Maize – pamats, saknes un stabilitāte

Sakas pagasta “Ievleju” saimnieci Agitu Pētersoni labi iepazinuši gan novada iedzīvotāji, gan arī tuvākas un tālākas apkaimes  ļaudis. Agitas ceptā īstā lauku rudzu maize ir plaši iecienīta Kurzemē. Svētku reizēs daudzās mājās galdā tiek celta tieši šī tik  latviskā maize.

 Maizes cepšanu Agita atsāka pirms astoņiem gadiem. Pirms tam viņa  bija zināma kā laipna, atsaucīga un sirsnīga viesu mājas “Ievlejas” saimniece. Maizes cepšana ir Agitas sirdslieta un dzīvesveids. Sacenieces ceptā maizīte ir iecienīta ne tikai Latvijā, bet arī ārzemju ceļotāji brauc skatīties, kā top šis brīnums – īsta lauku maize. Bijuši ciemiņi no Gruzijas, Portugāles, Ukrainas, Polijas, Lietuvas un citām pasaules vietām. Tāpat maizīte tiek dota līdzi kā visīstākais Latvijas suvenīrs gan tālā ārzemju ceļojumā vai radu apciemojumā, gan karavīriem kara misijās. Maijā un septembrī pie Agitas maizes ceptuvē ir pilns ar skolēniem no Liepājas un visas Kurzemes, kuriem prasmīgā maizes cepēja gan pastāsta, gan parāda, gan pašiem ļauj izcept savu maizes kukulīti.

Simts gadu veca recepte

Agitu maizes cepšanai pievērsusi vecmāmiņa, kura likusi meitenei mīcīt maizi, kas nebūt nav viegls un ātri padarāms darbs. Rudzu saldskābo maizīti viņa vēl joprojām cep pēc vecmāmiņas receptes, kura ir jau simts gadus veca, nekas nav ticis mainīts – kā bērnībā vecmāmiņa, tā arī Agita to turpina cept.

Lai gan par pamatu visam ir vecmāmiņas rudzu maizes cepšanas recepte, arī pati Agita gadu gaitā ieviesusi dažādus jauninājumus. Tā jau pāris gadu Agita piedāvā dažāda veida ķiploku grauzdiņus, ir nopērkama arī sēklu, burkānu un saldā maizīte, bet pats jaunākais produkts ir baltmaizes formas maize jeb tautā saukta par ķieģelīti.  Agita atzīst, ka ideju ir daudz, tik jāatrod laiks, lai ieceres īstenotu.

Viņa ar lielu pārliecību noteic, ka Sakas pagasts, “Ievleju” mājas un maizes cepšana ir viņas pamats, saknes un stabilitāte. Agitai ļoti paveicies gan ar savu dzīvesvietu, gan nodarbošanos. Citiem aizrit  gadi un lielākā mūža daļa līdz saprašanai par to, ko un kā savā dzīvē darīt, kur dzīvot un kā būt.

Projekts “Laižam saknes savā zemē”

“Ievleju” saimniece ar nopūtu pastāsta, ka šo problēmu saskata arī savos bērnos un pagastā dzīvojošajos jauniešos, kuri entuziasma pilni un darboties griboši tomēr nesaprot, kurā virzienā doties un ko dzīvē darīt. Paši jaunieši vairakkārt Agitai atzinuši, ka nav pārliecības, ka saražotā produkcija vai saimniekošana laukos nodrošinās ģimenei iztiku. Šī nomācošā doma ilgu laiku Agitu nav likusi mierā, liekot izdomāt visvisādas idejas. Tā kādu dienu nāca doma par to, ka jaunajiem saceniekiem vajadzētu palīdzēt ar padomu un pieredzi, līdzi dodot tā saucamo “starta paku”.

Tāpēc 2019. gada aprīlī Agita iesniedza projektu “Laižam saknes savā zemē” Pāvilostas novada pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā. Projekts tika atbalstīts. Vajadzēja vien to īstenot.

Agita Pētersone projekta pieteikumā kā risināmo problēmu minēja jaunās ģimenes, kuras atgriezušās uz dzīvi pagastā, bet ir bez algota darba, kā arī, audzinot bērnus, neiesaistās sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc ar projekta palīdzību Agita vēlējās jaunās ģimenes stimulēt mazās  uzņēmējdarbības uzsākšanai, tālāku izglītošanos, lai nodrošinātu savai ģimenei ienākumus ilgtermiņā, kā arī apzināties savas iespējas, veidojot jaunus kontaktus un, iespējams, pat izveidojot nevalstisku organizāciju. Mērķgrupā nosauktas arī gados jaunas ģimenes, kuras dzīvo laukos un plāno saimniekot te ilgtermiņā. Tādas arī Sakas pagastā ir! Piedalījās vairākas ģimenes, kuras saskata iespējas dzīvot un darboties tieši Sakas pagastā, tikai nepieciešams gūt zināšanas un smelties pieredzi no pieredzējušiem mājražotājiem.

