Iepazīt un pārņemt labāko

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Aizkraukles birojs decembrī piedāvāja vienas dienas saimniecību apmeklējumu uz Līvānu, Preiļu un Rēzeknes novadu saimniecībām.  Apmeklējuma tēma: “Ganāmpulka apsaimniekošana (piena/gaļas liellopi) dzīvnieku veselības nodrošināšanai un SEG emisiju mazināšanai”.

Brauciena laikā dalībnieki viesojās trīs lieliskās saimniecībās. Tā bija laba iespēja iepazīt un pārņemt labāko saimniekošanas un sadarbības pieredzi.

Z/s “Ozoli” saimniecisko darbību uzsāka 1994. gadā.

Vieni no pirmajiem pagastā sāka gaļas lopu audzēšanu. Kā saka saimnieks, kaimiņi regulāri interesējās, kā jūtas gotiņas, jo sākumā visi dzīvnieki atradās ārā. Arī lielajā salā pie -27 grādiem aiz loga.

Saimniecība atrodas Līvānu novada Sutru pagastā. Z/s “Ozoli” saimnieko tēvs un dēls – Dins un Ainārs Muktupāveli. Darbības virziens – konvencionālā saimniekošana graudkopībā un gaļas liellopu audzēšana. Z/s “Ozoli” apsaimnieko ap 500 ha lauksaimniecībā izmantojamo platību. Graudkopībā audzē ziemas kviešus, ziemas rapsi, lauka pupas, tiek sētas arī starpkultūras. Strādā ar minimālo augsnes apstrādes tehnoloģiju.

Ir uzbūvēta atvērta tipa dzīvnieku novietne-nojume. Sākumā dzīvnieki tika izmitināti lielā šķūnī. Audzē tikai tīršķirnes SA šķirnes dzīvniekus. Ganāmpulka atražošanai iegādājās vaislinieku, organizē sezonālo atnešanos. Dzīvnieku ēdināšanas barības devas izstrādā M. Ormanis, LLKC Preiļu biroja lopkopības konsultants. Ik pa brīdim kāds no dzīvniekiem, un pat vairāki vienlaikus, relaksējas pie muguru masējošās birstes.

Gaļas lopkopībā atšķirtos jaunlopus realizē liellopu izsoļu namam  pēc atšķiršanas no mātēm 6-7 mēnešu vecumā. Telītes lecina jau 15 mēnešu vecumā.  Saimnieks iesaka viennozīmīgi arī ierīkot video novērošanu saimniecībā – var redzēt  ne tikai atnešanās procesu, bet arī, vai teļš ir zīdis. Gaļas lopkopībā svarīgi, lai gadā katrai mātei ir teļš.

Rūpīgi strādā pie zālāju ierīkošanas. Jaunie zālāji tiek ierīkoti ar  tauriņziežu sastāvu virs 50%. Ir arī tīrsējā āboliņa lauki. Atjaunojamās platības tiek mēslotas ar saimniecībā iegūtiem kūtsmēsliem. Sagatavotā lopbarība – 70% siens, 30% skābsiens. Pirmais pļāvums tiek gatavots sienam. Ierīkojot barotavas, tika aprēķināts, ka siena zudumi samazinājās par 40%. Lopbarību gatavo ruļļos. Strādā ar siksnu presi, kas ruļļus veido ļoti blīvus. Tiek sagatavoti līdz 1000 ruļļiem gadā.

Tālāk ceļš turpinājās uz SIA  "Gribolva", kur mūs laipni uzņēma saimnieki Pauls un Anita Sermie. Uzbūvēta jauna liellopu novietne 2022. gadā. Slaukšanas procesu nodrošina automātiskā slaukšanas iekārta Lely (2 gab.) – visātrākais veids, viegli strādāt, vienkārši saprotams, parāda aktivitāti, ēšanas minūtes, atgremošanu, piena taukus, olbaltumvielu saturu, somatisko šūnu daudzumu, piena elektrovadītspēju, slaukšanas ātrumu, svaru (kg), piena temperatūru.

Nepieciešamo pamatbarības bāzi nodrošina paši saimniecībā –  zāles skābbarība, kuras sastāvā liela daļa ir sarkanais āboliņš, un kukurūzas skābbarība. Audzē arī graudaugus.

Kopš 2004. g. “Gribolva” ir realizējusi kopumā 12 ES projektus, iegādājot modernu lauksaimniecības aprīkojumu. 2019. gadā Lauku atbalsta dienestam tika iesniegts projekts par kūts būvniecību un ražošanas pamatlīdzekļu iegādi. Stāsts par saimniecības attīstību gadu desmitu garumā, plecu pie pleca strādājot Sermo ģimenei, tādējādi sasniedzot augstākos izslaukumus no govs un sekmīgi nodarbojoties ar graudkopību.

Jaunā ferma būvēta, domājot par dzīvnieku labturību, no stresa brīvas atnešanās zonas izveidi, iespēju vasarā govis laist ganībās. Ir automatizētā kūtsmēslu izvākšana, automatizētā ventilācija, jo atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem ventilācijas lūkas gan sānos, gan augšā regulējas. SIA "Gribolva" ir piemērs modernai un inovatīvai saimniekošanai, kas iet līdzi laikam, ieviešot jaunākās tehnoloģijas lopkopībā un augkopībā.

