Beidzies triju gadu demonstrējums par roņu drošā murda izmantošanu

Demonstrējums „Roņu droša murda izmantošanas efektivitāte Latvijas piekrastes zvejā” tika īstenots trīs gadu garumā – 2012., 2013. un 2014. gadā.

 Galvenie darba uzdevumi bija:

• paralēli veikt zveju ar roņu drošo murdu (RDM) un diviem tradicionālajiem zivju murdiem (TM);
• detalizēti fiksēt nozveju visos zvejas rīkos pa zivju sugām;
• veikt roņu radīto zvejas rīku un loma bojājumu uzskaiti;
• veikt murdos nokļuvušo roņu vai zvejas rīku tuvumā novēroto roņu uzskaiti;
• apkopot iegūtos datus mēneša un visa demonstrējuma izpildes laika griezumā.

 Demonstrējuma norise

 Ar roņu drošo murdu 2012. gadā tika veikti 12 zvejas akti (34 zvejas dienas), bet 1. jūnijā strauji uznākusī vētra roņu drošo murdu pilnībā sapostīja, un tā atjaunošana vairs nebija iespējama.

Taču 2013. gadā tika nolemts turpināt demonstrējumu un iegādāties jaunu RDM. Iegādājoties roņu drošo murdu 2013. gada demonstrējumam, tika ņemtas vērā 2012. gadā pieļautās kļūdas un izmantota iegūtā pieredze. Pirmkārt, tika ņemts vērā, ka zvejas rīks jānovieto lielākā dziļumā, lai mazinātu risku zaudēt rīku pēkšņas vētras gadījumā. Pieredzes apmaiņas laikā Zviedrijā vietējie zvejnieki ieteica roņu drošo murdu novietot vismaz 5 m dziļumā, kur piekrastes bangu ietekme būtu mazāka. Otrkārt, tika ņemta vērā pieredze, ka oriģinālā komplektācijā ietilpstošās gaisa caurules ir sliktas kvalitātes. 2012. gadā, strādājot ar roņu drošo murdu, tās bieži pārlocījās, kā rezultātā bija apgrūtināta gaisa iesūknēšana pontonos, un murda āmis paceļoties gāzās uz sāniem, tāpēc tika pielāgotas gaisa caurules tepat Latvijā. Kad roņu drošais murds tika piegādāts, atklājās vairāki defekti, un 2013. gadā saņemtā murda kvalitāte bija būtiski sliktāka. Pirmkārt, murda linumā bija vairāki caurumi, kas, visticamāk, radušies murda transportēšanas laikā. Otrkārt, murda āmja alumīnija konstrukcijas bija ļoti nekvalitatīvi sametinātas. Lai savienotu āmja alumīnija karkasu, bija nepieciešams vairākas rāmja stiprinājumu vietas pārmetināt, kas prasīja ilgāku laiku un liedza uzsākt zveju ar roņu drošo murdu jau pavasara sezonā.

Demonstrējuma īstenošanu zvejnieku saimniecība „Zītari plus” veica sadarbībā ar zinātnisko institūtu „BIOR”. Iepriekš aprakstīto problēmu dēļ zveju ar roņu drošo murdu varēja uzsākt tikai rudens zvejas sezonā. Roņu drošais murds tika ievietots jūrā Lilastē apmēram 5–5,5 m dziļumā. Tradicionālais zivju murds bija paredzēts mazākam dziļumam un atradās tuvāk krastam.

Abu konstrukciju murdu zvejas salīdzinājums veikts par rudens zvejas periodu, kad jūrā vienlaikus atradās abu tipu murdi. Ar RDM zveja sākta 18. septembrī un ilga līdz 27. oktobrim – kopā veikti 15 zvejas akti (30 zvejas dienas). 27. oktobrī tuvojošās vētras dēļ murds tika izņemts un zveja pārtraukta.

Roņu drošais murds 2013. gada demonstrējumā tika ievietots lielākā dziļumā un līdz zvejas pārtraukšanai oktobra beigās divreiz izturēja jūras virziena vēja brāzmas līdz 15 m/s un spēcīgus viļņus. Pēc pirmā stiprā vēja murds tika sanests, tādēļ izņemts laukā pārbaudei. Nekādi bojājumi netika atklāti, un oktobra sākumā tas tika ievietots atpakaļ jūrā. Tam tika pagarinātas enkuru atsaites āmja galā līdz 60 m, kas samazina enkuru slīdēšanas iespēju. Pēc otrā stiprā vēja perioda murds vairs nebija sanests un tam netika konstatēti arī nekādi citi bojājumi.

2014. gadā ar abiem murdiem tika zvejots precīzi tajās pašās koordinātās un dziļumos kā 2013. gada sezonā. Pavasara zveja veikta laikā no 10. aprīļa līdz 10. maijam, kad stipras straumes dēļ zveja pārtraukta, un rudens zveja veikta no 15. septembra līdz 20. oktobrim. Vienlaikus ar abiem murdiem veikti 12 zvejas akti pavasarī un 22 zvejas akti rudenī, kopā 67 zvejas dienas.

 Zvejas rezultāti, zvejojot ar RDM un TM 2012.–2014. gadā, kg

 Salīdzinot 2013. gadu un 2014. gadu pēc nozvejoto zivju dažādības,  līdzīgi kā iepriekšējā demonstrējuma periodā, arī 2014. gadā lielākās asaru un raudu nozvejas TM saistāmas ar to, ka murds atrodas seklākā vietā un murda sēta ir novietota līdz pašai krasta līnijai, efektīvāk noķerot gar krastu migrējošās saldūdens zivis. Savukārt RDM novērojamās lielākās plekstu nozvejas saistāmas arī ar murda atrašanos dziļākā vietā, kā arī zīmīgi ir tas, ka 2014. gadā ar tradicionālo murdu nav noķerts neviens roņu nesaplēsts lasis vai taimiņš.

Lai gan zvejas dienu daudzums 2014. gadā ir vairāk nekā divas reizes lielāks, lielo un vērtīgāko zivju nozveja ir vairāk nekā trīs reizes mazāka, salīdzinot ar 2013. gadu, kas saistāms tieši ar zemo ūdens temperatūru 2014. gadā un Rietumu virziena vēju trūkumu piekrastē. Salīdzinot ar 2013. gada sezonu, laika apstākļi 2014. gada griezumā bija ļoti atšķirīgi, valdošo, stipro DA virziena vēju dēļ Rīgas līča DA piekrastē daudz biežāk tika novērots apvelings, atkāpusies krasta līnija un zema ūdens temperatūra.

RDM 2014. gadā nav fiksēts neviens sabojāta loma gadījums, savukārt TM lomos roņi ir 100% apmērā sabojājuši visus lašus un taimiņus

 Roņu aktivitāte

 2014. gada demonstrējuma periodā ir novērota daudz zemāka roņu aktivitāte sabojātā loma apjoma ziņā, kā arī vizuāli tie retāk novēroti zvejas rīku tuvumā vai noslīkuši tajos. Visā demonstrējuma laikā fiksēti tikai divi jauno roņu noslīkšanas gadījumi TM pavasara sezonā. 2013. gadā pētījuma laikā vairāki roņi tika novēroti trešajā daļā zvejas aktu, bet 2014. gada demonstrējuma periodā roņi bija redzami tikai desmitajā daļā no visām zvejas reizēm, kas ļauj secināt, ka roņi piekrastē parādās tikai tad, ja tur uzturas tos interesējošās zivju sugas. 2013. gadā ir publicēts jauns zinātnisks pētījums, kurā pētīta roņu uzvedība pie stacionāriem zvejas rīkiem Zviedrijā. Rezultāti parāda, ka lielākos postījumus rada tieši daži pieaugušie pelēko roņu tēviņi, kuri ir specializējušies sirošanā pa zvejas rīkiem un rada lielāko daļu bojājumu.

 Citas roņu bojājumu novēršanas aktivitātes

 2014. gada rudens zvejas sezonā paralēli TM un RDM tika izmēģināts jauns trīskārša linuma murds. Murda āmis veidots ar divām papildu sienām, lai novērstu roņu piekļūšanu lomam, pārējā murda konstrukcija ar sētu veidota identiski TM. Murds tika izveidots z/s „Zītari plus” pēc pašu zvejnieku iniciatīvas un testēts Saulkrastu piekrastes ūdeņos.

Nozveju rezultāti nebija iepriecinoši, jo netika noķerta neviena roņu nesabojāta lašveidīgā zivs. Roņi bija pārtvēruši zivis vai nu pie ieejas āmī, vai arī izēduši tās cauri visām trim āmja sienām, atstājot iekšā tikai zivju galvas.

 Secinājumi

Izpētot pieejamo literatūru, kā arī apkopojot 2012., 2013. un 2014. gada zvejas sezonu demonstrējumos iegūtos datus un zvejnieku komentārus, izdarīti sekojoši secinājumi:

•  roņu drošais murds tehniski ir izmantojams Latvijas piekrastes ūdeņos, sākot ar 5 m dziļumu, kad jūras virziena vēja stiprums nepārsniedz 15 m/s;
•  nozveju dati parāda līdzvērtīgu RDM un TM ķeramību mazvērtīgākajām zivju sugām, savukārt ar RDM ir lielākas nozvejas un mazāk sabojāti lomi tieši lašveidīgajām zivju sugām, taču, no roņiem pasargāto, vērtīgo lomu apjomi nav tik lieli, lai kaut nelielā apjomā segtu augstās RDM izmaksas;
•  lašu un taimiņu zvejai rudens sezonā vajag izvēlēties liela acs izmēra linumu (ap 400 mm) murda priekšējās daļas (spārnu un iedzirkņu) konstrukcijā;
•  zveja ar TM ir veicama arī laika apstākļos, kad zvejot ar RDM nav iespējams, un, ņemot vērā murda ielikšanas un izņemšanas biežumu laikapstākļu svārstību dēļ, TM ir vieglāk apkalpojams nekā RDM;
•  iegādājoties roņu drošo murdu, rūpīgi jāapsver, kādas mērķsugas kādās sezonās paredzēts zvejot, lai izvēlētos atbilstošas specifikācijas konstrukciju;
•  RDM ar neliela acs izmēra linumu iedzirkņos nespēj novērst bojājumus lomam vai pat veicina roņu aktivitāti pie zvejas rīka.

 Plašāki demonstrējuma dati pieejami: http://www.laukutikls.lv/nozares/zivsaimnieciba/demonstrejumi

 Kristaps Gramanis,

LLKC Lauku attīstības nodaļas zivsaimniecības projektu vadītājs

 Foto: Māris Vītiņš