Agita Pētersone: “Īstenojot šo projektu, vēlējos apzināt laukos aktīvo sabiedrības daļu, kura veidos un darīs atpazīstamu Sakas pagastu, apvienot aktīvākos jaunos zemniekus nevalstiskā organizācijā un stimulēt mazās saimniecības virzīties uz netradicionālo lauksaimniecību vai mājražošanu. Liels ieguvums ir arī savstarpējo kontaktu apmaiņa, kas lieti noderētu turpmākajā sadarbībā.”

Svarīgi ir mācīties

Agitas īstenotā projekta “Laižam saknes savā zemē!” ietvaros decembrī notika trīs mācību cikli, kuros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās moderators, semināru vadītājs un projekta “tuesi.lv” veidotājs  Vilis Brūveris, Īvandes pagasta zemnieku saimniecības “Paegļi” saimniece un mājražotāja Ieva Knupke, LLKC konsultante augkopībā Vita Cielava ar lekciju “Veiksmīga saimniekošana laukos, valsts atbalsta veidi lauksaimniekiem” un dabas studijas vadītāja Vaira Kārkliņa ar lekciju “Kas vērtīgs aug mūsu laukos un kā to pārvērst par ieguvumu”. Projekta noslēguma pasākumā “Ievleju” maizes ceptuvē saimniece Agita Pētersone dalījās pieredzē par tēmu “Mājražotāja sadarbība ar valsts iestādēm” un iesaistīja projekta dalībniekus praktiskā nodarbē – maizes cepšanā.

Agita ļoti cer, ka projekta rezultātā varētu rasties jauns produkts vai pakalpojums, ko piedāvāt tūristiem, un ka jaunās ģimenes būs guvušas gan zināšanas, gan iedvesmu savas saimniekošanas uzsākšanai Sakas pagastā. Agita vien nosaka, ka šobrīd rezultātu grūti prognozēt, to rādīs laiks!

Rodas jaunas idejas

Pirmajā tikšanās reizē vairums dalībnieku teica, ka nākuši, lai iepazītos ar Sakas pagasta iedzīvotājiem. Nodarbībās piedalījās Zamarīšu ģimene, kura nesen pārcēlusies no Pāvilostas pilsētas uz Sakas pagastu. Viņi atzina, ka lekcijas bija interesantas un noderīgas. Antai Zamarītei jau radušās idejas, ko varētu darīt nākotnē. Sarmīte Māliņa dzīvo savās dzimtas mājās, kur ģimenei ir bioloģiskā saimniecība. Vairas Kārkliņas lekcijas laikā Sarmīte ieguva jaunu informāciju, kā izmantot mājas apkārtnē augošos augus. Rotai Uzarei, kura nodarbojas ar tulkošanas pakalpojumiem, šis pasākums šķita  iedvesmojošs, jo bija iespēja paraudzīties uz notiekošo pagastā no cita skatupunkta. Viņai radās idejas un ierosme jauniem projektiem, kas jāuzdrošinās pašiem īstenot. Līga Ermsone uzskata, ka vajadzētu turpināt šo projektu nākamgad, jo ir padomā cilvēki, kuri varētu dalīties ar savu pieredzi. Projekta noslēgumā daļai dalībnieku pēc iedvesmojošu lektoru stāstījumiem radās idejas, ar ko varētu nodarboties turpmāk.

Saņemta sabiedrības atzinība

Pašai projekta iesniedzējai 2019. gads ir bijis ļoti veiksmīgs. Ilgus gadus saimniece ar sirdsdegsmi cep maizīti un māca to darīt arī citiem, prasmīgā “Ievleju” maizes ceptuves saimniece Agita ir pamanīta un novērtēta arī valsts līmenī. Proti, novembrī Liepājā notikušajā Kurzemes tūrisma gada balvas “Lielais Jēkabs 2019” svinīgajā pasniegšanas ceremonijā Agita Pētersone ieguva nomināciju “Kurzemes garšas meistars ar laika rūdījumu”, bet  decembrī Rīgā Pāvilostas novada uzņēmējai Agitas saimniecībai tika piešķirta  “Latviskā mantojuma” zīme, kas dod vietai atpazīstamību un norāda uz to, ka saimnieki ir gatavi apmeklētājiem rādīt, stāstīt un cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.

Santa Ansone

LLKC Liepājas biroja

lauku attīstības/zivsaimniecības konsultante