Blāķu ģimene - Priecīgi par dzīvi laukos
Tādu – līdzsvarotu un nepārslogotu – darba un atpūtas ritmu laukos vēlas pilsētnieki Vita un Andris Blāķi, nomainīdami Rīgu pret dzīvi skaistā dabas stūrītī – Vestienas pagasta “Aparēnos”.
Tikko pagājis pirmais gads, kopš Blāķu ģimene, iegādājusies īpašumu, ar trim bērniem pārcēlās no Rīgas uz lauku mājām, kļūstot par lauku saimniekiem 21 ha zemes. Vitas un Andra ģimenē aug trīs dēli — Rūdolfs, Reinis un Uldis. Ar savu pieredzi, kā uzsākt saimniekot laukos un kā attīstīt saimniekošanu, izmantojot projekta iespējas, dalās SIA “Vestienas putni” valdes loceklis Andris Blāķis.
– No pagājušā gada 1. jūnija esam ar abām kājām laukos. Jau sen par to domājām, līdz sameklējām šo īpašumu laukos. Rīgā vairāk eksistējām, nekā dzīvojām, tāpēc gribējās atrast kādu māju laukos. Pagājušā gada 4. februārī pirmoreiz atbraucām uz “Aparēniem” apskatīties. Uzreiz sapratām, ka šīs būs mūsu mājas, jo vieta ir skaista, tuvu atrodas Kāla ezers. Iepriekšējā mājas saimniece Ligita Vītoliņa bija izvēlējusies pārcelties dzīvot pie meitas. Viņa mums saimniecībā atstāja ap 50 putnu, arī vairākas dekoratīvās šķirnes, bet esam izvēlējušies turēt tikai “laimīgās vistas”, jo virziens ir olu ražošana, – tiekoties atklāja “Aparēnu” saimnieks un SIA “Vestienas putni” valdes loceklis Andris Blāķis.
Prioritāte – saimniecībai
Savulaik “Aparēnos” bija izveidota dabas sēta ar putnu dārzu. Saimnieks Andris Blāķis dalījās plānos turēt dējējputnus un attīstīt olu ražošanu:
– Negribam sarežģīt lauku dzīvi, mums šķita vienkāršāk izvēlēties dējējvistas. Nepilna gada laikā esam sapratuši, ka ar vistkopību galā tiekam, saprotam, kas vistām vajadzīgs, līdz ar to vistu ganāmpulku plānots dubultot. Patlaban ir 150 putnu, lielākoties šķirne ’Dominant’. Ir tikai jāuzbūvē jaunas vistu kūtis. Mājas olas ir pieprasītas. Izveidotais uzņēmums – SIA “Vestienas putni” – pagaidām nespēj pieražot tik daudz olu, cik tiek pieprasīts. Madonā olas tiek realizētas zemnieku saimniecības “Cepļi” veikalā “Lauku labumi”. Eksotiskos putnus, kādi te bija agrāk, neturēsim. Tos arī iepriekšējā saimniece izpārdeva. Vēl neesam tiesīgi saukties par bioloģisko saimniecību, jo Ligita Vītoliņa bija pārtraukusi bioloģisko sertifikāciju, mēs uzsākām visu no jauna. Tūlīt būs pagājis pirmais pārbaudes gads, sekos nākamais, tikai tad uz etiķetēm varēs rakstīt, ka tās ir bioloģiskās olas. LLKC Madonas birojā apmeklēju bioloģiskās lauksaimniecības mācības, un šobrīd jau varu lepni teikt – eksāmens nokārtots un apliecība iegūta. Papildus ir augstākā izglītība biznesa vadībā, arī sievai ir tāda pati specialitāte, esam studējuši RSEBAA (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola). Laukos esam arī tāpēc, lai iemācītos kaut ko ražot, nevis tikai pirkt un pārdot.
Uz vaicājumu par to, vai lauku dzīve rīdziniekiem nešķiet pārāk grūta, Vita sacīja: – Nē! Mēs daudz ko modernizējam. Neko lieku nedarām, pievēršam uzmanību būtiskākajam. Vēlamies, lai atliek laika bērniem priekšā pasaku palasīt, lai neesam darbos tik paguruši, ka nav vairs spēka pavērot saullēktu un saulrietu. Atrodam laiku arī pastaigām, dabas vērojumiem, aizejam līdz Kāla ezeram. Sevi lutinām, lai dzīvot būtu prieks.
Andris piebilda: – Cenšamies nepārpūlēties, lai neizsistu ārā lauku burvību.
Attīstību paver apstiprinātie projekti
Andris Blāķis atklāj, ka jaunajiem lauku saimniekiem vajadzību ir daudz, jo visu gribas uzlabot un pilnveidot, bet jāizvēlas prioritātes. Pagājušais gads bijis ļoti labvēlīgs, jo apstiprināti divi projekti. Pirmais projekts tika uzrakstīts, pateicoties LLKC Madonas konsultāciju biroja speciālistu pamudinājumam un palīdzībai.
