Publisks pakalpojums vai uzņēmums, kas pieder un kuru pārvalda personas ar invaliditāti.

Sociālie kooperatīvi nodrošina savas kopienas gan tiešās uzņēmējdarbības ietvaros, gan ārpus tās ar cienīgu darbu, izcila pakalpojuma vai produkta piegādi, kā arī ar tiešu iesaisti uzņēmumā. Piemērām, ASV izmaksas par bērnu pieskatīšanu, aprūpi kooperatīvā vecākiem var samazināt līdz 85% no dienas maksas.

Dažādu ieinteresēto pušu kooperatīvi, piemēram, darbiniekiem un patērētājiem piederoši kooperatīvi.

Jauns modelis, kas raksturīgs galvenokārt pārtikas preču kooperatīvos. Gan darba ņēmējiem, gan patērētājiem vienlīdzīgi pieder kooperatīvs un viņi vienlīdzīgi to pārvalda –  ievēl personas padomē u. c.

Piemēram, Vīvera ielas tirgus Ziemeļkarolīnā, ASV ir strādnieku un patērētāju īpašumā esošs kooperatīvs ar trim pārtikas veikaliem un vienu restorānu. Tas ir tirgus kopienai: Vīvera iela ir kooperatīvs, kas pieder pircējiem un darbiniekiem – iegādājoties kooperatīva paju, jūs apņematies kopīgi attīstīt kopienu, atbalstot vietējos ražotājus, padarot pārtiku pieejamāku un nodrošinot algas darbiniekiem, nostiprinot kooperatīvu finansiāli, kā arī aktīvi iesaistoties tā pārvaldībā un attīstības plānošanā.

Kooperatīvā biznesa modeli pasaulē izmanto daudzās jomās: tradicionālajās nozarēs – lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, patērētāju un finanšu pakalpojumos, mājokļos un ražošanā (strādnieku kooperatīvi). Kooperatīvā darbība aptver arī daudzas aktivitātes, ieskaitot automašīnu koplietošanu, bērnu kopšanu, veselības un sociālo aprūpi, mūziku, skolas, sportu, tūrismu, komunālos pakalpojumus (elektrība, ūdens, gāze u. c.) un transporta pakalpojumus (taksometri, autobusi u. c.).

Pēdējos gados kooperatīvi veidojušies citās netradicionālās jomās, piemēram, atjaunojamās enerģijas vai tehnoloģiju jomā. Tas tāpēc, ka inovācijas ir ieguvums kooperatīvajam sektoram, kas nepārtraukti attīsta radošus veidus, kā piemērot kooperatīvu principus, lai apmierinātu jaunas sociālās un ekonomiskās vajadzības.

Liene Feldmane,
VLT lauku attīstības eksperte