Jaunieši piedāvā oriģinālas biznesa idejas

15. Decembris 2016.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Liepājas nodaļas organizētās apmācības vieniem deva iespēju sakārtot jau uzsāktu biznesu, citiem – iedvesmu sākt savu uzņēmējdarbību no nulles. Apmācībās piedalījās jaunie uzņēmēji, kuri vēlas savu nākotni saistīt ar dzīvi laukos un tajā attīstīt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas biznesu. Ar savām idejām jaunieši varēs piedalīties konkursā “Laukiem būt!”.

Seko sulu vilnim
Gaviezes pagasta jaunietis Krišjānis Mednis iecerējis savā saimniecībā audzētajām graudaugu kultūrām – auzām, kviešiem, miežiem un lopbarības pupām – radīt pievienoto vērtību. Puisis līdzi paņēmis arī uzskates materiālus – burkās dažādos daudzumos sabērtos graudus. “Esmu speciāli tā sabēris, lai parādītu, cik izdevīgi katru kultūru audzēt,” viņš saka. Pēc burciņu satura spriežams, ka visizdevīgāk audzēt ir kviešus un pupas. “Gribu Dienvidkurzemes lauku saimniecībām piedāvāt kvalitatīvus, pašu maltus lopbarības miltus no tepat augušām izejvielām,” viņš prezentācijā paskaidroja vērtēšanas komisijai. Uz finanšu institūcijas “Altum” Liepājas reģionālā centra vadītājas Iras Jākobsones norādījumu, ka katram lauksaimniecības dzīvniekam barības sastāvs ir citāds, jaunietis atbildēja, ka studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur apguvis arī lopu spēkbarības ražošanu un sastāvus. “Katrs pats pie manis varēs samalt savas sastāvdaļas, mums ir pašiem savas dzirnavas,” viņš piebilda.
Savu saimniecību 25 gadus vecais zemnieks izveidojis 16 hektāru platībā. “Vecākiem ir 150 hektāri, vienmēr esmu viņiem palīdzējis, tādēļ graudkopības un lauksaimniecības lietas man nav svešas. Bez ģimenes atbalsta es pats neko nevarētu pasākt,” viņš teica. Mācības apmeklējis, lai saprastu, kā sakārtot savu biznesu, kā arī pierādīt, ka mazās platībās, iesākot biznesu, arī var veiksmīgi saimniekot.
Durbes novada pārstāves Lauras Liepiņas uzņēmējdarbības attīstības iecere saistās ar ābolu sulas spiešanu piemājas saimniecībā “Birzmaļi”. “Mana ģimene nodarbojas ar augļkopību. Vienmēr mums aktuāls bijis jautājums – kur likt nestandarta ābolus un mazos auglīšus. Lieli vai mazi, sastāvs jau visiem vienāds. Iepirkuma cenas cehos ir zemas – seši centi par kilogramu. Varētu sulu spiest paši, piedāvājot to visu gadu – svaigu, tikko spiestu, nekarsētu, neatšķaidītu. Paši piegādātu,” viņa stāstīja, aicinot nogaršot.
L. Liepiņas rīcībā ir četrus hektārus liels dārzs. “Nav liels. Ja paskatās, cik lieli dārzi vispār mēdz būt, tad tas nav daudz,” spriež meitene. Viņa aprēķinājusi, ka no pusotra kilograma ābolu var iegūt litru sulas, ko varētu pārdot par eiro litrā. “Cilvēki arvien vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam. Sulu vilnis kļūst arvien lielāks,” viņa pamato savu vēlmi sākt tieši šādu biznesu. Vērtēšanas komisija norādīja, ka noteikti būtu jāpiestrādā pie sulu etiķetes, norādot tajā sastāvu un vērtīgās uzturvielas. Arī iepakojums – plastmasas pudeles – “zaļajiem” varētu nepatikt.

