Noslēdzies pētījums par graudu kaltēšanu ar aktīvo vēdināšanu, pielietojot ozonu

Nelielās saimniecībās daļa graudu tiek kondicionēta, tos kaltējot ar aktīvo vēdināšanu. Process, salīdzinot ar kaltēšanu graudu kaltēs, ir mazražīgāks, taču prasa mazāk kapitālieguldījumu un ļauj bioloģiski uzlabot graudu kvalitāti, salīdzinot ar sākotnējo. Nelielos apjomos šī tehnoloģija – graudu aktīvā vēdināšana – var būt izdevīgāka par tradicionālo kaltēšanu. Lai to noskaidrotu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes inženieri īstenoja pētījumu, kurā izstrādāja un pārbaudīja tehnoloģiju graudu kaltēšanai ar aktīvo vēdināšanu, pielietojot ozonu, ar mērķi intensificēt kaltēšanu un nodrošināt graudu kvalitāti glabāšanas laikā. 

Projekta īstenošanas laikā tika izstrādāta un zemnieku saimniecībā "Mazkalniņi" pārbaudīta tehnoloģija graudu ar sākotnējo mitrumu 22–23% kaltēšanai ar aktīvo vēdināšanu, gaisam pievienojot ozonu ar koncentrāciju 0,028 g ozona/m³ gaisa, ar īpatnējo gaisa izlietojumu 350 m³/m³ h – gaisa m³ uz 1 m³ graudu stundā, kas ļāva saīsināt kaltēšanas laiku, līdz ar to arī samazināt elektroenerģijas patēriņu, kā arī nodrošināt graudu kvalitatīvu saglabāšanu.

Graudu kaltēšanas tehnoloģiskā procesa pilnveidošanai Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un sadarbības partneri –  Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, SIA “Ozone Tech” un zemnieku saimniecība "Mazkalniņi" – noslēguši projekta "Tehnoloģijas izstrāde graudu kaltēšanai ar aktīvo vēdināšanu, pielietojot ozonu" izstrādi. Projekta zinātniskais vadītājs ir LLU Tehniskās fakultātes Ulbrokas zinātnes centra vadošais pētnieks Ādolfs Ruciņš.

Projekta izpildes gaitā gūtas šādas svarīgākās praktiski izmantojamās atziņas un sasniegumi:

• ozona aktīva piesaiste mitros graudos (22–23%) notiek vēdināšanas sākumā un apakšējos graudu slāņos, līdz ar graudu mitruma samazināšanos un slāņa biezuma palielināšanos krītas arī ozona pielietošanas efekts;
• ozonu ar minēto koncentrāciju un vēdināšanas parametriem lietderīgi pielietot graudu ar sākotnējo mitrumu līdz 22–23% aktīvajā vēdināšanā ar slāņa biezumu līdz 1,5 m, maksimāli 2 m. Ozona pielietošana 1 m biezā slānī dod kaltēšanas laika saīsināšanu par trīs dienām, 1,5 m – par divām dienām, 2 m – par vienu dienu, salīdzinot ar aktīvo vēdināšanu bez ozona pielietošanas;
• izstrādātā un tvertnēs uzstādītā sensoru sistēma strādāja bez atteikumiem, nodrošinot iespēju sekot temperatūrai, mitrumam un ozona koncentrācijai tvertnēs pa slāņiem gan saimniecībā, gan attālināti datorā. Ražošanas apstākļos īpaši svarīga bija iespēja kontrolēt graudu temperatūru tvertnēs pa slāņiem pie augsta graudu sākotnējā mitruma;
• eksperimentu laikā pierādīts, ka, izmantojot aktīvo vēdināšanu, var sagatavot ekstra kvalitātes pārtikas graudus, mitrumu pazeminot par 7,5–8,0%;
• glabātajos kviešu graudos kopējais mikroorganismu daudzums nepārsniedza pieļaujamās normas, taču graudu apstrāde ar ozonu arī šādā gadījumā būtiski samazināja mikroorganismu, pelējumu un raugu saturu glabātajos graudos, nodrošinot graudu kvalitatīvu saglabāšanu;
• kviešu graudu apstrāde ar ozonu, kāda tā tika veikta šajā pētījumā, būtiski neietekmē olbaltumvielu, cietes un lipekļa saturu graudos un līdz ar to arī maizes cepamīpašības, un tie atbilst labas kvalitātes graudiem, ko iespējams izmantot maizes ražošanai;
• ozonēšana ietekmē graudu dīgtspēju, to veicinot, visiem eksperimentos izmantotajiem kviešu graudiem, kas tika apstrādāti ar ozonu, dīgtspēja bija augstāka nekā neapstrādātiem, taču eksperimentu apjoms nopietnu secinājumu izdarīšanai ir nepietiekošs.

Projekts tika īstenots piecos posmos pa sešiem mēnešiem. Katra posma noslēgumā sagatavoti un Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegti pieci pārskati par katrā posmā veiktajām darbībām, kā arī atskaite – kopsavilkums par projekta rezultātiem. Jāatzīmē, ka projekts tika pagarināts par diviem mēnešiem sakarā ar ilgstoši pastāvējušo ārkārtas situāciju saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Par projekta rezultātiem sagatavotas un publicētas piecas zinātniskas publikācijas, sagatavotas un publicētas četras populārzinātniskas publikācijas, sagatavoti un nolasīti pieci referāti starptautiskās zinātniskajās konferencēs. Par projekta gala rezultātiem ziņots graudu audzētājiem noslēguma seminārā – lauka dienā. Publikācijas un referātus apliecinošu dokumentu kopijas pievienotas attiecīgo posmu pārskatiem.

Projektu datu bāze pieejama šeit: https://www.llu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2018/tehnologijas-izstrade-graudu-kaltesanai-ar-aktivo-vedinasanu-0, kur pieejams arī vispārējais projekta pārskats/gala atskaite.

Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma "Sadarbība" 16.2. apakšpasākumā "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”. Projektu atbalsta Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Informāciju sagatavoja projekta EIP darba grupa

Attēlā: Ozona padeve tvertnē un graudu vēdināšanas tvertnes

Uzziņa. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir EIP (Eiropas inovāciju partnerību) tīkla pārstāvis Latvijā, un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 222 9. punktu EIP darba grupas vai atbalsta saņēmēju grupas atspoguļo projektu īstenošanas gaitu, apkopo rezultātus, un tie tiek publicēti VLT mājaslapā.