– Iesniedzu projektu Lauku atbalsta dienestā mazo lauku saimniecību atbalstam, ko apstiprināja, – Andris stāsta. – Par saņemto finansējumu tika iegādāts traktors, jo bez tehnikas saimniekošana laukos nav iespējama. Arī Madonas novada pašvaldības biznesa ideju konkursā “Madona var labāk!” tika iesniegts un aizstāvēts biznesa plāns “Investīcijas SIA “Vestienas putni” kūts būvniecībā”, lai “Aparēnos” būtu iespējas vistkopības attīstībai, kas tika apstiprināts. Par atbalstu biznesa uzsākšanai liels paldies Madonas novada pašvaldībai, jo par piešķirto finansējumu būvējam otru vistu kūti. Nesen, 2018. gada aprīlī, apstiprināts arī trešais projekts – ieguldījumos materiālajos aktīvos, arī pateicoties LLKC Madonas konsultāciju biroja speciālistu atbalstam.
Piesaistot Latvijas lauku attīstības programmas finansējumu, “Aparēnos” tiks celta trešā vistu kūts, iegādāta pļaujmašīna un zāles lopbarības prese. Tāpat tiks paplašināta saimnieciskā darbība, un ir paredzēta aitu ganāmpulka iegāde, lai saprastu mijiedarbību starp laukkopību un lopkopību, kā arī kāpinātu neto apgrozījumu. Andris gan piebilst, ka gluži ar olu ražošanu vien nevarētu izdzīvot, tāpēc, kamēr saimniecība attīstās, viņš papildus strādā arī SIA “Lattrack”, kas nodarbojas ar lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecību.
Lauku dzīves priekšrocība – daba
Saimniece Vita atzina, ka, lai gan saknēs ir rīdziniece, viņas sirds vienmēr bijusi dabā:
– “Aparēnos” jūtos ļoti labi. Ko sirds prasa, to darām. Pienāk brīdis, kad Rīgu izdzīvo, un viss. Rīga ir pārpildīta, laiku grūti izplānot, tas ir liels izaicinājums, ja vēlas bērniem vēl papildu interešu izglītību nodrošināt. Šeit dzīves ritms ir mierīgāks un tiek piedāvātas daudzpusīgas interešu izglītības iespējas, attālumi arī nelieli, bērni Madonā apmeklē gan mākslas, gan mūzikas skolu. Kā papildus labums ir tas, ka bērniem te ir daba, veselīga pārtika, daudz darbiņu.
– Nevienu brīdi nav bijusi nožēla par to, ka esam pārcēlušies uz laukiem, kaut Rīgā ir palikusi viena māja, kur tagad dzīvo īrnieki. Miers un klusums, tīrs un svaigs gaiss, ekoloģiska pārtika, savs pagalms, saimniekošanas iespējas. Jau pagājušajā gadā izaudzējām pirmo ražu — gan pašu iztikai, gan vistām. Tā kā esam ceļā uz bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāciju, daļu dārzeņu vistām ir jāizaudzē pašiem. Kaut pērnā vasara bija lietaina, izaudzējām savus kartupeļus, nedaudz kāpostus, graudus gan pērkam. Tās visas ir priekšrocības. Lai gan Rīgā dzīvojām mājās ar 3000 kvadrātmetriem zemes, tik brīvi nevarējām izpausties. Te, laukos, jūtamies daudz brīvāk, – papildināja Andris.
Pieredzes apmaiņa un zināšanu pārnese
– Esmu pateicīgs LLKC Madonas nodaļas rīkotajām praktiskajām apmācībām, kā arī izmantoju iespējas arodmācību projekta ietvaros, – saka Andris. – Pagājušajā gadā mājputnu turētājiem bija seminārs Kalsnavas pagasta “Gribēnos”. Putnkopji netur zināšanas pie sevis, padalās ar saviem padomiem, labprāt sniedz atbildes uz jautājumiem. Arī mēs savas vistas barojam no silēm, dzirdinām no dzirdnēm, restaurējām vecos nožogojumus, lai vistas var brīvi iet ārā. Jauni putnu aploki tiek ierīkoti ar lielu rezervi. Sākumā, kad pārcēlāmies uz laukiem, domājām, ka vistas turēsim tikai pašu vajadzībām, bet LLKC konsultanti pārliecināja, ka ir jādarbojas plašākā mērogā, nav jābūt tikai piemājas saimniecībai, ir jāražo, jāattīstās, saimniekojot laukos. Varbūt pēc kāda laika vistkopības interesenti dosies pieredzes apmaiņā uz “Aparēniem”.
Aija Vīgnere,
Madonas biroja vadītāja
Foto: Agris Veckalniņš
Pievienot komentāru