Balvu aitkopji dodas pieredzes apmaiņā pie vidzemniekiem

Dalībnieki no Balvu un tuvējo novadu teritorijas 28. maijā devās saimniecību apmeklējumā uz Vidzemes pusi, lai smeltos iedvesmu un gūtu labus padomus no veiksmīgiem aitkopjiem ganāmpulka pārvaldības, ekonomiskas apsaimniekošanas un profilaktisko pasākumu jomā.

Raunas pagasta “Ķeveiti” mūs pārsteidza ar brīnišķīgi skaisto lauku ainavu, kurā ganās pulks dažādu šķirņu aitiņu. Saimnieki Marika un Atis Riekstiņi tur strādā jau desmit gadu, kad pilsētu nomainīja pret dzīvi Vidzemes laukos. Saimniecība apsaimnieko līdz 50 ha zemes, strādā bioloģiski. Saimnieki izskatās laimīgi un jūtas savā īstajā vietā, un katrs stūrītis te ir sakopts. Viņi nesavtīgi dalījās ar mums savā pieredzē gan aitkopībā, gan projektu īstenošanā. Dalījās zināšanās par šķirņu īpašībām, šeit audzē Sufolkas, Dorperas, Romanovas, vācu merinoaitu šķirņu dzīvniekus. Mūs iepazīstināja ar lopu kūti, aprīkojumu, barošanu un ganāmpulka pārvaldības sistēmu. Lai mēs varētu aplūkot tuvāk dzīvniekus, aitiņas tika pievilinātas ar gardumiņu – placinātām auzām.

Saimniecība nodarbojas ar tūrismu, papildus saimniecībā var apskatīt arī putnus – dējējvistas un pīles, kā arī zivju dīķi. Tūristiem tiek piedāvāta iespēja baudīt ēdienus no mājas restorāna – jēra gaļas zupiņu, jēra burgerus, plovu, desiņas u.c. Marika vilnu pārvērš produktos – tiek darināti dažādi izstrādājumi no vilnas – gan dredi, gan čības, gan interjera un bērnu aksesuāri, gan apģērba gabali... Viņa ir arī izzinājusi, kā vilnu krāsot ar dabīgiem līdzekļiem, piemēram, ar sīpolu mizām, vīnu u.c. Te nodarbojas arī ar mājražošanu, arī mums tika piedāvāts degustācijai gardas uzkodas no saimniecībā audzētām izejvielām. Burkānu, ķirbju, sēklu našķis, kas bija kā veselīgs, gards “čipsis”. Baudījām veselīgu un atsvaidzinošu zaļo kokteili, kas bija gatavots uz kefīra bāzes ar dažādām piedevām, kas galvenokārt ir zaļumi no pļavas un dārza.

SIA “Arenso” Straupes pagastā mūs sagaidīja viens no īpašniekiem Jānis Apsītis, kurš saimnieko kopā ar savu brāli Matīsu Apsīti. Tā kā bija sācis līt, saimnieks mūs aicināja aitu kūtī, kurā pastāstīja par aitkopības nozares attīstību šeit, lauku mājās “Purkatas”.  Aptuveni 200 aitu mātes ar pārējām aitām ganījās ganībās, bet mēs pa to laiku klausījāmies stāstu, kā tas viss sākās. Aptuveni pirms desmit gadiem radās iespēja apsaimniekot zemi, un tā kā brāļi strādā Rīgā savā būvkonstrukciju projektēšanas pakalpojumu uzņēmumā, tad nozarei bija jābūt tādai, kas ļautu apvienot darbu pilsētā ar darbu laukos. Mantojumā nāca vecā govju kūts, kura bija nodegusi. Pirmais aitkopības izmēģinājums sācies ar 30 aitām. “Arenso” saimnieko bioloģiski, un tā ir šķirnes saimniecība. Šobrīd tiek apsaimniekoti nedaudz vairāk par 100 ha zemes.  65 ha tiek sēts zālājs, aptuveni 50 ha izmanto ganībām. Šobrīd saimniecībā strādā viens algots strādnieks.

Jānis ieteica sākotnēji aitkopībā daudz neinvestēt, bet mēģināt iztikt ar ekonomiskākiem risinājumiem, piemēram. SIA “Arenso” atjaunoja 1000 m² lielo veco govju kūti, kurā dažādi materiāli ir pirkti no brāķētām izejvielām, kas noder kūts renovācijai, piemēram, stikls, kā arī brāļi Jānis un Matīss, būdami arhitekts un būvkonstruktors,  paši saviem spēkiem no darba brīvajā laikā būvējuši kūti. Ir izveidotas savas konstrukcijas aitu kūts aprīkojumam – mobilās sētiņas no koka, kuras ir salīdzinoši lētas. Sētiņu priekšrocība ir tā, ka tās visu laiku var mainīt/pārvietot un tās ir vieglas. Kūtī ievilkts ūdensvads un uzstādītas trīs  apsildāmās dzirdnes, ir vadības bloks, kurš automātiski ieslēdz apsildi pie konkrētas temperatūras. Šajā saimniecībā atnešanos plāno martā, kad arī ir intensīvākais darba periods, un saimnieki dzīvo uz vietas saimniecībā. Lieliela uzmanība tiek pievērsta tam, lai aitu māte un jērs būtu labi paēduši, siens tiek sašķērēts, lai dzīvnieki to vairāk apēstu, līdz ar to augšanas rādītāji uzlabojas.

SIA “Mikaitas” ir liela aitkopības saimniecība Limbažu pagastā, tur mīt ap 700 aitu mātēm, tiek apsaimniekoti ap 600 ha zemes. Saimnieks Jānis Miķelsons ir izmācījies par veterinārārstu, tāpat arī viņa dzīvesbiedre Aija Šneidere, tas lieti noder šīs saimniecības attīstībā. Jānis ir aitkopības entuziasts, viņam darbs ar lopiem patīk, to var redzēt, tehnikas darbus viņš uztic strādniekiem, bet darbu pie lopiem ar lielāko prieku veic pats.

Šī saimniecība lielākoties nodarbojas ar lopu eksportu, bet daļu realizē ar Latvijā. Saimnieks uzsver, ka produktam jābūt kvalitatīvam, lai par to varētu saņemt adekvātu ienākumu. Viņš saka, ka Latvijas aitkopjiem ir jāstrādā pie kvalitātes rādītāju uzlabošanas, jo, strādājot ar ārzemniekiem, ir dzirdējis dažādus ne tik glaimojošus viedokļus par mūsu saimniecību produkciju.

Lielā saimniecība izvēlas strādāt ar pasaulē atzītām firmām aitu fermas aprīkojuma jomā. Jānis konsultējas gan ar Lielbritānijas, gan Jaunzēlandes jomas profesionāļiem, lai strādātu arvien efektīvāk un produktīvāk. Jūtams, ka saimnieks ir azartisks, jo vēlas savu aitu fermu vēl uzlabot.

Viņš stāsta, ka ļoti vērtē gan aitas, gan jērus, dzīvnieki ar sliktām īpašībām tiek tūliņ brāķēti, tādējādi ganāmpulka atražošanai tiek atstāti paši vērtīgākie eksemplāri. Saimnieks mums izrādīja jaunāko nesen uzcelto aitu kūti, kas ir 1000 m² liela, gaiša ar daudz logiem, atzīstot, ka šādā fermā ir patīkamāk strādāt. Aitu nešanos plāno daļu martā, bet daļu maijā.

Secinājumi

• Visās saimniecībās uzsvēra kvalitatīvas lopbarības nozīmīgumu, lai ganāmpulks būtu veselīgs un ražojošs. Šajās saimniecībās barības lielāko daļu ārpus ganību sezonas sastāda vītināts skābsiens.
• Slimību profilaksei jāpievērš uzmanība aploku maiņai.
• Saimnieki ieteica rēķināt un domāt līdzi, kā ekonomiskāk izaudzēt aitas un kad izdevīgāk tās realizēt, meklēt izdevīgākos risinājumus.
• Lai uzlabotu gaļas kvalitāti un dzīvnieku ātraudzību, ieteicams aitu lecināšanai izmantot gaļas šķirnes teķus.
• Efektīvi jāizmanto laiks – cik iespējams, jāmēģina atvieglot roku darbs, strādājot mehanizēti, lai samazinātu laika patēriņu darbam.
• Aitkopības investīciju pamatam jābūt ekonomiski pamatotam.

Paldies visiem saimniekiem, kas ļāva mums uzkavēties pie viņiem saimniecībās un par vērtīgo dalīšanos savā pieredzē aitkopības saimniecību attīstībā.

Dažs dalībnieks brauciena iespaidā nākamajā dienā devās atpakaļ uz vienu no apmeklētajām saimniecībām, lai iegādātos jēriņus sava ganāmpulka papildināšanai ar jaunas šķirnes pārstāvjiem. Prieks un gandarījums, ka dalībniekiem ļoti patika šis brauciens un par to, ka saimnieki sirsnīgi un nesavtīgi dalījās ar savu pieredzi.

Saimniecību un mežu apmeklējumi tiek nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Arita Boka,

LLKC Balvu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante