Aktuālais par roņu ieguves atļaujām

Šoziem piekrastes zvejnieki saskārās ar īpaši lieliem roņu postījumiem gan lomiem, gan zvejas rīkiem, tādēļ aizvien uzstājīgāk tiek vaicāts – kad beidzot būs iespējamas roņu aizsargājošās medības?

Lai rastu atbildes, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs janvāra beigās rīkoja semināru “Roņu iegūšanas atļauju saņemšanas iespējas”. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un “BIOR” lektori iepazīstināja ar roņu sugas stāvokli un tās aizsardzības plāna ieviešanu, kā arī skaidroja, kāds ir progress roņu ieguves atļauju saņemšanas ieviešanai Latvijā. Kopumā aina ir sekojoša. DAP norāda, ka Latvijas piekrastē esošais roņu skaits ir sasniedzis 30 000.

Latvijas jūras ūdeņos vienīgā roņu suga, ko būtu pieļaujams iegūt limitētā apmērā, ir pelēkais ronis. Kopējais iegūstamo roņu indivīdu skaits nosakāms ne lielāks kā 1% no novērtētā pelēko roņu skaita Latvijas teritoriālajos un EEZ ūdeņos Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Tātad – ne vairāk kā 30 pelēko roņu.

Lai izvērtētu aizsargājošo medību ietekmi, nepieciešams veikt pilotpētījumu. DAP norāda, ka finansējuma trūkuma dēļ to varēs uzsākt ne ātrāk kā 2023. gada beigās. “BIOR” ir gatavs veikt roņu aizsargājošo medību izmēģinājumus šogad sadarbībā ar 3 piekrastes zvejniekiem, kuri zvejas žurnālos ir norādījuši roņu nodarītos postījumus.

Par roņu postījumiem jāziņo

Aicinājām Gitu Strodi, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktori, atbildēt uz jautājumiem.

- Kādas galvenās atziņas saņēmāt no piekrastes zvejniekiem par roņu postījumiem zvejas rīkiem un lomiem, varbūt bija lietas, kas mainīja jūsu attieksmi šajā jautājumā?

– Kopumā situācija nav mainījusies, un diskusijās izskan tie paši jautājumi, kas ir skaidroti iepriekšējos gados. DAP var izsniegt atļaujas roņu ieguvei, ievērojot virkni nosacījumu, un viens no tiem ir, ka jābūt datiem gan par roņu postījumiem, gan roņu nejaušu bojāeju zvejas rīkos. Zvejniekiem nav līdz galam ticības valsts pārvaldei, lai tiktu sniegti dati, bet šādā veidā, savstarpēji nesadarbojoties, arī mums ir zināmā mērā “sasietas rokas”, lai pamatotu šādu atļauju izsniegšanu. Patlaban no roņu apsaimniekošanas plāna mums ir pamatots apmērs, kādā varētu roņus iegūt. Aicinātu zvejniekus saprast arī mūs – ja saņemam iesniegumu ar lūgumu izsniegt atļauju roņu ieguvei, lai novērstu kaitējumu zvejniecībai, bet konkrētajam zvejniekam nekur zvejas žurnālā nav fiksēti ne roņu sabojāti tīkli, ne roņu piezvejas gadījumi, tad juridiski mums nav pamatojuma šādu atļauju izsniegt. Mēs visi labi saprotam, ka roņi rada postījumus, izēd un saplēš zvejas rīkus, bet statistikā nekur tas neparādās.

Vēlos uzsvērt – jau tagad ir iespēja saņemt atļauju, lai izvestu krastā un personīgiem mērķiem izmantotu roni, kas ir sapinies un gājis bojā zvejas rīkos, vai ir skaidrs, ka dzīvnieka atbrīvošana nav iespējama. Attiecībā uz mērķtiecīgu roņu ieguvi ar vēlmi tos atvairīt no zvejas rīkiem ir nepieciešams veikt pilotpētījumu, lai saprastu, kā tehniski to Latvijas apstākļos var izdarīt un vai tam ir kāds efekts. No pieejamajiem citu valstu pētījumiem un pieredzes ir skaidrs, ka nepieciešams kombinēt dažādas metodes. Ceru, ka tuvākajā laikā izdosies piesaistīt finansējumu šādam pilotpētījumam, jo gan “BIOR”, gan atsevišķi zvejnieki ir ieinteresēti to veikt.

Manuprāt, Latvijā ir “neuzticības krīze” – kamēr bailēs no sodiem vai sazvērastības teorijām netiek sniegti dati, tikmēr mēs uz priekšu netiekam. Iespējams zvejnieku sabiedrībai nepieciešama pārliecība un apstiprinājums tam, ka zvejnieki par savām problēmām ir sadzirdēti. Zvejniekiem neinteresē juridiskie līkloči vai lēmumu pieņemšanas pamatošana, tāpēc mūsu teiktais, iespējams, nav saprotams. Zvejnieki vēlas ātrākus risinājumus, līdz ar to valsts iestāžu rīcība var šķist lēna, neefektīva un tiek uztverta kā nevēlēšanās meklēt problēmas risinājumus. Droši vien vēl joprojām katrs runājam savā valodā, bet ceru, ka praktisks pilotpētījums būs pirmais solis uz kopēju sapratni.

– Kamēr tiek veikti nepieciešamie pasākumi atļauju iegūšanai, brīdī, kad piekrastes zvejnieka zvejas rīkā ir dzīvs ronis, vai aizsardzības nolūkā drīkst to nošaut? Kas piekrastes zvejniekam ir jāveic, ja konkēti šāds fakts ir noticis?

– Ja ronis ir sapinies zvejas rīkā un tā atbrīvošana ir bīstama un rada risku zvejnieka dzīvībai un veselībai, tad ir pieļaujams dzīvnieku nogalināt. Šādas darbības veikšanai jālūdz DAP atļauja un jāfiksē gadījums zvejas žurnālā. Šādu atļauju var palūgt preventīvi uz, piemēram, gadu, un tad, ja šādas situācijas rodas, atļauja jau ir saņemta. Attiecīgi šādās situācijās tomēr būtu lūgums roņa līķi savākt un izmantot personīgiem nolūkiem vai nogādāt piekrastē un aprakt. Citādi rodas situācijas, ka roņu līķus izskalo krastā, un tad šī kļūst jau arī par pašvaldību problēmu.

Postījumiem – sadaļa “Piezīmes”

Zemkopības ministrija aicina piekrastes zvejniekus datus par visiem novērotajiem roņiem un to veiktajiem postījumiem (gan zvejas rīkiem, gan nozvejai) reģistrēt LZIKIS piekrastes zvejas žurnāla sadaļā “Piezīmes”. Jāuzsver, ka Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 8.10. apakšpunkts paredz zvejnieka pienākumu izdarīt attiecīgus ierakstus zvejas žurnālā par jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu, tāpat informācija par jūras zīdītāju nodarītajiem postījumiem zvejas rīkiem un nozvejai ir noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

Pagaidām piezīmju lauks ir teksta lauks piekrastes zvejas žurnāla pamatinformācijas sadaļā, kuru var papildināt pēc vajadzības. Piemēram, norādīt datumu un bojājumu apmēru u. c. informāciju. Lai vienkāršotu šādas informācijas ievadi, LZIKIS papildinājumu izstrāde ir pieteikta sistēmas izstrādātājiem un tiks īstenota tuvākajā laikā.

Zvejnieku vērtējums

Uzrunāju zvejniekus, lai noskaidrotu viņu viedokli: Aldoni Lūkinu no SIA “Leste”, Nikolaju Koluškinu no IK “J.A.N.K.I.”, Edgaru Zviedri no zv/s “Silzviedri”, Oskaru Dančauski no zv/s “Staģis 1”.

– Kādas ir atziņas, saņemot informāciju par nepieciešamajiem pasākumiem atļauju iegūšanai?

A. Lūkins: – Nepieciešams vairāk informācijas par Latvijas piekrastē dzīvojošiem un dzimušajiem roņiem. Ir pagājis ļoti daudz laika, kopš iesniedzām pieteikumus roņu iegūšanai, bet konkrēta rezultāta nav.

N. Koluškins: – Zvejnieki gaidīja sadzirdēt labo ziņu, ka pētnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka roņu ir par daudz un tiks izsniegtas atļaujas roņu atšaušanai, kā tas bija solīts pirms pieciem gadiem. Taču šis nav populārs lēmums un neviens negrib sabiedrības acīs būt sliktais. Diemžēl šobrīd tiek uzskatīts, ka mežoņi ir zvejnieki, kas cīnās par saviem lomiem un par savu eksistenci. Nedomāju, ka vajadzīgs šis piedāvājums izņemt atļauju par roņa nogalināšanu zvejnieka dzīvības apdraudēšanas gadījumā, jo visi zvejnieki nav mednieki un uz jūru nebrauc ar ieroci.

E. Zviedris: – No valsts puses joprojām netiek meklēti ilgtspējīgi risinājumi zvejnieku un roņu konfliktsituācijas risināšanai, kas apmierinātu lielāko daļu iesaistīto personu.

O. Dančauskis: – Nezināju, ka gadījumos, kad zvejas rīkā ir dzīvs ronis, tad aizsardzības nolūkā drīkst to nošaut un atļauju var saņemt pirms un pēc roņa nonāvēšanas. Šādu atļauju iegūšana nebija līdz galam sakārtots jautājums, zvejniekus vajadzēja laikus par to informēt.

– Vai uzņēmums būtu gatavs piedalīties DAP organizētā pilotprojektā? Vai ir mednieki uzņēmumā?

A. Lūkins: – Protams ka esam gatavi, un uzņēmumā ir mednieki.

N. Koluškins: – Esmu gatavs piedalīties, biju gatavs arī iepriekš, man bija noslēgts līgums ar diviem medniekiem, jo pats neesmu mednieks. Man ir sagatavots tornis, kuru var noenkurot jūrā netālu no murda, tēmēt un šaut bez liekas šūpošanās, kas garantē precīzāku trāpījumu mērķī.

E. Zviedris: – Uzņēmumā mednieki ir, bet neredzu  jēgu iesaistīties.

O. Dančauskis: – Jā esam gatavi, būtu labi, ja šis pilotprojekts īstenotos pēc iespējas ātrāk, jo šīm darbībām redzam tikai labus rezultātus. Zvejnieku saimniecībā esam 3 pilnvērtīgi mednieki.

– Kamēr tiek veikti nepieciešamie pasākumi atļauju iegūšanai, brīdī, kad piekrastes zvejnieka zvejas rīkā ir dzīvs ronis, aizsardzības nolūkā drīkst to nošaut. Vai tā to sapratāt no lektoru teiktā un esat gatavi iespēju izmantot?

A. Lūkins: – Iespēja saprotama, tomēr uzskatu, ka atļauja jāsaņem pirms tam, lai ieroča ņemšana līdzi zvejā būtu pamatota tādos gadījumos, kad mūsu laivas pārbauda kontrolējošās iestādes.

E. Zviedris: – Pašlaik nogalināt roni skaitās likumpārkāpums, arī, ja to dara pašaizsardzības nolūkos. Seminārā sapratu, ka, pašaizsardzības nolūkos nogalinot roni, šis likumpārkāpums ir attaisnojams un nav sodāms.

Pašaizsardzības ieroču pielietošana – sarežģīta

Kādus šaujamieročus kādos gadījumos drīkst pielietot, vaicāju Jānim Bāram, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vecākajam referentam.

– Vai  uz roņiem attiecas LV Medību likums,  no tā izrietošie normatīvie akti un ar ko jārēķinās piekrastes zvejniekam, aizstāvot savu mantu, veselību un dzīvību?

– Tā kā roņi nav medījamo sugu sarakstā, tad var šķist, ka medību jomu reglamentējošie normatīvie akti uz aprakstītajām situācijām tiešā veidā it kā nav attiecināmi. Tomēr jāņem vērā, ka arī nemedījamu sugu īpatņu ieguve atbilst medību definīcijai un to ieguve Medību likumā ir pieminēta. Uzsveru – runa ir par ieguvi nevis savas dzīvības vai veselības aizsardzību. Medību likumā ir pateikts, ka par nemedījamo savvaļas dzīvnieku iegūšanu, medīšanu vai turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta DAP ikreizēja atļauja, piemēro naudas sodu. Lai ieguve būtu likumīga, ir jāseko Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 1165 “Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)” nosacījumiem un jāsaņem DAP atļauja.

