Kas ir ārkārtas dividendes?

No šī gada 1. jūlija sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir iespējams izmaksāt ārkārtas dividendes. Rakstā apskatīšu Komerclikuma prasības, kuras ir jāizpilda, lai ārkārtas dividendes drīkstētu izmaksāt, kā arī nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz ārkārtas dividendēm.

Ārkārtas dividenžu aprēķināšanas kārtību nosaka Komerclikuma 161.¹ pants.

Ja ir nodibināta SIA ar samazinātu pamatkapitālu (t. i., SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro), tad šādai sabiedrībai nav tiesību aprēķināt un izmaksāt ārkārtas dividendes.

Ja SIA ir ar parastu pamatkapitālu – 2800 eiro vai vairāk – tad jāņem vērā, ka ārkārtas dividendes drīkst aprēķināt un izmaksāt tikai tad, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā:

1) sabiedrībai nav nodokļu parādu;

2) sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu, un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti.

Ārkārtas dividendes tiek aprēķinātas no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Šādu dividenžu aprēķināšana ir jāparedz sabiedrības statūtos. Tā kā ārkārtas dividendes Komerclikuma normās ir ieviestas salīdzinoši nesen, tad lielai daļai sabiedrību tās noteikti statūtos nav paredzētas. Tāpēc, pirms tiek apsvērta doma par to, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ļauj izmaksāt ārkārtas dividendes, ir jāveic attiecīgi statūtu grozījumi.

Statūtos paredz nosacījumu vai termiņu, kuram iestājoties, nosakāms termiņš, kādā valde sasauc dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Valde sagatavo un iesniedz dalībnieku sapulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu[1] par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Dalībnieku sapulce nevar noteikt lielāku ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par to, kas noteikta valdes priekšlikumā par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Komerclikums nosaka ierobežojumu, ka ārkārtas dividendēs drīkst izmaksāt ne vairāk kā 85 procentus no peļņas, kas gūta periodā, par kuru ārkārtas dividendes noteiktas. Ja, piemēram, pēc saimnieciskās darbības pārskata datiem peļņa ir 1000 eiro, tad ārkārtas dividendēs drīkst sadalīt 850 eiro.

Dalībnieku sapulce lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu pieņem:

1) ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu;

2) ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

Dalībnieku sapulcē valde apliecina, ka:

1) sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies;

2) ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku sabiedrības saistību izpildei atlikušajos pārskata gada mēnešos.

Tāpat kā aprēķinot dividendes parastajā kārtībā, arī ārkārtas dividenžu aprēķināšanas brīdī (ja dalībnieks, kas dividendes saņem, ir fiziskā persona) no tām ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis un jāiemaksā budžetā. Dividendēm tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 10 procentu apmērā. Tātad, aprēķinot ārkārtas dividendes, piemēram, 850 eiro apmērā, no tām ir ieturams nodoklis 85 eiro (10% no 850 eiro), un dalībniekam izmaksājamā dividenžu summa ir 765 eiro (850–85).

Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5. pantu ārkārtas dividendes ir izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Tas nozīmē, ka šādas izmaksas palielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, turklāt – pirms par šo pozīciju koriģē ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, izmaksu summai piemēro koeficientu 1,5. Saskaņā ar MK 4.07.2006. noteikumiem Nr. 556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” apliekamais ienākums ir jāpalielina tikai par to ārkārtas dividenžu daļu, kura iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņos. Lai izprastu, kā ārkārtas dividendes ir uzrādāmas gada pārskatā un kurā gadījumā tās tiek iekļautas izmaksās (jo parasti dividendes netiek uzskaitītas kā izdevumi), jālasa, kas noteikts gada pārskata sagatavošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos. Norādes par to ir sniegtas MK 21.06.2011. noteikumos Nr. 488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”. Šie noteikumi nosaka, ka aprēķinātās dividendes grāmatvedībā atspoguļo postenī „Aprēķinātās ārkārtas dividendes”.  Ja sabiedrībai pārskata gadā tika aprēķinātas ārkārtas dividendes un pārskata gada beigās pēc nodokļu aprēķina:

• Ir peļņa – par aprēķinātajām ārkārtas dividendēm tiek samazināta pārskata gada peļņa. Aprēķinātās ārkārtas dividendes norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pievienojot pirms posteņa „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” jaunu posteni „Aprēķinātās ārkārtas dividendes”;
• Nav peļņas, bet ir zaudējumi vai peļņa ir mazāka par aprēķinātajām ārkārtas dividendēm – aprēķinātās ārkārtas dividendes vai to pārsnieguma daļu norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas”.

Linda Puriņa,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja