Turpina rūpēties par „Zilās govs” šķirnes saglabāšanu

Šķirnes saglabāšanas apvienība „Zilā govs” no 17. līdz 19. jūlijam Liepājas pusē rīkoja savu biedru semināru, lai apspriestu aktuālākos jautājumus un apskatītu ganāmpulkus.

 Pirmajā dienā dalībnieki tikās Pāvilostas novada Vērgales pagasta Lenkas viesu nama telpās, kur noklausījās Daigas Šimkevicas stāstījumu par situāciju Latvijas zilo govju ganāmpulkos,  uzzināja jaunāko un aktuālāko Lauksaimniecības Datu centra informāciju.

Par šķirnes turpmākās attīstības iespējām Zemkopības ministrijas skatījumā runāja G. Jansone.

 I. Krakopa īsi pastāstīja par jaunlopu pareizas izaudzēšanas nozīmi labam piena ganāmpulkam, kā arī informēja par piena pārraudzības datu izmantošanas iespējām, nosakot ganāmpulka kopējo, kā arī katras govs individuālo veselību un piena kvalitātes uzlabošanu.

 Pēcpusdienā tika apskatīts un vērtēts viens no lielākajiem zilās šķirnes govju ganāmpulkiem Latvijā –  z/s „Ģiborti” ganāmpulku Lažā, kas pieder Guntim Reiham. Tajā ir vairāk nekā desmit zilās slaucamās gotiņas.

 Otrajā pasākuma dienā dalībnieki apmeklēja Rucavas novada Dunikas pagasta z/s „Timbras” un Rucavas pagasta piemājas saimniecības „Muižnieki” ganāmpulkus, kuros arī tika vērtētas zilās govis, kā arī Nīcas novadā D. Nezduļķinas zilās gotiņas, no kurām viena ir reklāmas zvaigzne – tās foto rotā kādas Liepājas teātra izrādes programmas vāku.

 Visi saimnieki, pie kuriem viesojās semināra dalībnieki, saņēma goda rakstus par ieguldīto darbu zilo govju audzēšanā, kā arī pārsteiguma balvas. Noslēgumā Bernātos apvienības dibinātājs Z. Grīslis rezumēja semināra norisi, un pēc tam dalībnieki aktīvi iesaistījās debatēs par  redzēto.

 Mājup visi devās, guvuši jaunu informāciju, kā arī  atkārtojuši jau zināmo, un ir apņēmības pilni turpināt audzēt un izkopt Latvijas zilās šķirnes ganāmpulkus.

 Latvijas zilā govs

 Latvijas zilās govis, kuras dažkārt dēvētas arī par līvu govīm, jūras govīm jeb mēness govīm, ir ļoti sena un reti sastopama šķirne. Lībiešu teika stāsta, ka reiz jūras meita iznākusi no jūras ganīt govis svešās ganībās. Saimnieks viņu noķēris un atņēmis govis. Jūras meita raudādama aizgājusi atpakaļ jūrā, bet septiņas zilās govis palikušas. Tagadējās visas esot to septiņu govju pēcteces.

Par mēness govīm tās dēvē ragu dēļ, kuri ir balti ar melniem galiem, tiem raksturīga pusmēness forma un naktī tie gaiši spīd.

Padomju laikos zilās govis gandrīz izzuda, jo lielfermās mākslīgajā apsēklošanā izmantoja tikai brūno vai melnraibo lopu spermu. Zilās saglabājās tikai atsevišķās privātajās mājsaimniecībās.

Tikai pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības daļas piešķirto finansiālo atbalstu zilo govju šķirnes saglabāšanai to skaits sāka lēnām sāka pieaugt.

Patlaban Latvijā pavisam ir 1281 zilās šķirnes īpatnis, 1115 no tiem ir sieviešu dzimuma. Ģenētiskajos resursos ir ieskaitīti 323 dzīvnieki no 130 ganāmpulkiem. Visvairāk zilo govju ir Kurzemē. Bijušajā Liepājas rajonā „zilās” ir sastopamas 103 ganāmpulkos, kopā 262, sieviešu dzimuma – 215. Ģenētiskajos resursos ir 74 govis no 31 ganāmpulka. Rucavas novadā zilās govis var redzēt 13 ganāmpulkos, skaitā attiecīgi 38 un 30. Subsīdijas saņem četru ganāmpulku īpašnieki par desmit zilajām gotiņām.

 Biedrība „Zilā govs”

Biedrība „Šķirnes saglabāšanas apvienība (BŠSA) „Zilā govs”” tika nodibināta 2002. gada 23. augustā. Tās mērķis ir saglabāt reto šķirni un pilnveidot populāciju. Apvienību vada valde, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir šķirnes audzēšanas programmas izveide un realizācija sadarbībā ar visiem zilo govju audzētājiem. Katru gadu tiek rīkotas sapulces un informatīvi izglītojoši semināri gan biedrības biedriem, gan pārējiem interesentiem

 Biedrības valde šo semināru ietvaros veic arī savu biedru īpašumā esošo ganāmpulku apskati un no pašiem labākajiem ganāmpulku indivīdiem atlasa labākos bullīšu šķirnes turpināšanai (spermas noņemšanai, glabāšana). Semināru laikā ir iespēja pastāstīt par jaunāko un interesantāko nozarē, bet pats galvenais ir izrunāt un risināt problēmas, izpētīt un secināt patieso situāciju zilās govs šķirnē.

 Biedrības „Šķirnes saglabāšanas apvienība (BŠSA) „Zilā govs”” valdes locekle, šī  projekta vadītāja Mirdza Švāne par svarīgākajām nozares problēmām uzskata to, ka ganāmpulku īpašnieki, kam pieder līdz 15 lopiem, ir ļoti maznodrošināti entuziasti, kā arī cilvēki pensijas gados; savukārt lielāku ganāmpulku īpašnieki ir turīgi, bet zilo govju šādos ganāmpulkos ir ļoti maz, jo tās tiek turētas tikai  ganāmpulka krāsas daudzveidībai. Tāpēc nopietni vajadzētu strādāt pie šķirnes atražošanas, ja ir iespējams, tam paredzēt arī projektus nākamiem periodiem.

 Aija Dejus