Zaļie “Eicēni”. Turēties pie sava sapņa
Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Eicēni” bioloģiski audzētos zaļumus, svaigos dārzeņus, mazsālītos gurķīšus un citu produkciju pazīst daudzi – tirdziņu apmeklētāji, tiešo pirkšanas pulciņu dalībnieki Cēsīs, Siguldā, Valmierā. Jau divpadsmit gadus “zaļie pārtikas grozi” ceļo pie Rīgas pircējiem. Galvaspilsētā produkciju var atrast veikaliņos “Rimi Klēts”, „Bioss”, „Latvijas Ekoprodukts”, „Zaļā Govs” u. c.
Elita Reinharde:„Jau kopš bērnības esmu bijusi dabas draugs. Augot lauku vidē, tika ēsti augļi un dārzeņi, kas izauguši pašu dārzos, bez ķīmijas, pesticīdiem, konservantiem un mākslīgajām krāsvielām. Šis tikums iesakņojies manī tik dziļi, ka nu jau kļuvis par dzīvesveidu. Saimniecībā bioloģiski dārzeņi tiek audzēti arī tirdzniecībai, lai arī citiem būtu iespēja nobaudīt ko dabīgu, veselīgu un garšīgu.”
Elita un Jānis Reinhardi satikās pirms daudziem gadiem Bulduros, dārzkopības skolā. Izveidojās ģimene. Tagad dēli Nauris un Toms jau pieauguši. Deviņdesmitajos gados Reinhardi laukos sāka veidot saimniecību, smagi strādājot, mēģinot darīt visu, kā daudzi tajos laikos. Turēja lopus, kopa zemi. Taču Elitai bija sapnis – siltumnīcas ar zaļiem augiem, puķēm, varbūt dārzeņi… Tā palēnām, pacietīgi tapa sava siltumnīcu pasaule. No tiem materiāliem, kas bija pieejami, lielākoties pašu spēkiem. “Eicēnu” pašu lauksaimniecības zeme nav liela – ap 4 hektāriem. Šobrīd ir uzceltas 6 siltumnīcas, trijās aug dažādi stādi, puķes, citās – dārzeņi, zaļumi trīs apritēs. Zem seguma audzē lokus, daudzveidīgus lapu dārzeņus, gurķus, tomātus. Lauka dārzeņi – aptuveni hektārs.
Saimniecība atrodas ģeogrāfiski pateicīgā vietā – 70 km no Rīgas, tuvu Valmiera, Cēsis. Tas palīdz produkcijas realizācijai, pircēju sasniedzamībai. Elita saka: “Beidzot šogad pircēji sākuši novērtēt bioloģiskos kartupeļus, pieprasīti arī parastie dārzeņi, burkāni, bietes, tomāti, gurķi; ļoti pieprasīti visu sezonu ir spināti. Par spinātiem ir īpašs stāsts, pašlaik tā izrādās “Top” kultūra. Vairums klientu parasti ir ģimenes ar bērniem, arī cilvēki gados, taču viss atkarīgs no cilvēku uztveres.”
Kuras kultūras parasti visātrāk pietrūkst? “Tās, kur daudz roku darba – sviesta pupiņas, zirnīši, pupas, brokoļi, puķkāposti ,“ skaidro Elita. “Bioloģiskajā dārzeņkopībā pašiem ir jāizvērtē, kādi ir resursi, cik spēka vajadzīgs, lai iecerēto izaudzētu un novāktu. Daudz laika, uzmanības jāvelta augu mēslošanai, aizsardzībai pret kaitēkļiem, augu barošanai – mēslošanai, ievērojot visus nosacījumus.” Vasarā, kad gurķi siltumnīcā čakli ražo, notiek pārstrāde. Tiek gatavoti pircēju iecienītie mazsālītie gurķīši. Sezona siltumnīcās ilgst gandrīz visu gadu – nelielu pauzi ņemot ap Ziemsvētkiem, Jauno gadu. Ikdienā notiek sadarbība ar dēla Naura bioloģisko saimniecību, kur tiek audzēti gaļas lopi, labība. Vedekliņa Madara iesaistījusies pašu saimniecības veikaliņa darbībā, kur iepriekš rūpi turējusi Elitas mamma. Veikaliņā piedāvā pašu audzēto – stādus, puķes, dārzeņus u. c. atkarībā no sezonas. Saimniecībā joprojām audzē senu pupiņu šķirni, vēl no Elitas mammas laikiem saglabātu. Vietējo, iecienīto tomātu sēklas vāc paši, piemēram, tomātiem “Tīraine”. Saimniece atzīst: “Pašlaik mēs strādājam un baudām mūža darba augļus, jo ilgus gadus ir bijuši tikai nepārtraukti ieguldījumi, ierobežojot savas vajadzības.“
Viņa citiem saimniekiem ar humoru vēl atcerēties, ka dzīvē labāki ir lieli mērķi, jo lielam mērķim taču ir vieglāk trāpīt.
Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju birojs
Pievienot komentāru