Zemnieki gūst zināšanas par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu

Bauskas novada Mežotnes pagastā esošajā Jumpravas parkā 17. jūlijā  notika LLKC Bauskas biroja rīkotā mācību kursa  «Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošana» noslēgums.

Latvijā biotopu kartēšanu jeb dabas skaitīšanu īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde. Tās mērķis ir iegūt objektīvu informāciju par Eiropas Savienības nozīmes biotopu izplatību un stāvokli valstī kopumā, kā arī par retām un aizsargājamām sugām un citām dabas vērtībām. Biotopu kartēšana ir veikta 90 procentos apsekojamās teritorijas. Visas plānotās dabas skaitīšanas aktivitātes jāpaveic līdz 2023. gada 31. decembrim.Biotopu kartēšana noslēdzas šogad, bet kopsavilkums par pirmo visas Latvijas dabas vērtību inventarizāciju sešās biotopu grupās būs pieejams nākamā gada otrajā pusē. Latvijā ir atklāti arī jauni biotopi, taču liela nozīme tam, kādas ir teritoriju apsaimniekotāju zināšanas par to vērtību un nozīmi kopējā ekosistēmā.

Saglabāt līdzsvaru ekosistēmā

Pagājušajā nedēļā Jumpravas parkā rīkotais pasākums bija plašākas mācību programmas sastāvdaļa – praktiska saimniecības zālāju apsaimniekošanas plāna sagatavošana atbilstoši katra dalībnieka īpašumā esošajam biotopam. Mācību noslēgumā zemnieku saimniecību īpašnieki ieguva sertifikātu-apliecinājumu, kas dod iespēju Lauku atbalsta dienestā saņemt platību maksājumus.

Teorētiskās nodarbības vadīja Solvita Rūsiņa, Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu doktore, dabisko pļavu pētniece. Divas dienas Codes pagasta «Vaidelotēs» un Ceraukstes pagasta «Ziemeļos» tika runāts par bioloģiski vērtīgajiem augiem pļavās, to nozīmi un iedalījumu. Apskatīja arī to noteikšanas metodes un izvērtēja zālāju sugas un indikatorsugas un to saglabāšanas iespējas. Lektore raksturoja Latvijā sastopamos zālājus un to apdraudējuma faktorus.

Mācību gaitā 17 dalībniekus, dabisko pļavu apsaimniekotājus, iepazīstināja ar galvenajiem kritērijiem bioloģisko pļavu un zālāju vērtībai, ko nepieciešams saglabāt un aizsargāt, lai mūsu ekosistēmā nezustu dabiskais līdzsvars. Vairāku gadu pētījumi un novērojumi, kurus veikuši ne tikai Latvijas zinātnieki, liecina, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes intensifikācijas rezultātā Eiropā strauji izzūd dabisko pļavu dzīvotnes un to vietā plašas teritorijas pārņem  vienveidīgi invazīvi augi, kas apdraud dabā esošo bioloģisko daudzveidību. Un tas attiecas ne tikai uz augiem, bet arī citiem pļavu apdzīvotājiem: kamenēm, zirnekļiem, tauriņiem, putniem – dzeltenajai cielaviņai, griezei u. c.

«Izmiršanas parāds» Zemgalē samaksāts

Latvijā gadsimta laikā dabisko pļavu platības samazinājušās no aptuveni 30 līdz 0,7%, kas ir ap 67 tūkstošiem hektāru jeb, uzskatāmi salīdzinot, Rucavas teritorija. Taču šāda platība joprojām spēj nodrošināt 90% biodaudzveidības. Ilggadīgās pļavu sugas dzīvo daudzus gadu desmitus, taču, ja tās nonāk izolācijā un ģenētisko sugu apmaiņa starp tām nenotiek, sugas izmirst. To sauc par «izmiršanas parādu», kas Zemgalē jau samaksāts, salīdzinot, piemēram, ar Abavas ieleju. Dabiskās pļavas ar saviem resursiem spēj pretoties arī invazīvajām sugām, zeltslotiņām, pļavu spriganēm u. c.

Mācību dalībniekus ar savu pieredzi un Jumpravas parka vēsturi iepazīstināja īpašnieku pārstāve Anna Fedoulova. Viņa atzina: «Biju patīkami pārsteigta, uzzinot, ka līdz šim darītais – noganīšana – parka teritorijā, kur ir ļoti sarežģīts reljefs pļaušanai, ir bijusi pareiza izvēle. Dzirdētais iedeva jaunas zināšanas un prasmes. Plāna sagatavošana lika aizdomāties par to, kā augu bioloģisko daudzveidību var uzlabot un rūpēties par to.»

Dabisko pļavu un zālāju optimālai uzturēšanai ieteicamākā ir pļaušana un zāles novākšana pāris reižu sezonā un, protams, noganīšana. Varbūt atgriežamies pie gadsimtu senām saimniekošanas gudrībām...

Mācības tika īstenotas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros. Atbalstu mācībām nodrošina Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ruta Keiša,
laikraksts “Bauskas Dzīve”

Foto:  Ruta Keiša