Jauna studiju programma – „Akvakultūru bioloģija”

Atsaucoties uz daudzkārtējiem akvakultūras ražotāju priekšlikumiem, Daugavpils Universitāte izstrādājusi un 2016. gadā uzsāk abiturientu uzņemšanu bakalaura studiju programmā „Akvakultūru bioloģija” valsts apmaksātās studijās.

Zivsaimniecībai un akvakultūrai ir būtiska loma cilvēku labklājības nodrošināšanā un ekonomikas uzplaukuma veicināšanā visā pasaulē. Pēdējo 50 gadu laikā globālais pārtikas zivju piegādes līmenis pārsniedza pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma tempus, un pašlaik zivis ir nozīmīgs pārtikas avots vairumam pasaules iedzīvotāju (18,8 kg uz cilvēku jeb 130,8 milj. t 2011. gadā). Tajā pašā laikā šī nozare gan tieši, gan netieši ir arī iztikas un ienākumu avots lielai pasaules iedzīvotāju daļai – 54,8 milj. strādājošo zivsaimniecības primārā sektorā 2011. gadā. Pēc FAO (Food and Agriculture Organization of the United Nations) datiem, zivis un zivju produkti ir viena no populārākajām un svarīgākajām pasaules pārtikas precēm: 2011. gadā šo produktu tirdzniecība gan pēc apjoma, gan naudas izteiksmē sasniedza jaunu rekordu (111,8 miljrd. USD 2010. g., kas ir par 12% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu un par 86% vairāk nekā 2000. g.), un tiek prognozēts, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk (The State of World Fisheries and Aquaculture, 2012).

Latvija ir bagāta ar saldūdens resursiem, un šajā jomā mēs varam konkurēt ar citām Eiropas valstīm. Tā, piemēram, Latvijas teritorijas iekšējie ūdeņi aizņem 2543 km² jeb aptuveni 4,1% no valsts sauszemes teritorijas, kas ir salīdzinoši daudz, salīdzinot ar citām attīstītajām Eiropas valstīm (Dānija – 1,53%,  Vācija – 2,34%, Francija – 0,52%, Itālija – 2,39%). Latvijas saldūdeņus veido ap 12,5 tūkst. upju un 2256 ezeri. Latvijā pieejamo virszemes ūdens resursu apjoms novērtēts ap 33–35 km³ (Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014.–2020. gadam).

Viena no Latvijas zemes dzīļu lielākajām bagātībām ir lielie saldūdens resursi. Dzeramā pazemes ūdens potenciālo ekspluatācijas resursu apjoms novērtēts kā 4,7 milj. m³ diennaktī. Latvijas zemes dzīlēs ir vairāki pazemes ūdeņu horizonti, kuru resursus iespējams izmantot akvakultūrā. Turklāt apmēram 15–20 tūkstošu km² liela teritorija tiek vērtēta kā perspektīva ģeotermālās enerģijas jeb zemes siltuma izmantošanai (meteo.lv). Latvijas teritorijā esošie akvakultūrai pieejamie virszemes un pazemes ūdens resursi ir vērtējami kā pietiekami, lai nodrošinātu akvakultūras uzņēmējdarbības veikšanu un attīstību (Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014.–2020. gadam).

Akvakultūras attīstību aktīvi atbalsta dažādi ES un pasaules fondi. Piemēram, no 2007. līdz 2013. gadam akvakultūrai Latvijā tika sniegts EZF (Eiropas Zivsaimniecības fonda) atbalsts, un šajā periodā tam bija pieejami 31,3 milj. eiro. Izmantojot pieejamo publisko finansējumu, kopš 2007. gada pasākumā „Investīcijas akvakultūras uzņēmumos” investīcijas veiktas 50 akvakultūras uzņēmumos (Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma, 2013), tostarp 79% no projektiem investēts dīķsaimniecībās.  

Eiropas Komisija 19.12.2014. akceptēja galveno investīciju paketi Latvijas zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm gandrīz 184 milj. eiroapmērā, tai skaitā 139 milj. eiro– ES ieguldījums (European Maritime and Fisheries Fund (EMFF) Operational Programmes 2014–2020).

Pēc EUROSTAT un FAO 2011. gada datiem, Latvijas saldūdens akvakultūras sektora ekonomiskie rādītāji gan pēc apjoma, gan naudas izteiksmē ierindo mūs 24. vietā Eiropas Savienībā. Lietuva ar savu 20. vietu pārsniedz Latvijas akvakultūras sektoru 7 reizes pēc apjoma un 6 reizes naudas izteiksmē (Economic Performance of the EU Aquaculture Sector, 2012). Viens no iespējamiem iemesliem ir jaunu kvalificētu darbinieku trūkums, jo Latvijā līdz šim nebija augstākās izglītības studiju programmas akvakultūrā.

Tāpēc Daugavpils Universitāte izstrādājusi un 2016. gadā uzsāk abiturientu uzņemšanu bakalaura studiju programmā „Akvakultūru bioloģija” valsts apmaksātās studijās.

