Pēc pieredzes Lapmežciema un Salacgrīvas pusē

LLKC Talsu nodaļas zivsaimnieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Lapmežciemu un Salacgrīvas novadu, lai iepazītos ar piekrastes zvejniecību, zivju pārstrādi un realizāciju, nēģu zveju un dalītos pieredzē par Eiropas fondu apguvi.

Ideja par kurzemnieku viesošanos Vidzemē radās aprīlī, kad Kolkas pagastā notika informatīvs zivsaimniecības jomas seminārs. Semināra neformālajā daļā piekrastes zvejnieki izteica vēlmi apskatīt zivju saldētavu Salacgrīvas novada Kuivižos, kas ierīkota “liekot lietā” Eiropas atbalsta naudu zvejniecībai.

Pieredzes apmaiņas brauciena ietvaros iepazinām trīs uzņēmumus.

IK “Reinis-B“

Pirmā pietura bija zivju pārstrādes ražotne IK “Reinis-B”, kurā mūs sagaidīja smaidīgā saimniece Alla Bečere, iepazīstinot ar sava ģimenes uzņēmuma vēsturi.

Uzņēmums atrodas Lapmežciemā un nodarbojas ar karsti kūpinātu zivju produkcijas ražošanu no svaigas līdz kūpinātai zivij. Paši nezvejo – zivis iepērk galvenokārt no vietējiem zvejniekiem Lapmežciemā, Upesgrīvā un Ģipkā, kā arī no SIA „Kolumbija”, z/s „Vilnis”, saldētās zivis – no „Fishlat” un „Latana”. Visgrūtāk esot regulāri iegādāties vietējās zivis, jo zveja atkarīga no vēja un citiem apstākļiem, taču tieši vietējiem izejvielu piegādātājiem saimniece vienmēr dod priekšroku.

Darbs uzņēmumā rit pēc noteikta plāna. Otrdienās notiek iegādāto zivju atsaldēšana, trešdienās zivis tīra, griež, iesāla uz pilnu diennakti, un tikai tad liek kūpināt, vienlaikus ar svaigi sagatavotajām zivīm, ko piegādā vietējie zvejnieki.

Alla stāsta, ka 2014. gadā, piedaloties LLKC rīkotajā piekrastes teritoriju ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmas konkursā, ieguvusi pirmo vietu un naudas balva noderējusi jaunu iekārtu iegādei.

Esam patīkami pārsteigti par jaunuzcelto ražotnes ēku, jo telpas zivju sagatavošanai, kūpināšanai un iepakošanai apskatām no gaiteņa caur lieliem, stiklotiem logiem. Arī terase uzņēmuma viesiem un apmeklētājiem ierīkota pie viena no ražotnes lielajiem logiem, kur degustējām “Reinis-B” produkciju. Bet pirms mielasta jāpastrādā – jāatpazīst dažādas zivis un jāsaver tās.

Ģimenes uzņēmuma saražotos gardumus var iegadāties vienā no Ragaciema zivju tirdziņa stendiem, kas ir ļoti labi pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Produkcija tiek piedāvāta pircējiem gadatirgos, izstādēs un pilsētas svētkos visā Latvijas teritorijā.

Apbrīnojams ir Allas dzīvesprieks, smagi strādājot un rūpējoties par turpmāko uzņēmuma attīstību, lai priecētu gardēžus ar izsmalcinātu produkciju.

SIA "Baņķis"

Salacgrīvas Kuivižos apmeklējām zivju saldētavu, kas atrodas Salacgrīvas ostas teritorijā. Mūs viesmīlīgi sagaidīja uzņēmuma pārstāvis Guntis Bergs.

SIA "Baņķis" dibināts 1995. gadā, tā bijusi piekrastes zveja ar stāvvadiem. Taču tas neesot bijis ilgtermiņa bizness ar attīstības iespējām. Uzņēmumam radusies iespēja izvērsties, izmantojot Eiropas atbalsta naudu zvejniecībai. Iepriekšējos gados kopā ar kompensācijām, kas pienācās zvejniekiem par sagrieztajām laivām un kuģiem, uzņēmums Lauku atbalsta dienestā iesniedzis 12 projektus, un kompensācijā ieguvuši 710 tūkstošus latu. Saldētava ir SIA "Baņķis" pirmais projekts, kam piešķirts Eiropas Savienības finansējums.