Ja runa nav par ieguvi, bet savas dzīvības vai veselības apdraudējuma novēršanu, tad jārespektē tiesību aktu nosacījumi, kas reglamentē nepieciešamo aizstāvēšanos un galējo nepieciešamību. Par šiem diviem jēdzieniem un to robežām jābūt absolūtā skaidrībā pirms jebkādas radikālas aktivitātes ne tikai attiecībā uz cilvēku, bet arī dzīvnieku. Te skaidrojumi meklējami Krimināllikuma III nodaļā (apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību) un Ieroču aprites likuma nosacījumos, kas paredz, ka persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu. Ieroču aprites likumā ir ietverta virkne nosacījumu, kas reglamentē ieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumus un kārtību.

– Kā zvejniekam, kurš vēlas aizsargāties pret roņiem, iespējams nokārtot pašaizsardzības ieroča atļauju?

– Saskaņā ar Ieroču aprites likuma nosacījumiem, pilsonim, kurš sasniedzis noteiktu vecumu ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt, pārvadāt un nēsāt pašaizsardzībai klasificētus šaujamieročus un izmantot šos ieročus treniņšaušanā, kā arī pielietot pašaizsardzībai. Tomēr jārēķinās, ka, lai kļūtu par pašaizsardzības šaujamieroča īpašnieku, nāksies nopietni studēt jau pieminēto Ieroču aprites likumu un uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus un kārtot eksāmenu Valsts policijā.

Vienlaikus aicinu objektīvi izvērtēt potenciālos šaujamieroča pielietošanas apstākļus, lai izdarītu saprātīgu izvēli attiecībā uz pašaizsardzībai atļauto šaujamieroču veidu – īsstobra (pistole vai revolveris) vai garstobra gludstobra šaujamierocis (bise). Savu lomu spēlē gan ieroča gabarīti, gan munīcijas īpašības. No vienas puses, jānodrošina humāna attieksme pret dzīvnieku, tātad šaujamieroča šāviņa jaudai jābūt pietiekamai, lai roņa dzīvību izdzēstu momentāni bez liekām ciešanām. No otras puses, jāapzinās, ka darbība notiek klajā vietā, turklāt laivas vai kuģa klājs jūrā nav tik stabils kā zeme zem kājām.

Jānis Kravalis,
LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs

VIEDOKĻI

Biedrības “Latvijas Zvejnieku federācija” (LZF) valdes priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns:

“Roņu aizsardzības plāns ir izstrādāts, bet šobrīd nenotiek tālākas darbības, tās atduras pret dažādiem nosacījumiem, ir tikai informācijas apmaiņa starp dažādām institūcijām. Tajā pašā laikā, tikko zvejnieki dodas savā aroda zvejā, uzrodas roņi, jūras kraukļi, kuri noēd vai sabojā zivju lomus, it sevišķi tās sugas, kuras cilvēka skatījumā ir vērtīgas. Tiek sabojāti zvejas rīki, it sevišķi no smalkāka linuma – reņģu, salaku, zivju tīkli. Tiek radīti nozvejas un zvejas rīku zaudējumi, kas periodiski izraisa zvejas pārtraukšanu, bet par zvejas licenci jāmaksā 100% apmērā. Ir runa par neiegūtajiem ienākumiem un papildu zaudējumiem. Seminārā bija runa par roņu medībām, kas uz jūras ūdeņiem viļņos ir apgrūtināta. Var gadīties, ka ievainotais dzīvnieks pēc kāda laika iet bojā un ar visu lodi tiek izskalots krastā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bija jūras mednieku biedrības, kas devās medībās. Ieročus uz medību laiku šim nolūkam deva valsts. Mūsdienās tas nevar notikt. Daudz faktoru, lai Latvijā šādas darbības nenotiktu. Tāpēc roņu medības ir mazefektīvas.

