Dodamies “Raunas stādu” daudzveidībā

Par “Raunas stādiem” Vidzemē dzirdējuši daudzi, un daudzi arī pabijuši Raunā un savus dārzus bagātinājuši ar te iegādātiem augiem. Stādu audzētava atrodas Raunā, “Bērziņos-2”, vienā no dzimtas mājām, taču nosaukums zemnieku saimniecībai “Kaliņi” ir otrās senču mājas vārds. Lāsmas mamma Ināra Cērūze saimniecību izveidoja jau 1992. gadā.

Dārzniecību Raunā Lāsma Riekstiņa uzsāka attīstīt 2007. gadā. Deviņdesmitajos gados Lāsma neklātienē LLU ieguva agronoma specialitāti. Sākumā bija dārzniece Raunas pašvaldībā. Taču, ja visus darbus un enerģiju nevar ielikt laika rāmītī no deviņiem līdz pieciem, radās doma veidot savu stādu audzētavu. Turklāt tajā laikā apkaimē bija maz dārzniecību. Patlaban jau vasaras puķu audzēšanā ir milzīga konkurence.

Uzticīgi Cēsu biroja klienti

Z/s “Kaliņi” ir ilggadīgs LLKC Cēsu konsultāciju biroja pastāvīgais grāmatvedības pakalpojumu klients. Uzskaite un dokumentu sagatavošana ir viens no saimniecības veiksmīgas darbības pamatnosacījumiem.

Lāsmas Riekstiņas ģimene ir stādaudzētavas stiprais balsts. Vīrs Uldis, viņu trīs bērni – divas meitas un dēls, Lāsmas mamma Ināra. Nu jau pāris gadus arī Uldis strādā tikai ģimenes dārzniecībā. Tandēmā veicas labāk. Meitas izaugušas, veido savas dzīves. Jaunākais dēls Reinis uzsācis mācības Bulduru tehnikumā. Laiks rādīs, kā būs tālāk.

Lāsmas mamma Ināra ir radošs cilvēks, agrāk līdzās lauku darbiem vingrinājusi roku mazajos projektos – SAPARD projekts, Daļēji naturālo saimniecību atbalsta pieteikumu projekts… Ināra uzsver: “Dārzs un puķes jebkurā laikā ir veids, kā sevi dabūt pie veselības. Kad šķiet, ka nevaru, nav jaudas, bet tomēr izdodas atnākt uz dārzu, vainas aizmirstas un rosība padzen slikto sajūtu.” Pirmā siltumnīca no piecām tā arī tapusi ar mazo saimniecību atbalstu.

Ierīkots arī kolekcijas augu dārzs

Raunas z/s “Kaliņi” ir ne tikai siltumnīcas, stādu dobes. Vairāk nekā hektāra platībā zālājā un pie dīķa  ierīkots kolekcijas augu dārzs. Ikviens var pamielot acis pievilcīgajā ainavā, iepazīt dažādu augu piemērotākās stādīšanas vietas, atrast jaunas idejas sava dārza iekārtošanai, kopšanai. Apmeklētājus pārsteidz dārza daudzveidība un tajā valdošā kārtība.

Lai arī dažbrīd  darbi ir smagi un prasa lielu enerģiju, nāk  gandarījums, kad dārza apmeklētāji pateicas par tajā redzēto un piedzīvoto.

Ko varam stādīt jūnijā, jūlijā un vēlāk? “Raunas stādu”  siltumnīcās un dobēs sastopama liela dažādība. Piedāvājumā dārzeņu stādi, vasaras puķes, graudzāles, skuju koki, dekoratīvie krūmi un vīteņaugi, ziemcietes, garšaugi. Piemēram, ziemcietes – vairāk kā 400 dažādu veidu, graudzāles ap 60; daudz krāsainu vasaras puķu dēstu. Ne visi stādi pieejami vienā laikā, reizēm jāuzgaida, lai pavairotie augi pieaugtu, paaugtos un savu skaistumu atrādītu jūlijā, augustā. Ziemciešu audzēšana prasa laiku vismaz trīs gadus, plašākas un dziļākas zināšanas, arī ikdienā nākas aizvien daudz mācīties, papildināties. Augi podos būs stādāmi visu vasaru un, piemēram, graudzāles – miskantes, molīnijas, sāre, arī krasta kaņepes – pamostas vēlu – jūnijā, un tikai pēc tam dārzmīlis var izraudzīties sev īsto.

Tiek audzēti arī retāk zināmi stādi

Šajā sezonā vērojams liels pieprasījums pēc dažādām ehinācijām un graudzālēm, arī astilbēm, flokšiem. Raunas audzētavā  pieejami arī retāk zināmi augi, stādi – brūnvālītes, veronikas, baptīzijas, skabiozas u. c.

Lāsma teic: “Audzēju to, kas pašai patīk, tos augus, kas iztur mūsu laika apstākļus, kas nav kaprīzi. Reizēm pamēģinu un atsakos no kāda. Katra ziema ir atšķirīga, piemēram, ļoti izturīga pavasara ziemciete ir ibēre, taču šajā pavasarī tā modusies krietni apsalusi, un ne tikai mūsu dārzā “.

“Populāri ir zemie augi kapu apstādījumiem – aslapu flokši, akmenlauzītes, saulrieteņi, mārsili, īlenlapu gaurenītes. Mūsu tautā kapu kopšanas tradīcija ir gana spēcīga, interesenti nāk un izvēlas. Dārzniecībā pieejami veselīgi klinteņu stādi, kalnu priedes – dārzu žogiem, taču cilvēki nezin, kādēļ mokās, žogos liekot rododendrus,” brīnās saimnieki.

Garšaugi tiek audzēti jau vairāk nekā 20 gadus. Pašlaik  izvēle ir ļoti plaša, stādi daudzgadīgi, viengadīgi, dažāda izmēra. Kādreiz tie bija “nezināmā zeme”, kas sēti no sīkām sēkliņām, ilgstoši loloti, uzpasēti. Piemēram, pupumētra jeb čābers ar piparu garšu labi sader ar tautā iemīļoto šašliku gatavošanu. Garšaugs izops – zils, rozā un balts mainīgos klimata apstākļos ir daudz izturīgāks par populāro lavandu un labi iederas kā fona augs rožu stādījumos.

Ja vēlies eksotiku, piedāvājumā pat Kamčatkas kaktusi – opuncijas, pārziemo ārā.

Zilajai neaizmirstulītei līdzīgā brunera ’Alexsander Great’ ar dažādo lapojumu priecē visu vasaru. Dārza akcentam noderēs Manžūrijas mežvītenis ‘Clematis recta Purpurea’, kas apvīs nostiprinātu sietu un ziedot acis priecēs visu vasaru. Pundurkazbārdis ’Horatio’ ir  moderno Eiropas dārzu inovācija, pagaidām vēl mūsu dārzmīļi to nav īsti apguvuši. “Ar augiem ir tāpat kā cilvēkiem,” stāsta Lāsma, “mode  bieži nosaka izvēli”. Pēdējā laikā ļoti pieprasītas ir Buenosairesas verbenas, gauras.

Dārzniecei tuva tomātu audzēšana

Dārzniecei tuva sirdij ir  tomātu audzēšana, šogad  aug ap 70 šķirņu – gan hibrīdšķirnes, gan amatieru audzētāju izlolotās. Ir krāsaini, ir saldi. Kādas 50 šķirnes tiek audzētas no pašu vāktajām sēkliņām. Audzētājam tas sarežģī dzīvi, tomēr ir to vērts. Piedāvājumā arī citi dārzeņi – saldā un asā paprika, kabači, ķirbji, kāposti, selerijas, brokoļi, un ne tikai.

Stādu un dārzeņu daudzveidība dod iespēju pagarināt aktīvo darbu sezonu. “Kaliņos” ir gandrīz viss pašu audzēts, vienīgi ar augļu kokiem saimniecība nenodarbojas.

Svarīgi, tiekoties ar pircēju, ir pastāstīt par katra auga īpašībām, garšu, par kopšanu, par iespējamiem kaitēkļiem, par augsnes apstākļiem un mēslošanu. Zinošam klientam viss izaugs. Un  zinošs dārznieks ir labākais pircēja palīgs.

Ierodas tūristi, tiek rīkoti Dārza svētki

Vasarās “Raunas stādos” tiek uzņemtas tūristu un  apmeklētāju grupas. Saimnieki iepazīstina ar savu sētu, darbiem, ar augiem, ar plašo dārzu. Parasti jūlija pēdējā sestdienā, svētdienā Raunā notiek pašu organizēti “Dārza svētki”.

Dārznieci Lāsmu ne bieži var sastapt parastos tirdziņos, jo sezonā daudz darāmā audzētavā. Agrāk tirdziņā palīdzēja mamma, taču veselības likstas un intensīvie darba gadi atstāj savu nogurumu. Lielajos dārznieku “salidojumos”, piemēram, Stādu parādē Siguldā saimniecības stends noteikti atrodams.

Kādas atziņas gūtas ilgajā praksē, ko Lāsma vēlētu jauniem dārzkopjiem:

• Darbs dārzniecībā ir fiziski smags, mainīgs, jābūt gan pacietībai, gan radošumam.
• Jo ilgāk strādā, jo vairāk saproti, ka jāturpina nepārtraukti mācīties. Sākumā tā nebija, šķita, ka zinu daudz. Gribas izprast jauno.
• Laukos ir dažādas iespējas, kur labi nopelnīt, taču iztikšanai, ja ir patikšana, noteikti pietiks.
• Uzņēmējdarbība sniedz neatkarību, tikai darītājam  vajadzīgs raksturs, mērķtiecība, tad veiksme stāvēs blakus.

Dace Kalniņa, 
LLKC Cēsu biroja vadītāja p. i., lauku attīstības konsultante

Foto: no ģimenes arhīva un Dace Kalniņa