Akvakultūra ir zivsaimniecības nozare, kas nodarbojas ar ūdens augu vai dzīvnieku pavairošanu un audzēšanu. Tās vispārējais mērķis ir ražot vairāk ūdens organismu vai nu laišanai savvaļā, vai arī lietošanai pārtikā. Lai sasniegtu šo mērķi, akvakultūras biologi studē ūdens dzīvnieku un augu ekoloģiju, fizioloģiju, ģenētiku u. c. Viņi praktiski apgūst akvakultūras tehnoloģijas.

Akvakultūras biologi var pielietot savas zināšanas zivju krājumu novērtēšanā un pārvaldībā upēs, ezeros un jūrā vai arī strādāt zvejniecības nozarē, vai veidot lauku saimniecību. Viņi var strādāt ar sālsūdens vai saldūdens dzīvniekiem. Izplatīti akvakultūras dzīvnieki ir garneles, zivis, moluski, bruņurupuči, austeres, vēžveidīgie un aļģes.

Daugavpils Universitates jaunā studiju programma „Akvakultūru bioloģija” ir veidota, balstoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas nostādnēm, piedāvājot tādu studiju saturu un formātu, kas veicinātu gan reģionu attīstību, gan indivīdu konkurētspēju rītdienas zināšanu ietilpīgā bioekonomikā.

Programmas ietvaros topošie speciālisti apgūs zināšanas par dažādiem (tradicionāiem un jauniem) akvakultūru objektiem un to kultivēšanas tehnoloģijām. Mūsdienu selekcijas metodes, kas dos iespēju palielināt akvakultūras produkcijas apjomu un kvalitati, studējošie apgūs studiju kursā Ģenētika un biotehnoloģijas akvakultūrā. Akvakultūras inženierijas kurss dos iespēju attīstīt prasmes plānot, organizēt un kontrolēt augsti tehnoloģiska moderna akvakultūras uzņēmuma tehniskā aprīkojuma darbu. Īpaša vērība tiek pievērsta praktisko iemaņu attīstībai ihtioloģijas lauku kursā un ūdens bioloģisko resursu apsaimniekošanas praktikumā. Sadarbībā ar potenciālajiem darba devējiem tiks realizēti praktikumi akvakultūras uzņēmumos, kas būtiski veicinās studentu analītiskās spējas un attīstīs iemaņas praktisko problēmu apzināšanā un ar tām saistīto teorētisko un praktisko uzdevumu risināšanā.

Lai uzlabotu studiju programmas „Akvakultūru bioloģija” absolventu sagatavotību darba tirgum Latvijā un pasaulē, tika ieviests studiju kurss „Uzņēmumu organizēšana un karjeras perspektīvas akvakultūras bioloģijā”, kas dos iespēju programmas absolventiem efektīvi atrast darba vietu specialitātē vai organizēt savu akvakultūras uzņēmumu. 

1. 1.    attēls. Trīsgadīgās bakalaura studiju programmas „Akvakultūru bioloģija” studiju kursu īpatsvara kompentenču (karjera, tehnoloģijas un zinātne) un funkcionālais (zināšanas, prasmes un iemaņas) sadalījums

 Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai studējošie var izmantot 23 specializētus kabinetus un mācību vai zinātniski pētnieciskas laboratorijas Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūtā, Anatomijas un fizioloģijas katedrā, kā arī Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā. 2014. gada 22. augustā svinīgi atklātajā Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta laboratoriju korpusā atrodas ar modernāko tehniku aprīkotās akvakultūras, nanotehnoloģiju, lāzertehnoloģiju un hologrāfijas, parazitoloģijas un histoloģijas, biotehnoloģiju, hidroekoloģijas, ekoloģiskās ģenētikas, vides ķīmijas un kvartārvides pētījumu, fluorescentās analīzes un citas mācību laboratorijas, darba telpas akadēmiskajam personālam, semināru telpas, tīrtelpas un tehniskais angārs. ERAF projekta kopējās izmaksas bija 23,78 miljoni eiro, no tiem ERAF finansējums – 20,22 miljoni eiro, valsts budžeta finansējums – 1,7 miljoni eiro un DU līdzfinansējums – 1,86 miljoni eiro.

Artūrs Škute, profesors, Dr. biol., un Mihails Pupiņš, vadošais pētnieks, Dr. biol., Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Ekoloģijas departaments

Izmantotā literatūra

1. Akvakultūras daudzgadu stratēģiskās pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojums Nr. 651)
2. Economic Performance of the EU Aquaculture Sector (STECF-OWP-12-03). Scientific, Technical and Economic Committee for Fisheries (STECF). Luxembourg: Publications Office of the European Union, 2012, 340 p.
3. European Maritime and Fisheries Fund (EMFF) Operational Programmes 2014–2020 (http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/emff/country-files/index_en.htm)
4. http://www.meteo.lv/lapas/geologija/zemes-dzilu-resursi/pazemes-udeni/pa...
5. Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas dati pēc situācijas 2013. gada 21. janvārī 
6. The state of world fisheries and aquaculture 2012. FAO, Rome (Italy). Fisheries and Aquaculture Dept., 2012 , 209 p. ISBN 978-92-5-107225-7