Saimniecību dibināja vecāki. Saimniekošanu uzsāka kā Breša zemnieki. Apsaimniekoti tika ap 30 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un aprūpētas pavisam nedaudz slaucamās govis.

Pašlaik apsaimnieko virs 500 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ganāmpulks ir pašu ataudzēts. Pašlaik ir ap160 slaucamās govis. Robotā slaucas 136, cietstāvošas 20-22. Telītes atstāj ganāmpulka ataudzēšanai, bullīšus realizē. Vecajā kūtī tiek aprūpētas cietstāvošās, grūsnās govis un ataudzējamās teles. Dziļo guļvietu šūnas jaunajā kūtī ir pildītas ar dolomīta miltiem. Kad uzpilda, samitrina, lai noblietējas, un virsū kaisa smalcinātus salmus. Salmu patēriņš ir liels, bet ņemot vērā, ka audzē graudaugus, ar salmiem ir nodrošināti.

Apmeklējuma laikā saimniece Anita ļoti izsmeļoši stāstīja par telīšu ēdināšanu, turēšanu, kas ir vissvarīgākais posms jaunā ganāmpulka ataudzēšanai.

Dekšāres pagasta z/s “Lazdu mājās” mūs laipni uzņēma saimnieks Lauris Ikaunieks.

Savā darbā jaunajam lauksaimniekam visvairāk patīk redzēt procesu, kad no kaut kā maza izaug kaut kas liels. Tas attiecas gan uz lopiņiem, gan graudaugiem.

Saimniecību 1991. gada nogalē nodibināja vecāki. Sākumā bija dažas gotiņas, audzēja dārzeņus, bija arī gaļas lopi, bet palika pie piena govīm

2023. gadā tika uzbūvēta jauna dzīvnieku novietne. Z/s “Lazdu mājas” jaunbūvē slaukšanas process ir robotizēts – 2 gab.  DeLaval roboti. Šim robotam ir lielāka manevrētspēja slaukšanas procesa nodrošināšanai. Kā daudziem saimniekiem, arī šeit izvēle par labu robotiem, jo trūkst darba roku. Ganāmpulkā ir līdz  400 liellopi. Fermas būvniecības ieceres bija lielāka ferma, un barošanas robotam bija jābūt, ir 2 roboti, un paralēli notiek slaukšana vecajā kūtī, kur slauc piena vadā.  Šajā kūtī dzīvnieki atnesās, šeit atrodas arī cietlaižamās govis.

Teles sēklo ar vaislas bulli, daļu – mākslīgi. Teles sēklo gada vecumā. Govis tikai sēklo. Ar bulli lecina tikai tāpēc, ka netiek veikta savlaicīga dzīvnieku novērošana, līdz ar to nenotiek sēklošana. Jūtams darbaspēka trūkums. Ataudzējamiem jaunlopiem no 2-6 mēnešu vecumam izēdina papildbarības maisījumu, ko sagatavo pašu saimniecībā.

Apsaimnieko ap 650 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Audzē arī graudus – ziemas rapsi, ziemas kviešus, ziemas tritikāli, rudzus nedaudz kukurūzu, zālājus. No vasarājiem audzē auzas, vasaras tritikāli, vasaras miežus, retāk arī vasaras rapsi. Audzē un dara visu, kas ir nepieciešams, lai pabarotu ganāmpulku un iegūtu papildu līdzekļus.

Šķidrmēsli tiek savākti lagūnā – ietilpība virs 3000 m³. Pārsvarā izmanto kukurūzas lauku mēslošanai.

Apmeklējumā no saimnieka uzzinājām vairāk par dzīvnieku turēšanas metodēm, viņš dalījās ar pieredzi saimniecības vadīšanā un jaunās novietnes būvniecībā, kā arī nākotnes plānos. Aplūkojām iekārtas, to darbību.

Arī mums kā organizatoriem ir liels prieks redzēt saimniecības,  kas aug un attīstās, ņemot vērā jaunās tendences, prasības.

Pēc saimniecību apmeklējuma  ikvienam dalībniekam tika jautāts par ieguvumiem. Viņi ļoti atzinīgi vērtē iespēju paplašināt savu redzesloku. Kāds atzina, ka, apmeklējot saimniecības, saprata, kāds ir optimālais saimniecības lielums, lai ar to spētu tikt galā pašu ģimenes locekļi, un kad jāsāk domāt par darbiniekiem, kuru atrašana nav vienkārša. Daži atzina, ka jāsāk domāt par pārstrādi pašu saimniecībā. Bija daži interesanti knifiņi, kurus saimnieki atzina par ļoti vērtīgiem. Bet visi kā viens atzina, ka ir vērtīgi paskatīties uz saimniecībām, kuras ir tepat mums apkārt. Svarīgi ikdienā lietot mūsu pašu audzēto produkciju un atbalstīt citam citu, to iegādājoties. Būt stiprām ģimenes saimniecībām laukos, kuras spēj nodrošināt ne tikai sevi ar pārtiku, bet ražot pašu labāko no saviem laukiem arī apkārtējiem!

Novēlam saimniekiem labklājību, labu veselību un veiksmi! Lai tas, ko jūs darāt, jums sniedz tikai prieku un spēku!

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P23. Apmeklējuma tēma: “Ganāmpulka apsaimniekošana (piena/gaļas liellopi) dzīvnieku veselības nodrošināšanai un SEG emisiju mazināšanai”.

Valentīna Beča,

LLKC Aizkraukles biroja uzņēmējdarbības konsultante