Mazjūras zvejnieki – darbs nozares attīstībai

Līdzdalība likumu un noteikumu izmaiņu radīšanā, skaidrojošs darbs par nozares aktualitātēm, tikšanās ar dažāda ranga amatpersonām, pastāvīga savstarpēja komunikācija un domu apmaiņa un – Latvijā pirmā atzītā piekrastes ražotājorganizācija. Nieka nepilnu četru gadu laikā tik daudz panākusi biedrība “Mazjūras zvejnieki”.

Par aktīvo darbu biedrība “Mazjūras zvejnieki” un tās vadītājs Andris Cīrulis šogad saņēma Zemkopības ministrijas novērtējumu – laureāta balvu “Lielais loms” nominācijā “Ieguldījums zvsaimniecības un ūdeņu apsaimniekošanas popularizēšanā.

Pirms trīs ar pusi gadiem biedrību dibināja 12 vīri no Bērzciema, Engures un Mērsraga. Mērķis – rīkoties, lai risinātu virkni sasāpējušu jautājumu piekrastes zvejā, kas apdraud tās pastāvēšanu.

Andris Cīrulis: “Mēs sapratām, ka, airējot laivās un burkšķot uz valdību, nekas nemainīsies, jo valdība šādi mūs sadzirdēt nevar. Sapratām, ka pa vienam arī neko nepanāksim, spēks ir komandā. Tādēļ dibinājām biedrību, lai no pukošanās laivās pārietu uz sarunām pie galda ar ministrijām un pārējām iestādēm.” Iespējams, tādēļ, ka piekrastes zvejnieku balss bija jaunums lēmēj- un izpildvaras arēnā, samērā ātri izdevās atrast dzirdīgas ausis. Palīdzēja arī atbalsts no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, kā arī dalība Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP). Pamazām auga arī biedru skaits, un katrs jaunpienācējs, par kura uzņemšanu balso reizi gadā – biedru kopsapulcē – atzīst, ka vēlas līdzarboties, jo redz, ka biedrībā ir spēks.

Kas ir panākts? Iespējams, ka bez biedrības uzstājības joprojām piekrastes zvejniekiem nebūtu atbasta, konkrēti – nebūtu radīta programma “Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā”. Līdz 15. decembrim atvērta jau otrā projektu pieņemšana kārta, lai zvejnieki varētu veikt tik ļoti nepieciešamos ieguldījumus savās saimniecībās.

Pēc biedrības iniciatīvas un ar iepriekšējā zemkopības ministra Didža Šmita atbalstu šogad uzsākts darbs pie “Piekrastes zvejas attīstības mārketinga programmas”, ko īsteno Agroresursu un ekonomikas institūts. Ir ne tikai sagatavota programma, bet arī radīts zīmols piekrastē zvejotu zivju popularizēšanai, kā arī uzsākta tīmekļa vietnes programmēšana tūrisma veicināšanai piekrastē un pie zvejniekiem. 

Šī gada laikā biedrība līdzdarbojusies arī Aizsargjoslu likuma izmaiņu ieviešanā. Lai arī sākotnēji pēc LOSP ierosinājuma tika plānotas radikālas izmaiņas piekrastes apsaimniekošanā, faktiski atdodot lemšanu par teritoriju attīstību kāpu zonā pašvaldībām. Tomēr rezultātā novembrī Saeima atbalstīja biedrības priekšlikumus, nosakot, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās varēs ne tikai, ja tiek attīstītas ostas, pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi, bet arī komerczvejnieku saimniecības.

Rīkotas arī tikšanās ar Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts vides dienestu, Lauku atbalsta dienestu, notiek sadarbība ar LLKC un vēl citām iestādēm. Viena no lielākajām vērtībām biedrības darba virzībai – pastāvīga biedrība esošo zvejnieku savstarpējā saziņa, ko nodrošina komunikācijas kanālā whatsapp izveidota grupa. Tas ļauj biedrības birojam ne tikai nodot aktuālo informāciju, bet arī ātri apzināt biedru viedokli un aktuālās problēmas, kas būtu risināmas.

Pats galvenais, kas daudziem šodien šķistu nesaprotami – kā nākas, ka biedrība spēj funkcionēt bez jebkāda atbalsta, tā teikt, administratīvajai kapacitātei. Konkrēti – biedrības vadītājs Andris Cīrulis līdz pat šai baltai dienai par savu ikdienas darbu biedru un visas nozares labā darba atlīdzībā nav saņēmis ne centa, jo atšķirībā no lauksaimnieku organizācijām, zvejnieku NVO no valsts atbalstu biroja uzturēšanai nemaksā. Nepieciešamība attīstīties tālāk, ko var nodrošināt birojs, kas saņem vismaz kādu atlīdzību par darbu, bija viens no iemesliem ražotājorganizācijas izveidei. Atzīšana saņemta oktobra beigās un šobrīd notiek darbs pie ražotājorganizācijas plāna izstrādes.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

ZM foto