Spriež par zvejas rīku un roņu līdzāspastāvēšanu

Carnikavā 18. septembrī notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Siguldas nodaļas izglītojošais seminārs par Rīgas jūras līča piekrastē izmantojamo zvejas rīku un roņu līdzāspastāvēšanu.

Semināra mērķis bija izglītot piekrastes zvejniekus par Rīgas jūras līča piekrastē izmantojamo zvejas rīku un roņu mierīgas līdzāspastāvēšanas iespējām. Zināšanas apgūt bija sabraukuši Rīgas jūras līča piekrastes zvejnieki no Kolkas līdz Kuivižiem. Semināra programmas ietvaros uzstājās valsts un privātā sektora lektori, kuri ieinteresēti šajā novirzienā un patiešām vēlas rast risinājumu problēmai.

Sākumā Dmitrijs Pikuļins, Rīgas tehniskās universitātes Radioelektronikas institūta direktors, pastāstīja par pelēko roņu populāciju, atzīmējot, ka katru gadu pelēko roņu skaits Baltijas jūrā strauji palielinās, un roņi barības meklējumos apgūst aizvien jaunas teritorijas. Latvijā netiek veikts regulārs roņu populācijas monitorings, bet dati tiek iegūti no HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas) apkopojumiem, kas izmanto informāciju par roņu pulcēšanās, vairošanās un barošanās vietām. Par roņu darbības aktivitātes palielināšanos var spriest, veicot arī nevēlamās piezvejas datu analīzi. Somijas un Igaunijas pētnieki novērtējuši roņu piezveju dažādos Baltijas jūras reģionos. Veiktie pētījumi parādīja, ka apgabalā, kas attiecas uz Rīgas jūras līci, novērota maksimāla roņu piezveja, kas liecina par roņu koncentrēšanos norādītā apgabalā.

Atšķirībā no citām Ziemeļeiropas valstīm Latvijā nav veikts neviens nopietns zinātniskais pētījums par roņu nodarīto zaudējumu apmēru, tomēr potenciālos ekonomiskos zaudējumus un to sekas ir iespējams prognozēt, balstoties uz daudziem kaimiņvalstīs veiktajiem pētījumiem.

Analizējot un apkopojot pētījumu rezultātā iegūtos datus, kā arī izvērtējot milzīgos ekonomiskus zaudējumus, Baltijas jūras valstīs tika izstrādāti un aprobēti vairāki roņu-zvejnieku konflikta risinājumi. Somijas, Zviedrijas un  Igaunijas zvejniekiem izsniedz ierobežotu licenču skaitu pelēko roņu medībām, taču kvota netiek pilnībā apgūta, jo roņu medību process ir sarežģīts, kā arī pieprasījums pēc roņu ādām un taukiem ir neliels. Vēl citām Ziemeļeiropas valstīm paredzēti dažādi kompensācijas mehānismi roņu nodarīto zaudējumu samazināšanai.

Veicot Latvijas piekrastes zvejnieku aptauju, kā vēlamākās atbalsta formas minētas – līdzfinansējums roņu drošo murdu vai roņu atbaidītāju iegādei; iespēja zvejas rīkus apdrošināt; saņemt kompensāciju par nozīmīgiem roņu un/vai vētras radītiem zvejas rīku bojājumiem;  roņu skaita ierobežošana/roņu medību atļauju izsniegšana.

Runājot par pirmo, viens no efektīvākajiem pasaulē atzītajiem roņu nodarīto zaudējumu mazināšanas risinājumiem ir zemūdens akustisko raidītāju (ZAR) izvietošana pie zvejniecības rīkiem, kas ļauj atbaidīt roņus no loma un samazināt tiešos un netiešos zaudējumus. Lektors atzīmēja, ka ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra iniciatīvu raksta autora personā tika sākts darbs pie ZAR izveidošanas Latvijā. Palīdzīgu roku sniedza arī Latvijas zvejnieku federācijas (LZF) vadītājs Ēvalds Urtāns un projekta „Paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā raidītāja izstrāde roņu nodarīto postījumu samazināšanai Latvijas piekrastes zvejā” pieteikums iesniegts LAD, kur veiksmīgi tika atbalstīts. Projektu plānots pabeigt nākamajā gadā un jau pavasarī ar LZF biedru palīdzību veikt izmēģinājumus jūrā. Lai mums visiem izdodas!

