Lauksaimnieki mācās sakārtot un pārbaudīt smidzinātājus

Seminārā par miglotāju pareizu lietošanu LLKC Limbažu konsultāciju birojā pulcējās pārdesmit zemkopju. Savās zināšanās ar viņiem dalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks. Viņš skaidroja, kā lauka smidzinātāji jāsagatavo darbam atbilstoši labai lauksaimniecībai un vides stāvokļa nodrošināšanai. Vispirms lektors iepazīstināja interesentus ar lauka smidzinātāju uzbūvi un to darbības nodrošināšanas pamatprincipiem, bet pēc pāris stundu darba biroja zālē visi devās uz lauku. Tur bija iespēja salīdzināt Lietuvā un Vācijā ražotus miglotājus. Lektors arī demonstrēja, kā pareizi veicama smidzinātāja regulēšana un pārbaude, un atbildēja uz lauksaimnieku jautājumiem.

Kā zināms, līdz šī gada 26. novembrim lauksaimniekiem jāpārbauda saimniecībās lietotie lauku kultūraugu, kā arī koku un krūmu smidzinātāji. To nosaka Ministru kabineta noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām. Par tādu prasību daļa zemnieku ieguva informāciju jau Valsts augu aizsardzības dienesta rīkotajā seminārā ziemā. Patlaban pārbaudi iespējams pieteikt VSIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Priekuļos.

Ar saimnieku rīcībā esošajiem laukaugu smidzinātājiem viss nebūt nav tā, kā vajadzētu. Sakarā ar to, ka tie šogad jāpārbauda, J. Kažotnieks neslēpa, ka daudzu lauksaimnieku rīcībā esošās iekārtas nav kvalitatīvas, ir pavirši uzturētas un bieži arī nepareizi lietotas.

– Smidzinātāju lietotājiem jāsaprot, ka galvenais ir nevis baidīties, ka atbrauks inspektors, pārbaudīs un sodīs, bet gan, ka tehnika jāsakārto, lai tā nekaitētu viņam pašam, videi, kurā viņš ierīkojis sējumus, un arī savam makam, –viņš norādīja. J. Kažotnieks uzskaitīja problēmas. Daļai saimnieku trūkst zināšanu par iekārtu pareizu lietošanu un daudzās saimniecībās smidzinātāji ir nekvalitatīvi, jo iegādāti, vadoties no apsvēruma, kā lētāk. To viņš attiecināja uz Polijas ražojumiem, kas nopērkami par aptuveni 500 eiro. Cilvēki bieži neaprēķina, cik samaksā par augu aizsardzības līdzekļiem un cik par smidzinātāju, tāpēc nedrīkstētu taupīt uz smidzinātāja aprīkojuma rēķina. Nekvalitatīva iekārta nenodrošina pareizu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izsmidzinājumu. Lai tos varētu efektīvi izmantot, ierīcei bieži vien nepieciešams papildu aprīkojums. J. Kažotnieks uzsvēra, ka, tādu ieteikumu ignorējot, zemnieki bojā savu veselību, neefektīvi izmanto AAL un paši bieži ir neapmierināti.

– Smidzinātājiem ir nekvalitatīvas sprauslas, nepilnīga filtrēšanas sistēma, slikti cauruļvadi un rāmis. Uzskatu, ka tik sliktas ierīces pat nedrīkst lietot. Tādus defektus var novērst, bet tad jāiegulda papildu līdzekļi, –viņš skaidro. Iesakos, ka dažs saimnieks savus miglotājus izmanto vien dažas dienas gadā, tāpēc arī pērk lētāko, kas gadās pa rokai. Sarunbiedrs teic, ka pareizāk dara tie saimnieki, kuri kooperējas. Ja kultūraugu platības nav lielas, lai samet kolekti un nopērk labu smidzināju. Un ja kāds sniedz smidzināšanas pakalpojumu, eksperts iesaka to izmantot.

Vaicāts, kā rīkoties, ja saimnieks šaubās, vai tehnika izies pārbaudi, J. Kažotnieks iesaka tikai vienu recepti: labi jāapgūst lietošanas pamatzināšanas. Diemžēl viņam bieži iznāk pārliecināties, ka lietotāji pat īsti nezina, kā ierīci noregulēt. Skatās, ka kaut ko smidzina, un tas viņus apmierina. Speciālists tomēr norāda, ka Polijā ražo arī kvalitatīvas, labi komplektētas ierīces, bet tās ir dārgas. Arī tāda tehnika jālieto pareizi. Ja saimnieks nezina, kā veidojas izsmidzinājums, pat jauna iekārta nav brīnumlīdzeklis, kas visu atrisinās.

