Kafija ar politiķiem Aizputē

Aizputes jauniešu „Ideju mājā” februārī risinājās ikgadējais politiķu un Aizputes novada jauniešu tikšanās pasākums „Kafija ar politiķiem”. Šogad dialogs veidots sadarbībā ar „Strukturētais dialogs”, kura darbības koncepts balstās uz Eiropas Savienības prioritāšu apspriešanu un problēmu risinājumu meklēšanu. Šogad par galvenajiem tematiem tika izvēlēti: neformālā izglītība, sociālā iekļaušanās sabiedrībā, darbs un bezdarbs, kā arī uzņēmējdarbība.

Uz pasākumu kuplā skaitā ieradās Aizputes novada domes pārstāvji un Aizputes jauniešu „Ideju mājas” ikdienas apmeklētāji – jaunieši. Darbs tika organizēts grupās, katrā no tām piedalījās vismaz divi Aizputes novada domes deputāti un jaunieši. Pēc aktīvām diskusijām kādam no grupas dalībniekiem bija auditorijai jāprezentē savs temats un ieteikumi tālākai temata aktualizēšanai novadā.

Neformālā izglītība: tika diskutēts par to, ka ir svarīgi saprast, kam būtu jāpielāgojas – izglītības sistēmai audzēknim vai audzēknim izglītības sistēmai, kurš no šiem modeļiem ir atbilstošāks mūsdienu situācijai. Galējība, kad izglītība seko katra indivīda vēlmēm, visdrīzāk, novestu pie tā, ka jaunieti nevarētu pienācīgi sagatavot darba tirgum. Viens no ieteikumiem ir sakārtotāka vide uzņēmējiem, lai rastos izdevīga iespēja nodarbināt jauniešus (sākot ar vasaras mēnešiem).

Sociālā iekļaušana: dalībnieki izvērtēja to, kāpēc vispār pastāv sašķeltība un atšķirība starp jauniešiem, par diviem no galvenajiem faktoriem minot finansiālos apstākļus ģimenē, atsevišķu vienaudžu ievērojamo pārākumu un šo apstākļu ietekmi. Grupas ieteikumi liecināja, ka nepieciešams strādāt ne tikai ar indivīdiem (skolā pieejamie psihologa pakalpojumi, karjeras konsultanti u. c.), bet gan lielākās jauniešu grupās, tādējādi, cilvēki var saprast, ka ir temati, kuri svarīgi jebkuram jaunietim.

Darbs/bezdarbs: vēl joprojām nepieciešama tolerantāka attieksme pret darbā uzaicināto cilvēku, jo, izvēloties, ko pieņemt kā darbinieku, notiek „šķirošana”, raugoties uz personas sociālo stāvokli. Grupas galvenais ieteikumus bija, ka jāmaina izpratne par to, ko nozīmē „strādāt laukos”. Tam nav jābūt saistītam ar lauksaimniecību. Grupas vadītājs norādīja, ka vēl joprojām jauniešu vidū ir manāma neizpratne par jēdzieniem „darba ņēmējs” un „darba devējs” un to savstarpējo saistību, kā arī to, kā jaunietis pats varētu veidot savu uzņēmumu, pārstāvot abus statusus.

 Uzņēmējdarbība: par vienu no aktuālākajām problēmām tika minēts informācijas trūkums – nav zināmi labie piemēri, jaunie uzņēmēji, kuri strādā Aizputes novadā. Par ieteikumu tiek minēts lielāks informācijas aprites process ar jau esošajiem uzņēmumiem, gan par konkursiem un projektiem, kuros iespējams piedalīties. Vēl viens ieteikums sniegts Aizputes vidusskolai – izglītības metodes jāsasaista ar sabiedrībā aktuāliem procesiem, kuros jaunieši var būt noderīgs instruments kādu uzdevumu veikšanai, lai apzinātu esošo situāciju novadā.

Novada domes deputāts Lindars Tiļugs par pasākumu stāsta: „Katru gadu šis dialogs kļūst arvien piezemētāks, reālistiskāks, un ir vērojama izaugsme. Neesmu izlaidis nevienu no šiem pasākumiem, un jūtos gandarīts par sarunām, kuras notiek ar jauniešiem.” Arī jaunieši par pasākumu izsakās atzinīgi: „Noteikti, ka pēc šīs diskusijas ir par ko padomāt!”, aizputniece Agnese Berga.

Runājot par pasākuma nepieciešamību, „Ideju mājas” vadītāja Paula Āboliņa-Ābola norāda: „Pat tad, ja jaunietis nav bijis visaktīvākais diskusijās, tomēr tiek nodrošināts, ka viņš dzird un saņem informāciju par šādiem tematiem, kuri, iespējams, ģimenē un skolā tā arī nekad tā īsti netiek skarti.”

Daiga Petrauska, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Aizputes  novada lauku attīstības konsultante

Paula Āboliņa-Ābola, „Ideju mājas” vadītāja