Top jaunas idejas

Tukuma apkārtnes zivsaimnieki 20. jūlijā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Liepājas pusi. Tika gūtas jaunas idejas un jauna pieredze, tiekoties ar uzņēmīgiem cilvēkiem Skrundas novada Skrundas pagasta zemnieku saimniecībā “Valti”, Liepājā un Vaiņodes novada Embūtes pagasta “Dēseles Dzirnavās”.

Ierodoties “Valtos”, mūs viesmīlīgi sagaidīja saimnieki Rihards un Vanda Valtenbergi. Zemnieku saimniecībā „Valti” saimnieko bioloģiski un pēc iespējas videi draudzīgi. Saimniecība dibināta 1991. gadā, un te  jau septiņās paaudzēs dzīvo Valtenbergi. Darbības pamatnozare ir gaļas liellopu audzēšana, tomēr saimniecība nodarbojas arī ar citām nozarēm. Gaļas lopkopību balsta biškopība, bez kuras nebūtu apputeksnēti tauriņzieži un lopi nesaņemtu pilnvērtīgu barību. Bioloģiskā akvakultūra sekmē lopu nodrošināšanu ar barības dažādību un ūdeni. Lopi tiek baroti ar pašu izaudzēto, un tas ļauj samazināt izmaksas, jo viss ir savstarpēji saistīts pilnā aprites ciklā. Patlaban saimniecība apsaimnieko ap 650 ha zemes, tiek turēti ap 220 gaļas liellopu, bet 13,7 ha aizņem dīķu platības. Dīķos tiek audzētas dažādas zivis – pamatā karpas, karūsas, līņi, orfas. Saimnieks uzsācis audzēt zivis, kad redzējis, kā viņa tēvs mazā dīķītī izaudzējis 200 karpu. No kaimiņa tika iegūti divi ziemas dīķīši un vēlāk tika uzpludināti vēl četri dīķi. “Valtos” tiek audzēti arī zivju mazuļi. Izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, saimniecībā uzbūvēta liela zivju māja, kur baseinos pārziemo zivis. Baseini radīti, uzpludinot līdzās plūstošās Bērzaunes upes līkumu. Ar caurtekošo upīti darbojas pašpumpējošais  agregāts-triece, kas  pumpē ūdeni, neizmantojot elektrību. Saimnieks stāstīja, cik labi, ka savulaik nav īstenojusies sākotnējā iecere par brīvdienu nama izveidošanu, jo zivju mājas pielietojums ir daudz plašāks. Šeit var rīkot seminārus un pieredzes apmaiņas pasākumus, un pat ir atbilstoša vieta ābolu glabāšanai. Rudenī visi saimniecībai piederošie dīķi tiekot nolaisti, regulāri  “vasaroti” – atstājot vasaras sezonā platības zāles augšanai, vēlāk uzpludinot, tādējādi uzlabojot ūdens kvalitāti, arī bagātinot zivīm barības bāzi. Un šeit arī aizsākās diskusija, ka zivsaimnieki tiekot “apdalīti”, jo par vasarošanas dīķu platībām nevarot saņemt platību maksājumus. Savukārt Tukuma puses dīķsaimnieki iebilda, ka nemaz jau tik bēdīgi neesot. Varot saņemt zemes nodokļa atlaidi par zemi zem zivju dīķiem, kā arī par mazāk labvēlīgām zemēm. Turklāt varot saņemt kompensācijas par putnu un dzīvnieku nodarītiem zaudējumiem, tikai jāzina nosacījumi. Izaudzētās zivis “Valtu” saimnieki pamatā realizējot uz vietas saimniecībā. Kas attiecas uz tiešās tirdzniecības pulciņiem, tiekot pasūtīts pavisam mazs zivju skaits, un 5 vai 6 zivis vest uz Rīgu nemaz neesot izdevīgi. Diskutējot un daloties pieredzē, ieguvēji bija visi. Tika iegūti jauni kontakti, jaunas zināšanas.

