Briseles un Krievijas specializētie atašeji tiekas ar ZM un lauksaimniecības NVO pārstāvjiem un apmeklē Kurzemes saimniecības

Jau ceturto gadu pēc Zemnieku saeimas iniciatīvas un trešo gadu sadarbībā ar Valsts Lauku tīklu (VLT) un SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) tika organizēts pasākums valsts pārstāvjiem Briselē, lai viņi labāk iepazītos ar situāciju Latvijas laukos, būtiskākajām risināmajām problēmām, kā arī pārliecinātos par pozitīvo pieredzi, apmeklējot progresīvas un atšķirīgos specializācijas virzienos strādājošas saimniecības. Pasākums risinājās divas dienas – 15. un 16. augustā. 

Pasākums sākās ar Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas atašeju tikšanos ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kuru vadīja LR zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Tikšanās laikā atašeji iepazīstināja ar saviem darba uzdevumiem un aktualitātēm, kas šobrīd tiek skatīti Eiropas Komisijā. Zemkopības ministre iezīmēja tuvākos ministrijas plānus saistībā ar tiešajiem platību maksājumiem – ministriju un valdības līmenī turpmākie trīs mēneši būs izšķiroši, lai Latvija nepaliktu pēdējā vietā platībmaksājumu saņemšanā. Zemkopības, Finanšu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāru līmenī plāno apmeklēt visas ES dalībvalstis, lai šo valstu ierēdņiem skaidrotu Latvijas situāciju.

Ārlietu ministrijas atašejs Anda Catlaka uzteica Latvijas Zemkopības ministrijas darbu par tiešmaksājumu izlīdzināšanu – tas ir koordinēts un precīzi argumentēts. Galvenais arguments – godīgas konkurences nodrošināšana starp ES dalībvalstīm. Arī Finanšu ministrijas atašejs Sofja Ribkina vērsa uzmanību uz to, ka uzmanība jāpievērš citām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Padomes prezidenta birojs ir jauns aktīvs spēlētājs. Eiropā atašeju darbs tiek uztverts Baltijas līmenī – Latvija, Lietuva un Igaunija darbojas vienoti.

Atašeju un lauksaimnieku NVO diskusijā izskanēja lauksaimnieku ierosinājums: iespējamos riskus, kas varētu iestāties, atbalstot vai neatbalstot kādu pozīciju, vajadzētu „iztulkot" saprotamā valodā un informēt par tiem lauksaimniekus, jo viņi reizēm nespēj saprast, kas slēpjas zem sarežģītajiem definējumiem.

Pēc tam specializētie atašeji Briselē lauksaimniecības jomā (labturība, veterinārija, lauku attīstība, zivsaimniecība, pārtikas drošība, mežsaimniecība), kā arī Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas atašeji devās uz vairākām Kurzemes zemnieku saimniecībām, lai pārliecinātos klātienē par to daudzveidību un attīstību.

Lauksaimnieku un valsts pārstāvju Briselē dienas kārtības prioritāte ir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma pēc 2013. gada, tomēr ikdienas jautājumu risināšana, normatīvo aktu un regulējumu saskaņošana tikpat nozīmīgi ietekmē saimniekošanas ikdienu. Ir pierādīts, ka pieprasījums pēc pārtikas pasaulē nemitīgi pieaugs, un lauksaimniecības nozarei jākļūst produktīvai, lai šo pieprasījumu apmierinātu. Tāpēc diskusijas par lauksaimniecības sektora attīstību nākamajā periodā 2014.–2020. gadam saasinās ar katru dienu. Darbojoties Eiropas institūcijās un pārstāvot Latvijas valsts un uzņēmēju intereses, valsts pārstāvju zināšanas un izpratne par ikdienas procesiem saimniecībās ir ļoti nozīmīga.

Šī gada sākumā specializētā atašeja amatā tika iecelti trīs jauni profesionāļi: Inese Pastare, kura nomainīs Lindu Tellgrenu (Lauku attīstības jautājumi un mežsaimniecība), Ričards Derkačs, kurš nomainīs Māri Bērziņu (zivsaimniecība), Ģirts Stenders, kurš nomainīs Gundegu Mičuli (labturība un veterinārie jautājumi) un Ainars Nābels-Šneiders, kurš nomainīs Aivaru Graudiņu (specializētais atašejs Krievijas Federācijā lauksaimniecības jautājumos).

Jaunieceltie atašeji kopā ar kolēģiem – Daci Arāju (lauksaimniecība), Olgu Orlovu (pārtikas drošība), Gundegu Mičuli un Ārlietu ministrijas speciālisti Andu Catlaku un Finanšu ministrijas speciālisti Sofju Ribkinu, Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā – Antonu Klindzānu (EP deputāta Alfrēda Rubika palīgu) un Mārtiņu Spravņiku (EP deputātes Sandras Kalnietes palīgu), Jakobu Minderhoudu (Nīderlandes Veterinārās asociācijas pārstāvi), kā arī lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem iepazinās ar gaļas un piena lopkopības saimniecībām, kā arī piena ražotāju kooperatīvu, apmeklēja ābolu audzētāju ģimenes saimniecību, kaņepju audzētāju un iepazinās ar Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta darbu Kurzemes reģionā.

Apzinot praktiski lauksaimnieku vajadzības un izmantojot šo informāciju savā profesionālajā ikdienas darbā Eiropā, atašeji var efektīvāk nodrošināt Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvību un rosināt nepieciešamos pasākumus efektīvai Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai Eiropas Savienībā. Specializētais atašejs ir diplomātiskajā pārstāvniecībā speciāli pilnvarota amatpersona, kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu atbilstoši Saeimas, attiecīgās nozares ministrijas vai Latvijas Bankas darbības jomai.

Liene Radziņa, VLT Sekretariāta projektu vadītāja:
– Priecājos, ka Valsts Lauku tīkla Sekretariāts jau trešo gadu līdzdarbojas Zemnieku saeimas iniciatīvā. Šogad sadarbībā ar Zemkopības ministriju noorganizējām tikšanos atašejiem ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tajā varēja piedalīties vairāki NVO pārstāvji, kuri vēlējās iepazīt atašejus, uzzināt viņu darba specifiku un izteikt savas domas, ierosinājumus. Domāju, ka nākotnē arī šādas tikšanās varētu kļūt par ikgadējā „atašeju brauciena" neatņemamu sastāvdaļu. Pozitīvi, ka atašeji novērtēja iespēju pirms došanās uz Briseli saņemt pozitīvisma lādiņu par to, ka laukos notiek rosība un netrūkst aktīvu cilvēku, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos. Atgriežoties no brauciena, viena no atašejiem sacīja: „Braucot pa šoseju, nekad neuzzināsi, kas notiek tālāk, nobraucot no tās. Laukos redzētais dod stimulu darbam Briselē, jo mēs redzam, ka ir dēļ kā cīnīties un ka mēs neesam Briselē vieni!"

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece:
- Šādi braucieni ir vitāli svarīgi, jo lai mēs varētu godam aizstāvēt savas nacionālās intereses mums ir jāspēj nodrošināt „atgriezeniskā saite". Mēs nevaram prasīt lai mūsu cilvēki Briselē aizstāv mūsu intereses, nenodrošinot viņiem stipru saikni ar Latviju, saikni ar reāliem ražotājiem, kuru intereses ir ikdienā jāpārstāv. Protams, vienreiz gadā, ir nepietiekami, bet vismaz pirms došanās prom uz Briseli pēc atvaļinājumiem Latvijā ir ļoti labi, ka varam pārrunāt aktuālākās problēmas (šogad pārrunājām gan zemes politiku, gan tiešmaksājumu un lauku attīstības lietas, kooperācijas nozīmi, gan dažādas specifiskas lopu labturības un veterinārās lietas) un mūsu speciālisti sajūt, kurā virzienā domā zemnieki.

Apmeklēto Kurzemes saimniecību apraksti

Zemnieku saimniecība Eglāji ir Ofkantu ģimenes lolojums, kurā dzimta saimnieko jau trešajā paaudzē. Šeit pirmās ābeles tika iestādītas 1997. gadā, bet nu jau 12 ha lielā ābeļdārzā tiek audzēts vairāk nekā 30 šķirņu ābolu.

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts veic zinātniski pētniecisko darbu graudaugu selekcijā, laukkopībā un citās konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības jomās. Institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas Latvijas lauksaimniecības ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējai. Institūts īsteno šādas funkcijas: veido jaunas Latvijas agrovidei un ražotāju prasībām piemērotas graudaugu šķirnes, veic šo šķirņu uzturēšanu un sēklu pavairošanu; nodrošina graudaugu ģenētisko resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu; veic zinātniskos pētījumus, izstrādā ieteikumus par ilgtspējīgām, vidi saudzējošām, noteiktam izmantošanas veidam piemērotām laukaugu audzēšanas tehnoloģijām; nodrošina zinātnisko pamatojumu un neatkarīgu ekspertīzi graudkopības un sēklkopības nozaru attīstībai un darbības nodrošināšanai; veicina zinātnes, izglītības un prakses integrētu attīstību graudkopībā, sēklkopībā un citās lauksaimniecības nozarēs.

LPKS Dundaga ir neliels piena ražotāju kooperatīvs, kurā apvienojušies 120 saimnieki. Dundagas pienotavā ik dienu pārstrādā 25–30 tonnas piena. Svarīgākie produkti ir piens, biezpiens, krējums un sviests. Nelielajā Dundagas pienotavā ražo arī dažādus pēc pašu receptēm izveidotus mīkstos sierus, tostarp arī kūpinātos. Kooperatīvam piederošajam piena pārstrādes uzņēmumam ir iecere sākt arī puscietā siera ražošanu – saistībā ar to tiek domāts par ES atbalsta piesaisti. Piena ražotāju kooperatīvam ir veikali Talsos, Dundagā, Ventspilī, Tukumā un divās vietās Rīgā.

Zemnieku saimniecība Līči ir augkopības saimniecība. Tās kopējā platība ir 460 ha, no tiem 170 ha aizņem kaņepes. Z/s īpašnieks ir Vācijas pilsonis, kurš uzsācis lauksaimniecisko darbību Latvijā un plāno attīstīt industriālo kaņepju audzēšanu.

LEADER projekts Kandavas novadā Dižzārdu tirgus. Biedrība Tukuma lauksaimnieku apvienība realizē projektu, kura ietvaros notiek tirgus laukuma izveide Kandavas partnerības teritorijā, kas veicinās lauksaimnieku un mājražotāju aktivitāti. Ir izveidots tirgus laukums ar sešām tirdzniecības nojumēm, kur paredzēta produktu (gaļa, zivis, dārzeņi, augļi, piena produkti u. c.) tirdzniecība. Paredzēts, ka tirgus darbosies ik dienas visu gadu un tur būs nopērkama svaiga lauksamniecības produkcija.

Zemnieku saimniecībā Celmiņi izveidots Šarolē tīršķirnes gaļas liellopu ganāmpulks, tiek turētas 65 zīdītājgovis ar teļiem, kā arī pagājušā gada teles. Kā papildnozare tiek attīstīta vīnkopība. 2008. gadā saimniecība ieguva tīršķirnes dzīvnieku audzētājas saimniecības statusu. Izaudzētos dzīvniekus saimniecība pārdod vaislai, izbrāķētos lopus kauj, fasē un gaļu realizē Rīgā tiešajā tirdzniecībā. Pieprasījums esot tik liels, ka saimniecība pagaidām pat nespēj to apmierināt.

Zemnieku saimniecība Krikši un gaļas sadales cehs. Z/s Krikši izveidots tīršķirnes Šarolē govju ganāmpulks. Īpašumā ir vairāk nekā 40 hektāru zemes, kopā ar nomātajām platībām tiek apsaimniekots apmēram 195 hektāru. Pašlaik Krikšu aplokos kopā ir 96 lopi. Bullīšus nobaro līdz 16–18 mēnešiem. Kad tie dzīvsvarā sasnieguši ap 700–800 kg, gaļa ir vislabākā, visvērtīgākā. Profesionālisms un dzimtas izjūta ir šīs saimniecības stūrakmeņi. Gaļas sadales cehā tiek pārstrādāta daļa abās iepriekšminētajās saimniecībās izaudzēto gaļas liellopu.

Zemnieku saimniecība Lapsas ir ģimenes saimniecība, kuras pamatnodarbošanās ir piena lopkopība. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 265 ha, no tiem 180 ha ir saimniecības īpašumā. 75 ha graudaugu platības, 190 ha zālāji, 180 liellopi, no tiem 90 slaucamās govis.

Paldies saimniekiem, kuri mūs uzņēma un atvēlēja laiku, lai iepazīstinātu ar savu saimniecību un dalītos savās domās un ierosinājumos!

Izmantojot Zemnieku saeimas un Valsts Lauku tīkla Sekretariāta materiālus un foto, sagatavoja Liene Radziņa, Signe Erdmane un Dace Millere