Aitkopības interešu grupa tiekas “Jākupānos”

Jūlija beigās notika kārtējā aitkopības interešu grupas tikšanās. Apmeklējām zemnieku saimniecību “Jākupāni”, kur saimnieko Andris Slišāns kopā ar savu ģimeni. Saimniecības vienīgā nozare ir aitkopība, strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Kopējais aitu skaits ir 116, t. sk. 40 aitu mātes. Saimniecībā tiek audzētas LT šķirnes aitas, katru otro gadu nomaina vaislas teķi, 2016. gadā no 40 aitu mātēm iegūti 58 jēri.

Vizīte sākas ar nesen iegādātās tehnikas apskati. Saimniecība veiksmīgi startējusi LAD pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības“ un “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”. Sagādāta tehnika lopbarības sagatavošanai un pārvešanai. Dēlam Dominikam lielāks prieks par pašgājējmašīnu Avant, kas aprīkota ar fermas darba rīkiem un urbjmašīnu. Modernizējot saimniecību, bērni ar lielāku interesi iesaistās lauku darbos. Vaicāts, vai nav bail no kredītiem, Andris atbild, ka visa subsīdiju nauda tiek ieguldīta saimniecības attīstībā, un tad nemaz tik briesmīgi nav.

Saimniecībā liela vērība piegriezta pašaudzētās lopbarības ieguvei. Tiek apsaimniekoti 44,45 ha LIZ. Sētie zālāji ir 29,43 ha. Zālāju sastāvs ir dažāds. Šogad pirmo reizi uzsākta skābsiena gatavošana. Lai nodrošinātu barībā proteīnu, sarkanais āboliņš sastāvā ir vismaz 50%. Andris ieteica aitkopējiem lecināšanas periodā neganīt aitas ganībās kur ir sarkanais āboliņš, jo tas ietekmē auglību. Skābsienu sāks izēdināt aitu mātēm pēc atnešanās. Aitu māšu un nobarojamo jēru piebarošanai izmanto pašaudzētās auzas un zirņauzu mistru. Aitu mātes piebaro divas nedēļas pēc atnešanās.Jēri graudu barību saņem atrodoties kūtī.Ganību periodā dzīvnieki netiek piebaroti.Nobarojamos teķīšus atšķir pēc 6 mēnešiem, pārvieto uz citām ganībām un piebaro ar zirņauzu maisījumu. Teķīši tiek realizēti decembrī, janvārī, kad to dzīvmasa ir 40 līdz 45 kg. Lai bagātinātu dzīvnieku ēdienkarti ziemas periodā, tiks gatavotas zaru slotas.

Dzīvnieku dzirdināšanai izmanto ūdeni no dīķiem, kas dalībniekos izraisīja diskusijas, jo, dzerot piesārņotu ūdeni, var invadēties ar fasciolozi. Kā viens no profilakses pasākumiem ir regulāra ganību maiņa. Šajā saimniecībā aitas iepriekšējā aplokā atgriežas ne ātrāk par 21 dienu. Saimniecība strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, tāpēc cīņai pret parazītiem izmanto melnos rutkus un ķiplokus.

Tāpat kā citām aitu audzēšanas saimniecībām, arī z/s. “Jākupāni“ ir problēmas ar ganāmpulka sargāšanu no klejojošiem suņiem un vilkiem. Grupas dalībnieki apsprieda iespējamos aitu sargāšanas veidus. Tika slavēti Pireneju ganu sargsuņi un borderkolliji. Ar lielu interesi tika spriests par lamu un alpaku iegādi aitu sargāšanai. Vairākums dalībnieku bija par lamu iegādi, jo šie dzīvnieki veic vairākas fukcijas dzīvnieku aizsardzībā: spļauj, sper, kož un signalizē.

Nagu apkopšanu un cirpšanu veic vienreiz gadā vasaras otrajā pusē. To dara pats īpašnieks. Vilna netiek pārdota. Kā vienu no iespējām vilnas izmantošanai saimniecībā , Andris saskata saimniecības ēku siltināšanā. Nelielos daudzumos dziju izmanto Andra māsas, darinot dažādus izstrādājumus – zeķes, čības, rotaļlietas. Šīs mantas ļoti iecienījuši ārzemnieki. Jaunākais, ko Andris ir uzzinājis par vilnas izmantošanu, ir vilnas iestrāde augsnē, lai to uzturētu uzbužinātu. Tas arī tiks pārbaudīts dzīvē.

Hermīne Leišavniece,

LLKC Balvu nodaļas lopkopības konsultante