J. Kažotnieks saka: – Vispirms jāiekļaujas noteiktajos smidzināšanas parametru limitos. Dators jaunā smidzinātājā spēj nodrošināt visu vajadzīgo, bet katrai sprauslai ir savs spiediens, katram darbam cits ātrums un šķidruma daudzums. Tie jāievēro! Operatoram tas jāzina, citādi smidzināšana nevar būt kvalitatīva. Arī ar nepietiekami aprīkotu iekārtu gudrs saimnieks iegūs ciešamu rezultātu, bet var gadīties, ka ar dārgu un labu viss darbs būs veltīgs.

Viņš bieži redzējis nolaistu un nesaudzīgi lietotu tehniku. Nekopta tā lūst un nolietojas daudz ātrāk. Ar tādu attieksmi lauksaimnieki rīkojas nesaimnieciski. Dažās saimniecībās viņam bijis prieks skatīties, ka darbinieki tiešām perfekti pārzina saimnieka smidzinātāju lietošanu un rīkojas pareizi.

– Būtu labi, ja cilvēki, kuri piedalījās seminārā, visu klausījās un redzēja, kaut reizi mājās savai tehnikai veiktu manis ieteiktās pārbaudes. Ja pa vienu ausi teiktais iekšā, bet pa otru ārā, mācībām nav lielas nozīmes, –viņš iesaka.

Sarunā ar zemkopjiem pie tehnikas speciālists arī atgādināja par darba drošības noteikumu ievērošanu, aplamas rīcības dēļ biežāk iespējamajām traumām, vajadzību lietot speciālu apģērbu, lai izvairītos no AAL kaitējuma veselībai. Speciālists atgādināja, ka smidzināšanu atbilstoši prasībām atļauts veikt pie vēja ātruma līdz 4 m/s. Lauksaimnieki bieži vien tādu noteikumu pārkāpj.

– Daudzi vadās tikai pēc tā, cik slīpi iet dūmi vai kā kustas koku zari. Pirms izbraukšanas uz lauka smidzinātājs rūpīgi jānokalibrē, tad jāmēģina braukt un jāvēro. Ja redzams, ka smidzinājumu vējš nes prom, jāmet miers un jāgaida labāki laikapstākļi. Cita padoma nav, – viņš skaidro.

Lektors norāda, ka prasība par miglotāju pārbaudi noteikta saskaņā ar Eiropas Savienības regulu. Viņš ieteica katram saimniekam paškritiski izvērtēt savas prasmes un nemeklēt visās lietās vainīgos, tāpat prasību par pārbaudi neuztvert kā slogu.

– Noteikumi un likumi nereti ir veids, kā piespiest cilvēkus rīkoties tādās lietās, par ko viņi nedomā un no kurām cenšas izvairīties, – atzīst J. Kažotnieks.

Sazinājos arī ar STC laboratorijas inspicēšanas centra tehnisko vadītāju Raimondu Bušu. Viņš norādīja, ka daudzi lauksaimnieki tomēr nezina, ka tāda pārbaude jāveic. Tāpēc centra mājaslapā atrodama miglotāju pārbaudes instrukcija, kas viesīs lielāku skaidrību, un arī pieteikuma veidlapas. Viņš ieteica neatlikt tādu darbu uz pēdējo brīdi, jo tad noteikti veidosies rindas.

– Ja smidzinātāju pārbaudei vienā adresē ir nodrošinātas vismaz četras iekārtas, nākam lauksaimniekiem pretī un transporta izdevumi samaksā netiek ieskaitīti. Iesaku izmantot iespēju un vienlaikus pieteikt ekspertīzi, lai varētu legalizēt saimniekiem piederošus pārbūvētus traktorus un piekabes,– viņš norādīja. Konsultāciju biroja vadītājs Aigars Legzdiņš arī pastāstīja, ka, iespējams, Limbažos interesentiem par miglotāju sagatavošanu darbam rudens pusē mācības rīkos vēlreiz.

Gunita Ozoliņa,

laikraksta “Auseklis” žurnāliste