Projekta rezultātā Kuivižu ostā ekspluatācijā tika nodots jauns saldētavas komplekss, kura pajumtē izbūvētas arī plašas telpas uzņēmuma birojam. Šajā vietā iepriekš bijis vecs sāls šķūnis un liela "lūžņu kaudze". Trīs gadu desmitus Kuivižu ostā nekas neesot bijis nedz atjaunots, nedz būvēts. Tagad jūras malā slejas moderna ēka kā vērienīgu nākotnes nodomu vēstnesis. Guntis Bergs piebilst, ja nebūtu Eiropas naudas, "Baņķis" saldētavu nekad neuzceltu. Par peļņu, ko iegūst no zivju pārdošanas, tas nebūtu iespējams.

Kolīdz uzbūvēta saldētava, uzņēmums ieguvis apstrādes uzņēmuma statusu un varējuši iesniegt projektu saistībā ar zvejniecības produktu apstrādi. Tā ietvaros izbūvēta saldēšanas kamera un iegādāts aprīkojums, un saņemta papildu kompensācija kā piekrastes zvejniekiem. Iegūstot kompensāciju par sagrieztu kuģi un laivu, iegādājušies autotransportu, datortehniku un papildus tehnoloģiskās iekārtas. Tā kā saldētavas jauda ir bijusi par mazu, ierīkojuši vēl vienu ātrsaldētāju. Turklāt "Baņķim" ir ļoti laba sadarbība ar Salacgrīvas pašvaldību, kas, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, piedalījusies projektu konkursos, kā rezultātā Salacgrīvas osta ir labiekārtota.

IK „J.A.N.K.I.”

Pieredzes apmaiņas brauciena noslēgumā viesojāmies zvejnieku ģimenes uzņēmumā IK „J.A.N.K.I.”. Tas dibināts 2005. gadā, bet sākums bijis daudz agrāk, apmēram pirms 20 gadiem. Uzņēmums nodarbojas ar zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un nēģu zveju Svētupē.

Inese Koluškina stāsta, ka piekrastes zvejnieka darbs individuālajam komersantam Salacgrīvas novadā ir dzīvesveids. Lai viss izdotos, nodarbei vienkārši ir ļoti jāpatīk.

IK „J.A.N.K.I.” vēlētos vairāk attīstīt tūrismu, ar nēģu zveju tas jau pamazām sākts. Nēģi aug apmēram 5–6 gadus un tos ķert var no augusta līdz februārim. Salacgrīvas Svētupē nēģus ķer nēģu tacī, un tūristiem ir iespēja šo procesu apskatīt un izzināt, pēc tam nēģus nobaudīt.

Uzņēmuma īpašniekam Nikolajam Koluškinam ir 15 gadu pieredze piekrastes zvejniecībā, un viņš ir sadarbojies taimiņu vaislinieku uzglabāšanai paredzēto murdu izgatavošanā. Arī šogad uzņēmuma īpašnieks piedalās projektā “Taimiņu resursu palielināšana Salacas upē”. Nikolajs stāsta, ka šajā projektā iesaistījušies visi ģimenes locekļi, jo pašu pavairotā zivs ir kvalitatīvāka un arī dārgāka, tādēļ arī tiek gādāts par taimiņu populācijas un sava biznesa saglabāšanu. Pēc trim, četriem gadiem šī gada mazuļi būs ķerami.

Vēlam veiksmi un izdošanos smagā un vērtīgā darba veicējiem!

Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās dalībnieki no Talsu, Dundagas un Rojas novadiem, kas nodarbojas ar piekrastes zvejniecību un zivju pārstrādi mājas apstākļos. Prieks arī par brauciena dalībniekiem  – jauniešiem, kas savu nākotni saista ar zivsaimniecību piekrastē.

Brauciena mērķis bija iepazīt dažādus ar zvejniecību saistītus saimniekošanas veidus un meklēt idejas uzņēmējdarbības dažādošanai. Braucienu izzinošāku padarīja Carnikavas novada Zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultants Jānis Kravalis, pastāstot par ievērojamām vietām, notikumiem un faktiem Salacgrīvas novadā.

Pieredzes brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Ilze Šteine,

Zivsaimniecības un lauku attīstības konsultante