Zivsaimniecībā joprojām ir izaugsmes iespējas

Novembra beigās Ādažos notika Zemkopības ministrijas (ZM) un LLKC Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla rīkotā konference “Zivsaimniecības nozares attīstība, iespējas 2015.–2020. gadā”. Lai gan zivsaimniecības nozares ieguldījums valsts tautsaimniecībā nav liels – aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, eksporta kopapjomā nozare stabili sasniedz 2%.

Zvejnieki resursus prot izmantot

Nozares rādītājus, jauno plānošanas periodu uzsākot, analizēja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: “Aizvadītajā periodā nozares līderi bija zvejnieki, kuru darbības produktivitāti cēla arī daudzu nosodītā kuģu griešana. Tā uz vienu strādājošo 2014. gadā bijusi 30,8 tūkstoši eiro. Savukārt zivju apstrādē uz vienu strādājošo ieņēmumi bijuši 27 tūkstoši eiro. Vislēnākā izaugsme vērojama nelielajā akvakultūras nozarē, kur ieņēmumi uz vienu strādājošo pērn bijuši vien 4,7 tūkstoši eiro.”

Normunds Riekstiņš arī slavēja zvejniekus par spēju izpildīt Latvijai atvēlēto kopējo nozvejas kvotu, savstarpēji mainoties ar kvotām. “Diemžēl 2007.–2014. gada periodā nozvejas apjomos vērojams 30% samazinājums, kas saistīts ar nozvejas līguma apturēšanu starp ES un Mauritāniju. Tādēļ būtiski, ka spējām izpildīt mums atvēlēto nozvejas kvotu,” uzsvēra N. Riekstiņš.

Savukārt Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers pievērsās Eiropas Zivju fonda (EZF) atbalsta izlietojumam un labās prakses piemēriem. Kopumā aizvadītajā periodā no EZF izmaksāti 166,69 miljoni eiro.

No tiem zvejniekiem – 72,05 miljoni, zivju apstrādes uzņēmumiem – 37 miljoni, akvakultūras uzņēmumiem – 26,11 miljoni, bet zivsaimniecības teritoriju attīstībai – 14,45 miljoni. “Vislielāko atbalstu zvejnieki saņēmuši par zvejas kuģu izslēgšanu no flotes – 28,93 miljonus eiro. Otra lielākā atbalsta daļa novirzīta investīcijām zvejas ostās, kopumā – 24,84 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem īstenoti 29 projekti – rekonstruētas 11 zvejas kuģu piestātnes, iegādātas piecas zivju šķirošanas līnijas. Taču lielākais no tiem realizēts Pāvilostā, kur atjaunots  mols,” atbalsta izmantošanu ieskicē R. Vācers.

Viņš arī norāda, ka sadaļā “Atbalsts apstrādes uzņēmumiem” 55 uzņēmēji īstenojuši 108 projektus par kopējo summu 46,61 miljons eiro. Par šo naudu uzņēmums “Karavela” iegādājies konservu ražotni Rietumu tirgiem, radīts lašveidīgo zivju apstrādes cehs Ādažos, konservu ražošanas cehs Mērsragā, kā arī zivju pirmsapstrādes un saldēšanas cehs Rīgā.

EZF atbalsts akvakultūras uzņēmumiem aizvadītajā periodā bijis 26,12 miljoni eiro. Tas ļāvis īstenot akvakultūras projektu ar ūdens caurplūdes baseiniem, izveidot storu, foreļu un samu audzētavu Liepājā, foreļu audzētavu Alūksnē, kā arī storu audzētavu Katlakalnā.

Taču visvairāk projektu – 621 realizēti sadaļā “Atbalsts zivsaimniecības teritorijām”. No daudzajiem projektiem Rinalds Vācers izceļ trīs. “Labums no šo trīs projektu īstenošanas tiks visai sabiedrībai. Pirmais – ar EZF līdzekļiem atjaunota lašu un nēģu zvejas aizsprostu ekspozīcija Daugavas muzejā. Daudzviet Latvijā izveidotas laivu piestātnes ezeros un upēs, bet par trešā projekta lietderību pārliecināties varēs ikviens, kurš šovasar apmeklēs sakārtoto Saulkrastu pludmali,” norāda R. Vācers.

Turpmāk Eiropas nauda tikai nesodītajiem zivsaimniekiem

Lielāko uzmanību konferencē izpelnījās ZM Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītājas Edītes Kubliņas skaidrojums par atbalsta pieejamību nākamajā plānošanās periodā. No Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) 2014.–2020. gadā Latvijai būs pieejami 183,6 miljoni eiro. Šo naudu, tāpat kā līdz šim, varēs izmantot zvejniecībai un akvakultūras pasākumiem, inovāciju projektiem, tirdzniecības pasākumiem – produktu sertificēšanai, pievienotās vērtības radīšanai. Paredzēts arī finansējums investīcijām ostās, nozvejas flotes sabalansēšanai – sagriezt plānots piecus mencu tīklu zvejas kuģus, kā arī veikt zvejas flotes modernizāciju.

Edīte Kubliņa: “Šajā plānošanas periodā atbalsta pretendentiem jārēķinās ar daudz stingrākām prasībām. Projektus vērtēs pēc jaunas soda punktu sistēmas. Ja pretendentam būs deviņi soda punkti un vairāk, piemēram, par neatbilstoša zvejas rīka izmantošanu, tad projektu nepieņems 12 mēnešus, un par katru papildu punktu virs minētajiem deviņiem projekta nepieņemšana tiks pagarina par vienu mēnesi. Tāpat iesniegums netiek pieņemts vai atbalsts netiek piešķirts, ja ir konstatēts būtisks pārkāpums zvejniecībā vai akvakultūrā, ja ir tiesas spriedums konkrētās jomās, kā arī ārzonas uzņēmumiem.”

Turklāt zivsaimniekiem nāksies būt daudz konkrētākiem savos projektu pieteikumos. “Vairs nevarēs rakstīt, ka mērķis ir  “uzcelt rūpnīcu”. Projekta iesniegumā būs jāparedz rezultātu rādītāji un tie jāsasniedz izvēlētajā laika posmā. Piemēram, ja trešajā gadā neizdodas sasniegt izvēlēto 10% izaugsmi, tad LAD šos 10% prasīs atmaksāt,” skaidro LAD ģenerāldirektore Anna Vītola-Helviga. 

Zinātne, izglītība un zivsaimniecība – kopā

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas tika apspriests konferencē, bija par zivsaimniecības nozares sadarbības iespējām ar zinātniski pētnieciskajām institūcijām un augstākās izglītības mācību iestādēm.

Savā redzējumā par sadarbības iespējām, kā arī zivsaimniecības produkcijas analīžu veikšanā, domājot par patērētāju drošību, tā inovatīvu produktu ieviešanu nozarē, dalījās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un LLKC speciālisti.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Esmu pārliecināts, ka zivsaimniecībā izaugsme joprojām ir iespējama, jo Latvija nezvejo tikai jūrā, – mums ir bagātīgi iekšējo ūdeņu resursi. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā nākotnē izaugsme iespējama vismaz par 30%. To apliecina mazais šajā nozarē nodarbināto cilvēku skaits. Akvakultūrā tikai 391 cilvēks 68 ekonomiski aktīvos uzņēmumos. Piekrastes zvejniecībā – tikai 108, bet tāljūras zvejā – 442 cilvēki. Šie skaitļi ir ļoti mazi un nozares izaugsmi apliecinoši.”

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja