Jaunumi

LLKC Siguldas nodaļa augusta beigās rīkoja mācību un pieredzes apmaiņas braucienu par ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu publiskajās, kā arī privātajās ūdenskrātuvēs. Ideja radās pagājušā, 2018.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” septembra numurs. Tajā informācija par centra augkopības speciālistu veiktās ražas prognozes rezultātiem, kas ir iepriecinoši.

Patlaban Armands Kārklelis ir četru uzņēmumu īpašnieks un saimnieks teju 50 hektāru upeņu komercdārzam Pierīgā – Ogres un Lielvārdes novados. Papildus šogad sākta arī  krūmcidoniju audzēšana 11 hektāros.

 

LLKC Jelgavas un Dobeles konsultāciju biroji organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Ukrainu, kura laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar  netradicionālajām  lauksaimniecības nozarēm,  lauku saimniecību  piedāvājumu  lauku tūrismā, kā arī mājražošanas pieredzi. Interesanti bija vērojumi augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības tirgū “Shuvar” Ļvovā, un radās secinājums, ka Latvijas uzņēmējiem noteikti būtu vērts mācīties tirgus vadību no Ukrainas kolēģiem.

Pāvilostā nodarbojas pieci komerczvejnieki, tajā skaitā SIA “AJA 3”, kuru jau četrus gadus vada jaunais uzņēmējs Edgars Eduards Kristapsons. 

Augusta sākumā vietējās rīcības grupas (VRG) “Jūrkante” valdes priekšsēdētāja Dzintra Eizenberga ar prieku informēja, ka biedrība apstiprinājusi  mājražotāja Armanda Belasika projektu zivju pārstrādei “Esošās kūpinātavas ražošanas telpas paplašināšana (būvniecība) ar aprīkojumu”, un tagad

Vīnogu šķirņu un nianšu dažādība un bagātība bieži vien asociējas ar siltajām zemēm.

LLKC Cēsu nodaļa 27. augustā sadarbībā ar Jaunpiebalgas novada domes lauku attīstības konsultanti Lolitu Zariņu rīkoja semināru mājražotājiem “Mājražošanas attīstības iespējas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti”.

Latvijā kooperatīvu dibināšanā līdz šim veicies labi, tomēr ceram, ka šajā ziņā tuvākajos gados būs vērojams lielāks progress. Tam par iemeslu varētu būt arī tas, ka turpmāk kooperatīva atbilstības statusu ļaus nokārtot arī tām kooperatīvajām sabiedrībām, kas darbojas pārtikas, dzērienu un amatniecības jeb mājražošanas jomā. “Tas nozīmē, ka mājražotāju kooperatīvi varēs pieteikties uz Eiropas Savienības atbalstu, un tas ir ļoti svarīgi mūsu attīstībai,” uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Kuldīgas labumi” vadītāja Gunita Šternberga.

Tukuma piekrastes ciemi aicina pavadīt pēdējo augusta dienu jūras malā, iepazīstot Rīgas līča zvejnieku dzīvesveidu agrāk un tagad sešos  zvejniekciemos, apmeklējot muzejus un ekspozīcijas, kas stāsta par vēsturi, un vietējos zivju pārstrādātājus, kas piedāvā kūpinājumus un visādi citādi pagatavo

Lapas