Māris Zeltiņš, Rīgas tehniskās universitātes Radioelektronikas institūta pētnieks, semināra telpu pieskandināja ar zemūdens akustiskā raidītāja (ZAR) dažādiem skaņu toņiem. Tie asi griezās klausītāju ausīs, liekot saprast to, ka pierast un izturēt to nevarēs arī roņi, kuri iepeldēs raidītāja darbības zonā. Māris Zeltiņš pastāstīja par iekārtas praktisko pielietojumu, tās iespējām roņu nodarīto postījumu samazināšanai Latvijas piekrastes zvejā. Latvju zinātnieki solījās ņemt vērā ārzemju izstrādātāju kļūdas un nepilnības, kā arī piedāvāt draudzīgāku cenu galaproduktam. Zvejnieki izteica zinātniekiem savus ierosinājumus ZAR izveidošanai, ko vajadzētu ņemt vērā līdz izmēģinājumiem jūrā.

Nākamais uzstājās Jēkabs Dzenis, Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļas vadītājs, lai zvejniekiem mācītu, kādā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldē iespējams nokārtot roņu iegūšanas atļauju un  ko darīt ar murdā iekļuvušu un beigtu roni. Jēkabam Dzenim kā Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekam, kuras darbības virsmērķis ir saglabāt dabas daudzveidību un veicināt cilvēka un dabas harmonisku līdzāspastāvēšanu, tika  uzdots konkrēts jautājums: “Vai netiek degradēts Latvijas Sarkanās grāmatas vārds ar to, ka tajā joprojām ir ierakstīta pelēko roņu suga, kas nebūt nav izmirstoša, tieši otrādi, savairojusies tiktāl, ka jau slavena ar postījumiem visas Baltijas jūras zvejnieku lomiem un  zvejas rīkiem?” Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas pastāvīgi mainās, jo dažas atjaunojās, citas nāk klāt un bieži mainās to statuss. Piemēram, Latvijas Sarkanajā grāmatā vairs nav iekļauti ūdri, medņi un rubeņi. Zvejnieku ieteikums Dabas aizsardzības pārvaldei bija izslēgt arī pelēko roņu sugu, lai atjaunotu ievērojamā valsts dokumenta prestižu.

Praktiķis Jānis Tamsons, piekrastes zvejnieks, kurš uzstājās semināra beigu daļā, kolēģiem teica: “Jums taču nerada izbrīnu tāda lieta kā aizsargķivere būvlaukumā, kas pasargā no negadījumiem. Tā ir kā pašsaprotama lieta, tāpat arī zivju murds jāsargā no roņu postījumiem, pielietojot aizsargus.” Jānis aizrautīgi stāstīja, kā radās ideja murda konstrukcijas uzlabošanai, kā tapa jaunais murds. Semināra dalībniekiem bija iespēja konkrēto modeli apskatīt un aptaustīt, vaicāt murdu meistaram neskaidro, ko arī zvejnieki ar lielu interesi izmantoja.

Semināram beidzoties, piekrastes zvejnieki pateicās lektoriem un organizatoram, atvadījās no kolēģiem un devās mājās uz Kolku, Roju, Enguri, Mangaļsalu, Saulkrastiem, Salacgrīvu un Kuivižiem ar domām, kā savos uzņēmumos praktiski pielietot iegūtās zināšanas.

Seminārs notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Jānis Kravalis,

ZST konsultants