Iedvesmas pilnus stāstus smēlāmies, tiekoties ar SIA “Ervils” līdzīpašnieku Aigaru Laugali pašā Liepājas promenādē. Liepājā senajā ostas spīķerī zem viena jumta tapusi alus darītava, zivju cehs un moderns gastrobārs vai zivju bistro. Projekta īstenotāji ir Laugaļu ģimene kopā ar sadarbības partneriem. Tā kā 2019. gadā mencu zveja tika aizliegta, uzņēmumam piederošais zvejas kuģis “Briedis”, kas gadiem ilgi devies mencu zvejā, tagad stāv krastā neizmantots un, visticamāk, piedzīvos arī sagriešanas brīdi, savukārt jaunu elpu piedzīvojis senais spīķeris. Laugaļu ģimenei un uzņēmumam SIA “Ervils” bija nācies vairākkārt domāt, kā samazināt zvejas kuģu skaitu līdz minimumam un attīstīt seno ostas spīķeri, kas sensenos Liepājas ostas ziedu laikos kalpojis kā noliktava. Kopā ar Liepājas partnerību zivsaimniecības uzņēmumi ir īstenojuši trīs projektus gandrīz vienlaicīgi, kur investīciju apmērs sasniedz vairāk nekā 300 000 eiro un aptuveni puse ir Eiropas Savienības atbalsts, stāstīja Aigars Laugalis. Viens no projektiem ir zivju pārstrādes cehs, kur bija paredzēts filēt mencas, taču liegums darīja savu un nācās pārprofilēties un piedāvāt produktus Eiropas restorāniem, kas tikko piedzīvoja savu pandēmijas krīzi. Tāpēc atkal nācies pārdomāt, ko piedāvāt vietējā tirgū. Tā šeit šobrīd top ķilavas eļļā, ķilavas ar garšvielām, ceptas zivtiņas vietējam tirgum, kur nenoliedzami nākas sastapties ar pamatīgu konkurenci. Pandēmijas krīze ieviesa savas korekcijas arī zivju bistro atvēršanā. To varēja atvērt tikai šā gada jūlijā. Savukārt idejas par spīķera augšējo stāvu attīstīšanu uzņēmējam netrūkst. Tiks izmantoti projekti, cik vien būs iespējams. Bet par pēdējā kuģa iespējamo sagriešanu Aigars Laugalis saka, iespējams, kuģu vietā piestās jahtas un attīstīsies tūrisms.

Vaiņodes novada Embūtes pagasta “Dēseles Dzirnavās” saimnieko Sanda un Raivis Ļaudāmi. 2017. gadā saimnieki iegādājās “Dēseles dārzus” un dzirnavas, kas tobrīd bija slikti apsaimniekoti. Čakli strādājot, tika atjaunoti un sakārtoti īpašumā esošie augļu koku un ogulāju stādījumi un iekārtota viesu māja vecajās dzirnavās.

“Dēseles Dzirnavas” piedāvā rīkot viesības, organizēt mācības vai vienkārši baudīt mieru un aizmirsties no ikdienas steigas. Viesu namā iespējama nakšņošana, kur no numuriņu logiem un balkoniem paveras brīnišķīgs skats uz dīķi un upes ieleju. Viesiem tiek piedāvāta makšķerēšana, izbraucieni ar laivu, kā arī iespēja uz vietas pagatavot noķerto lomu uz mangaļa. Dzirnavu dīķa dziļums ir no 2,5 līdz 7,5 m. Dīķī mīt karpas, līdakas, karūsas un citas zivis. Dažam laimīgajam makšķerniekam paveicies noķert pat 8 kg lielu karpu. 

“Šeit ir klusa miera osta, kur veldzēt prātu un rast sirdī mieru,” rakstīts uzņēmuma mājaslapā, un, pat pavisam neilgi ciemojoties “Dēseles Dzirnavās”, ir sajūta, ka tā patiešām arī ir.

Vēlos pateikt lielu paldies visiem uzņēmējiem par atsaucību, viesmīlību un iespēju pabūt katrā uzņēmumā. Viesojoties zemnieku saimniecībā “Valti” pie Valtenbergu saimniekiem uzzinājām par Šarolē šķirnes gaļas liellopu audzēšanu, zivju audzēšanu un bioloģisko saimniekošanu. Gandrīz droši varu garantēt, ka saimnieki neatteiks padomu, ja zvanīsiet Rihardam Valtenbergam (t. 29504051). Iesaku visiem, aizbraucot uz Liepāju, iegriezties Spīķerī, tikties ar Aigaru Laugali, kurš vienkārši ir ideju ģenerators un spēj iedvesmot (t. 29780736). Arī Sanda Ļaudāma (t. 29340662) “Dēseles Dzirnavās” jūs noteikti iedvesmos. Un tā vienkārši pat nevar iedomāties, cik pasakainā vietā jūs nonāksiet, aizbraucot uz turieni.

Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Sarma Rotberga,
Tukuma novada lauku attīstības konsultante