Vadās tūristus pa dravu
Rucavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Natālija Grauduže vēlas vīra Gata sirdslietu un ienākumu avotu – biškopību – attīstīt tūrisma prizmā. “Pašreiz strādāju algotu darbu, taču doma ir piedāvāt iepazīt biškopību ikvienam. Tās būtu ekskursijas pa bišu dravu, degustācijas un sveču taisīšanas darbnīcas,” pastāsta N. Grauduže. Prezentācijas laikā viņa piedāvāja vienu no savām iecerēm – vaska sveču taisīšanu. “Esam iegādājušies lauku māju “Kurzemnieki” Rucavas novadā, doma ir tūrisma piedāvājumu nosaukt par “Kurzemnieku bišu dārgumi”,” iecerē dalās tūrisma speciāliste, kuras ģimene nonākusi pie secinājuma, ka cilvēki daudz nezina par bitēm, to dzīvi, par produktu rašanos. N. Grauduže vēlas savu ideju piedāvāt interesentiem pēc iespējas ātrāk. “Mūsu medum ir labs pieprasījums – šīs sezonas medus jau ir gandrīz beidzies. Mums ir savs klientu loks – tie ir gan vietējie, gan lietuvieši,” tā jaunā tūrisma speciāliste, sakot, ka pašai sava biznesa veidošana ir pamats nākotnei.
Ar biškopību saistītu biznesu vēlas attīstīt arī Aizputes novada pārstāve Līga Veita, kura salīdzinoši nesen no jauna mācījusies un apguvusi bitenieces profesiju. “Sēdēju mājās ar bērnu un domāju, ko vēlētos darīt. Darba man tobrīd nebija. Vecvecākiem ir lauku īpašums, negribam, lai tas ar laiku aizietu nebūtībā. Bites mani interesēja, taču nebija saprašanas par šo jomu. Sāku mācīties – apguvu gan teoriju, gan praksi. Pašiem ir daži stropiņi, taču gadījās tā, ka šajā rudenī bites aizlidoja,” pieredzē dalās L. Veita. Viņas ideja ir ražot biškopības produktus – iegūt medu un gatavot medus maisījumus. Eksperti gan N. Graudužei, gan L. Veitai norādīja, ka šī joma ir sarežģīta un grūta – izdomāt kaut ko jaunu medus produktu ražošanā un piedāvājumā iepazīt dravniecību ir liels izaicinājums, jo tie, kuri ir šajā uzņēmējdarbības sfērā, jau visu piedāvājot – maisījumus ar riekstiem, ogām un pat zāļu tējām. “Ar bitēm nekad neko nevar zināt,” L. Veita noteica savas prezentācijas laikā, uzsverot, ka vēl ir savas biznesa nišas meklējumos.

Topā – garšvielu gatavošana
Zane Gusta pēc padzīvošanas Anglijā un Amerikā atgriezusies savā dzimtajā pusē, taču no Liepājas kopā ar vīru pārcēlusies uz dzīvi Grobiņas pagastā. “Izlēmu sākt savu uzņēmējdarbību, gribēju strādāt sev, nevis priekš kaut kā. Un arī negribu, lai lauki paliktu tukši!” tā 26 gadus vecā uzņēmēja. Viņa uzskata, ka, laukos dzīvojot, ir jāizmanto visas iespējas, ko piedāvā. “Esmu izveidojusi dzīvnieku viesnīcu “Zoovilla”, kur mums ir savs klientu loks, – cilvēki dodas komandējumos un ceļojumos, zina, ka var atvest savu mīluli pie mums. Ir doma arī veidot viesu māju, kur atpūtnieki varēs braukt un uzturēties kopā ar saviem mājdzīvniekiem. Vēl esmu paplašinājusi savas darbības jomu – sāku nodarboties ar lavandas apstrādi: gatavoju lavandas tēju, garšvielas – sāli, cukuru, un rotaļlietas ar šī aromātiskā auga pildījumu. Biju Ķīnā, kur noslēdzu sadarbības līgumus,” lepojas Z. Gusta.
Savukārt Diāna Remese no Dunalkas kā pieprasītu biznesa jomu saskata saldēto garšaugu ražošanu. “Konkurentu šajā nišā ir maz. Tikai manam biznesam būtu jaudīgas izmaksas,” aprēķinus rāda D. Remese. Redzot skaitļu tabulas, secināms, ka biznesa uzsākšana un realizācija izmaksātu vairākus desmitus tūkstošu eiro, jo nepieciešama specifiska uzglabāšana, pārvadāšana un piegāde – iekārtas un transports ir dārgi. Eksperti uzsvēra, ka arī par iepakojumu jādomā, jo jārēķinās ar saldēto produktu mitrumu, paku bojāšanās iespējamību, produktam atkūstot. LLKC Liepājas nodaļas vadītāja Anita Bērziņa norādīja: “Ņemot vērā, ka tiks ražoti saldēti garšaugi, vai ir nepieciešams ierīkot apkurināmās siltumnīcas, kur audzēt zaļumus cauru gadu?” Izskanēja arī apgalvojumi, ka priekšroku patērētāji vairāk dos svaigajiem un kaltētajiem garšaugiem. Citiem ekspertiem bija ieteikums D. Remeses ideju pavērst mazliet citādāk, piemēram, ražot dabisko buljonu vai audzēt garšvielu stādus uz ūdens bāzes, kam, pēc topošās uzņēmējas aprēķiniem, “ir mazākas izmaksas nekā audzēt zemē”.

