Pākšaugu audzēšanas pieredze Saldus novadā

Arvien vairāk lauksaimnieku novērtē pākšaugu audzēšanas priekšrocības. Lauka pupas un zirņus izvēlas audzēt gan labo priekšauga īpašību dēļ, it īpaši iekļaujot tos graudaugu augu maiņā, gan arī augsnes ielabošanai, kur saknes ar gumiņbaktērijām piesaista slāpekli, kas pēcaugam ļauj samazināt slāpekļa mēslojuma nepieciešamību. Tā var ne tikai uzturēt augsnes auglību, bet arī ietaupīt finanses.

Līdz ar platībmaksājumu atbalsta prasību izmaiņām pākšaugu platības pēdējos gados Latvijā ir nedaudz samazinājušās. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, lauka pupu sējplatības ir par 60% samazinājušās, salīdzinot 2019. gadu ar 2017. gadu, kad bija apsēti 42 000 hektāri. Zirņu platības nav būtiski mainījušās, sastāda ap 14 000 hektāriem, bet pēdējo trīs gadu laikā par 35% pieaugušas sojas platības, sasniedzot 300 hektārus, tai skaitā 20% bioloģiski audzēti. Izmaiņas saistītas ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegumu, ja saimniecība vēlas ar tauriņziežu platībām nodrošināt zaļināšanas prasības,  pretendējot uz platību maksājumu atbalstu. Daudzus lauksaimniekus interesē, kā bez augu aizsardzības līdzekļiem iespējams iegūt labas pākšaugu ražas.

Demonstrējums ierīkots “Čakstēs”

LLKC Saldus konsultāciju birojs sadarbībā ar Saldus novada Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecību “Čakstes” ierīkoja pākšaugu demonstrējumu ar mērķi popularizēt dažādu pākšaugu audzēšanas priekšrocības un praktiski demonstrēt pākšaugu audzēšanas tehnoloģijas. 2019. gadā iesēti trīs veida pākšaugi: lauka pupas, zirņi un soja. Saimniecība “Čakstes” apsaimnieko 90 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, audzē ziemas kviešus, vasaras miežus, auzas un pākšaugus – lauka pupas un zirņus. Lai pārbaudītu sojas audzēšanas piemērotību šajā reģionā, saimniecība pirmo reizi iesēja arī soju.

Sējums ierīkots, lauka pupas un soju sējot pēc zālāja, bet zirņiem priekšaugs bija auzas. Sējuma ierīkošanai iepriekšējā gada rudenī lauki tika uzarti un pavasarī kultivēti. Pirms sējas  veiktas augsnes analīzes, lauka pupas iesētas mālsmilts augsnē ar pH 7,2, org. viela – 5,2%, vidējs kālija un augsts fosfora saturs; zirņi sēti augsnē ar pH 6,8, org. viela – 2,4%, vidējs kālija un fosfora saturs; sojas sējumā pH 7,2, organiskā viela 2,8%, vidējs kālija un augsts fosfora saturs. Kopumā augsnes pH ir piemērots pākšaugu audzēšanai. Pākšaugi labi padodas vāji skābās un neitrālās augsnēs, kur augsnes pH 6,8–7,4.

Lauka pupas ‘Fuego’ iesētas 0,59 ha, zirņi ‘Lāsma’ – 0,70 ha un soja ‘Laulema’ – 0,59 ha. Sojas šķirne ‘Laulema’ izvēlēta tās ģenētisko īpašību dēļ – selekcionēta Igaunijā, agrīna (90–120 dienas), un ir piemērota Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem. Lauka pupas iesētas 14. aprīlī, izsējas norma 280 kg/ha. Zirņi iesēti 16. aprīlī, izsējas norma 300 kg/ha. Pirms lauka pupu un zirņu sadīgšanas sējums mēslots ar vircu 5 t/ha – 25.04.19. Soja iesēta 29. aprīlī ar izsējas normu 200 kg/ha. Sēklas apstrādātas ar nitragīnu pirms sējas, lai paātrinātu simbiozes procesu un turpmāko slāpekļa piesaistīšanu, kā rezultātā uzlabojas ražas kvalitāte.

Augu attīstība veģetācijas periodā – ļoti laba

Veģetācijas perioda laikā lauka pupu, zirņu un sojas augu attīstība bija ļoti laba, jo laikapstākļi bija labvēlīgi augu augšanai, siltums un mitrums optimāls. Maija beigās silto laika apstākļu dēļ, zirņu un lauka pupu laukos tika novērots liels zirņu svītrainā smecernieka skaits, kā rezultātā pupu un zirņu lapu malās izgrauzti pusapaļi robi. Lauka pupu pilnziedā AS 65 līdz ziedēšanas beigām AS 69 konstatēts arī pupu sēklgrauzis un pupu koncentriskā plankumainība. Augu aizsardzības līdzekļi netika lietoti. Vislielākais nezāļu skaits bija lauka pupu un sojas sējumos, jo netika lietoti herbicīdi. Dominējošās nezāles šajos sējumos bija viengadīgie divdīgļlapji.

Augusta vidū nokulti zirņi, iegūta raža 2,0 t/ha, lauka pupas – septembra sākumā, iegūta raža 0,85 t/ha, bet soja nokulta 06.09. un iegūta raža 0,86 t/ha. Soju vācot, jāskatās, lai daļa sēklu nepaliktu uz lauka, jo augam pirmais mezgls ar pākstīm ir tuvu augsnei, kas kuļot var palikt neievāktas. Pēc ražas novākšanas noņemti graudu paraugi un visiem pākšaugiem noteikts proteīna saturs, visaugstākais iegūts sojai – 43,6%, tad lauka pupām – 32,3% un zirņiem – 22,57%.

Tā kā pākšaugu sējumos netika lietoti augu aizsardzības līdzekļi, tad silto laika apstākļu ietekmē zirņu un lauka pupu laukos bija liels kukaiņu skaits, kas bojāja augus, tas ietekmēja arī ražas līmeni un kvalitāti. Nezāļu ierobežošanai bija nepieciešams veikt sējumu ecēšanu. Mēslošanai izmantotā virca zirņu un lauka pupu laukos bija nepietiekoša optimālas ražas ieguvei. Izvēloties audzēt soju, jāņem vērā šķirnes agrīnums un pākšu veidošanās augstums uz auga, lai samazinātu ražas zudumus.

Ar pieredzi iepazīstas arī citi lauksaimnieki

Z/s “Čakstes” 2019. gada jūnija sākumā tika noorganizēta lauka diena, kurā apmeklētāji iepazinās ar demonstrējuma ierīkošanu un novērtēja sējumus. AREI vadošā pētniece Sanita Zute pastāstīja par pākšaugu  audzēšanas priekšnosacījumiem un iespējām. Saldus novada Zaņas pagasta z/s “Rubuļi” īpašnieks Sergejs Virts dalījās pieredzē par sojas pupu audzēšanu. Z/s “Rubuļi” soju audzē savā saimniecībā jau piecus gadus.

Lauksaimniekiem, plānojot iekļaut sējumu struktūrā pākšaugus, jāņem vērā katra pākšauga agrotehniskie nosacījumi un šķirņu piemērotība konkrētam reģionam.

Demonstrējums ierīkots “Horizon 2020” projekta “Ilgtspējīgas, tauriņziežus ietverošas lauksaimniecības sistēmas, lopbarības un pārtikas ķēdes nodrošināšana Eiropas Savienībā/LegValue” ietvaros.

Foto: Ilze Skudra

Vita Cielava,
LLKC Saldus KB konsultante augkopībā

Ilze Skudra,
LLKC Augkopības nodaļas konsultante