Arnis apguvis nozarei nepieciešamās zināšanas

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasts ir pievilcīgs ar savu skaisto dabu – pakalni, ielejas, ezeri. Kā citviet Latvijas laukos, arī šajā pusē ļaudis strādā, kopj laukus. Ar īpašu prieku vērojam jauniešus, kuri uzņēmušies rūpi par savu zemi kā Arnis Začests.

No pagasta centra Rēzeknes virzienā garāmbraucēju uzmanību piesaista sakopti lauki, skaists ganāmpulks. Māja, mājas apkārtne rada stabilitātes un miera sajūtu.

Šeit saimnieko divas paaudzes. Ar saviem vecākiem kopā ir dēls Arnis Začests, kuru tuvākā un tālākā apkaimē vispirms esam iepazinuši kā amatnieku. Kokapstrādei, ar kuru Arnis nopietni nodarbojas jau kopš piecpadsmit gadu vecuma, pamatā laiks atliek tikai ziemas dienās. Viens no viņa darbiem ir uzstādītā norāde ar saimniecības nosaukumu.Arņa darbs novērtēts novada mērogā, kur konkursā “Rēzeknes novada uzņēmums 2015” nominācijā “Gada amatnieks” piešķirts laureāta tituls.

Darba tikumu Arnis pārmantojis no vecākiem. Mamma ir liela puķu mīlētāja, audzētāja. Abi vecāki augstu tur kārtības, pienākuma apziņu. Darbi netiek veikti spontāni, nepārdomāti. Izvērtēts, izsvērts gaidāmais rezultāts, tikai tad tiek uzsākta darbība.

Arnim doma par ganāmpulka izveidi radās pirms kāda laika. Iesākts ar dažām Šarolē šķirnes telēm. Iepatikušies mierīgie, skaistie lopi. Lai nopietni nodarbotos un attīstītos, bez ieguldījumiem nevar. Kā laba iespēja finanšu resursu piesaistei bija Lauku atbalsta dienesta izsludinātais Lauku attīstības programmas atbalsta pasākuma projekts mazajām saimniecībām. Ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes biroja palīdzību tika izstrādāts un iesniegts darījumdarbības plāns lopkopības nozares attīstībai. Veiktas visas plānotās aktivitātes. Iegādāta pļaujmašīna, ūdens muca, trīs vaislas teles. Šāds atbalsts ir attīstības pamats daudzām saimniecībām.

Naudas līdzekļu ierobežojums ir lielākā problēma mazo saimniecību attīstībai. Tieši tādēļ Arnis ir gandarīts par pozitīvo lēmumu projekta apstiprināšanā. Lai saimniekošana noritētu sekmīgi, ekonomiski efektīvi, ražošanas procesā nedrīkst iztrūkt neviens posms. Valda uzskats, ka saimniecības ar mazām platībām var iztikt bez savas materiāli tehniskās bāzes. Nē, pat ļoti kategoriski, nē. Siena sagatavošanā vai graudu novākšanas laikā būtisks katrs brīdis. Tehnika nestāv dīkā, lopkopības saimniecībās ikdienu darāmā gana. Tādēļ arī Arnis, pirmā projekta rezultāta iedrošināts, startēja nākamajā Lauku atbalsta programmas pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”, rezultātā iegādājoties siena ietinēju, grābekli un mēslu ārdītāju.

Kā veidotos saimniecība, ja šāds atbalsts netiktu piedāvāts? Strādātu, tikai tā būtu izdzīvošana, ne attīstība. Par saimniecības ekonomisko rādītāju izaugsmi un saimniecības konkurētspēju tirgū tuvākajā nākotnē nemaz nerunājot.

Šobrīd ganībās ir 14 zīdītājgovis ar teļiem un teles. Pusei ganāmpulka ir simts procentu Šarolē šķirnes asinība. Mērķis – palielināt ganāmpulku līdz 30 zīdītājgovīm. Ja būtu iespēja paplašināt zemes platību, arī lopu skaits varētu būt lielāks. Tomēr ir arī optimālā robeža saimniecības lielumam, kurā darbus var paveikt pašu spēkiem.

Daba šogad saniknojusies, piedāvājot smagāko darbu sezonu lauksaimniekiem. It kā uzlikts pārbaudījums, cik stipri esam. Ūdens stihijas sekas izjūt vai katrs, – liels, mazs zemes apsaimniekotājs. Viegli nav, ikdienas sarunu galvenais temats ir par lietavu izraisītajām sekām. Arnis, jautāts, kā jūtas šādos apstākļos, atbild, – esam bezspēcīgi dabas priekšā. Nav variantu, jāturpina strādāt.

Ir septembra beigas, tomēr nav atmesta cerība novākt vasarājus, arī kartupeļus. Saulīte dažas dienas palutina. Ja tehnika negrims mitrajās pļavās, varēs no atāliem sagatavot skābbarību. Siens sagatavots pietiekami. Galvenā rūpe ir par sēklas materiālu nākamajam gadam. Sējumi lielākoties tiek ierīkoti ganību atjaunošanai, zelmeņa uzlabošanai, sējot miežus, auzas ar zāles pasēju. Platības ierobežotas, tāpēc jāpiedomā, jāplāno, lai varētu veikt divus pļāvumus. 

Laika apstākļu dēļ darbi iekavējušies, vienlaikus jāpaspēj pļaut, vākt, art. Iesākta lopu nojumes celtniecība. Tā saistās gan ar izmaksām, gan ar laikietilpīgumu. Visus darbus Arnis veic pats, pacietības un uzņēmības pietiek.

Arnis absolvējis Rēzeknes Mākslas koledžas koktēlniecības nodaļu. Darbojoties lauksaimniecībā, nepieciešamas specifiskas, nozarei atbilstošas zināšanas. Iziets apmācību kurss bioloģiskajā lauksaimniecībā, iegūts lauksaimnieka diploms, neklātienē absolvējot Malnavas koledžu. Vēl Arnis var lepoties ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (Rēzeknes Augstskolā) iegūtajām zināšanām biznesa ekonomikas pamatos. Saņemtie diplomi nav tikai formalitāte, tie ir apliecinājums tieksmei pēc zināšanai, rakstura stingrībai, mērķtiecībai.

Varbūt kādam šķiet, kas tur liels, pārdesmit hektāri zemes, pārdesmit lopi. Šādi var domāt, ja nezina, kā ir iesākt saimniekot laukos, cik lieli ieguldījumi jāveic, kādai pacietībai jābūt, līdz redzi darba rezultātu (īpaši lopkopībā). Ja gribam pavisam godīgi, tad šobrīd uzsākt saimniekošanu, pat esot lielam gribasspēkam, reāli nav iespējams.  Ir vajadzīga zeme, naudas līdzekļi, zināšanas. Un spējai mīlēt darbu un vietu, kur dzīvo.

Anastasija Saleniece,

LLKC Rēzeknes nodaļas lauku attīstības konsultante

Foto: Aleksandrs Tolopilo