Apģērbs, kas nepaliek netīrs
“Manai ģimenei ir saimniecība, un zinu, ko nozīmē strādāt laukos – grūti strādāt baltos cimdos, apģērbs ātri kļūst netīrs. Tā kā mani interesē modernās tehnoloģijas un inovācijas, biju domājis ražot darba apģērbu, kas atgrūž traipus un netīrumus – apģērbs visu laiku ir tīrs – ietaupītos izmaksas par ūdeni, veļas pulveri. Taču mana ideja pie tā arī apstājās, jo, pēc maniem pētījumiem, pasaule vēl nav tik tālu tikusi šajā jomā, lai es to varētu pārvērst savā idejā,” sacīja Dunikas pagasta iedzīvotājs Jānis Vecbaštiks. “Taču apmācībās es ieguvu zināšanas – tas ir daudz. Varēšu savas zināšanas un interesi par jaunām metodēm lauksaimniecībā savā saimniecībā ieviest citādā veidā,” norādīja puisis. Eksperti gan ieteica papētīt vairāk – kaut kādas iestrādes jau šajā jomā esot un šādiem ražojumiem noteikti būtu pieprasījums.
Rīgas Tehniskās universitātes mehatronikas students no Nīcas novada Matīss Kalējs pēdējos divus gadus aizrāvies ar kokapstrādi. Viņš to iecerējis pārvērst uzņēmējdarbībā – pēc individuāla pasūtījuma izgatavot māju, vietu nosaukumus, norādes un izkārtnes. Pirmo darbu viņš izveidojis 9. klasē, kad savai omītei izgrebis kā dāvanu mājas nosaukumu, savu veikumu ievietojis sociālajos tīklos un guvis plašu atsaucību.

Galvenais – lai deg acis
Apmācības notika Valsts Lauku tīkla programmas “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros. Mācībām ieejot finiša taisnē un prezentējot savas esošā vai potenciālā lielāka vai mazāka biznesa idejas, jaunieši saņēma sertifikātu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Dienvidkurzemes nodaļas eksperte Kristīne Zabe “Kursas Laikam” sacīja, ka viņai ir svarīgi sajust, kad jaunajam uzņēmējam par savu ideju deg acis. “Galvenais – ka ir vēlme mācīties, neatlaidība un nav bail no kļūdām!” viņa uzsver galvenos noteikumus.
LLKC Liepājas nodaļas uzņēmējdarbības konsultants Aleksejs Kačanovs norādīja, ka ekspertu sacītais nav jāuztver kā galavērtējums: “Tie bija ieteikumi, kā uzlabot savas prezentācijas un idejas. Ikvienam no viņiem ir iespēja startēt tālāk konkursā “Laukiem būt!”. Vienlaikus ekspertu vērtējumi motivēja jauniešus pierādīt, ka viņu idejas ir veiksmīgas un daudzsološas ne tikai uz papīra, bet arī īstajā dzīvē.
Mācību dalībnieki un organizatori ir pateicīgi uzņēmējai Anitai Mežinskai, kura neskopojās ar savām zināšanām un veltīja laiku jauniešu motivēšanai un iedrošināšanai rīkoties ideju pilnveidē.