Atbaidīšana tiek pieminēta kā alternatīva medībām. Rīgas Tehniskās universitātes un LZF projekti par roņu atbaidīšanas ierīču izstrādi ir noslēguma fāzē. Dažkārt ir traģikomiska nianse, jo roņi ir sapratuši, ka tur, kur ir signāls, tur arī ir barība. Tie riņķo ap “sāpju zonu”, gaidot signāla izbeigšanos vai pat ātri metas pēc zivīm un pacieš to. DAP ieteikums atbaidīt roņus ar petardēm jūrā – utopijas kalngals.

Šobrīd radītajā roņu zaudējumu kompensācijas sistēmā ir “strausu politika”. Pēc 10 gadu diskusijām viss ir it kā kārtībā – tiek fiksēts, cik zivju kg pārdod bezskaidras naudas ceļā, ko var izkontrolēt VID vai LAD, tik lielu kompensācijas procentu arī saņem. Jo vairāk būs roņu, jo mazākas nozvejas un attiecīgi kompensācijām būs tendence samazināties, bet zvejniekiem būs jālūkojas pēc cita darba. Sistēma jāmaina, ņemot vērā arī citu valstu un vai citu nemedījamo dzīvnieku zaudējumu atlīdzināšanas praksi, nepieļaujot “dīvānu” zvejnieku aroda izveidi.”

Viedokli sagatavoja Kristaps Gramanis, ZST Sekretariāts

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis:

“Ņemot vērā, ka aizsargājošās roņu medības tik drīz neatļaus, problēmai šobrīd redzu sekojošus risinājumus – roņu nodarīto postījumu kompensāciju pārskatīšana un jaunu selektīvu zvejas rīku izstrādi, kur dažiem mūsu biedriem jau ir iestrādes. Aizsargājošās medības būtu labs risinājums, jo redzam, ka tīklus posta un lomus izēd pārsvarā atsevišķi īpaši nekaunīgi īpatņi. Pašreizējais kompensāciju mehānisms, kur zaudējumu aprēķinu pamatā ir iepriekšējā gadā nozvejoto zivju apjoms, nekompensē reālos zaudējumus tīklu un daļēji arī murdu zvejā. Labākais risinājums ir jāatrod, sanākot kopā zvejnieku pārstāvjiem, ”BIOR” speciālistiem un Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta amatpersonām. Pēc iespējas ātrāk kopīgi jāatrod mehānisms, lai kompensācijas varētu aprēķināt taisnīgi, un tās saņemtu reāli, ikdienā zvejojošie komersanti, kuriem zveja ir pamatienākumu avots un kuri šobrīd cieš ievērojamus zaudējumus.

Uzskatu, ka nopietnāk jāpievēršas arī selektīvu zvejas rīku izstrādei. Roņi ir dabas sastāvdaļa, mums ar tiem ir jāsadzīvo, tādēļ jāmeklē risinājums, lai zvejnieki varētu turpināt arodu. Dažiem mūsu biedrības biedriem ir idejas un iestrādes, kuru realizācija prasa laiku, līdzekļus un pacietību. Šeit būtu nepieciešams atbalsts, lai idejas ātrāk īstenotos.

Ieteikumu izņemt atļaujas DAP, lai nogalinātu roni gadījumos, kad var tikt apdraudēta zvejnieka veselība vai dzīvība, ir grūti vērtēt kā nopietnu. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir, piemēram, ar kādu smagu priekšmetu, kas ir pa rokai. Daudzus gadus esmu vadījis medību kolektīvu un zinu, kādos gadījumos drīkst izmantot medību ieroci. Zvejnieks, ja arī ir mednieks, laivā ar medību ieroci atrasties nedrīkst. Šādos gadījumos drīkstētu izmantot pašaizsardzības ieroci, bet nezinu zvejniekus, kam ir tiesības ikdienā tādus nesāt. Turklāt arī to pielietošana šādiem gadījumiem ir diskutējama.

Papildu šim, aicinu ZM pēc iespējas ātrāk veikt uzlabojumjus elektroniskajā zvejas uzskaites žurnālā LZIKIS, lai ne tikai padarītu ērtāku tā lietošanu, bet arī ieviestu atsevišķu sadaļu roņu postījumu norādīšanai. Kamēr šīs lietas nebūs sakārtotas, nav pamata pārmest zvejniekiem pašdarbību un roņu postījumu neziņošanu.”

Viedokli sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja