Dārzeņu audzētāju pieredze – mācies un iedvesmojies

Ir septembra vidus, un LLKC Tukuma konsultāciju birojs turpina iepazīstināt ar saimniecībām, kas nodarbojas ar augkopību un vienlaikus cenšas pielietot inovatīvas metodes šajā nozarē. Tādēļ 14. septembrī  tika organizēts papildu mācību brauciens visiem tiem interesentiem kuri nepaspēja piedalīties iepriekšējā reizē. Ļoti daudzi dalībnieki paši savās saimniecībās audzē tomātus un dažādus dārzeņus. Viņu vēlme bija paskatīties un salīdzināt, kā saimnieko citās saimniecībās.

Z/s “Dzērves” Vircavas pagastā

Šī saimniecība audzē un pārstrādā tomātus. Saimnieki Evita un Edgars Gūtmaņi tomātu audzēšanas prasmes izkopuši nu jau divdesmit gadu garumā. Tādēļ varot teikt, ka tomātus iemīlējusi saimniece un tomāti – saimnieci. Tā jokojot smej Evita. Panākumi gūti, vienam otru klausot. Kā gan citādi var izaudzēt desmit tūkstošus tomātu stādu? Kaut ir jau rudens, siltumnīcās redzam perfekti koptus, bagātīgi ražojošus, veselīgus tomātu stādus. Saimniece mūs ved uz savu tomātu paradīzi, kur varam apskatīt 40 hibrīdās tomātu šķirnes. Šeit acis priecē lieli tomātu ķekari, kuri atšķiras gan pēc formas, krāsas un izmēra. Daudz jautājumu tiek uzdots par šķirnēm, diskutēts par to garšas un kopšanas īpatnībām. Saimniece daudzas šķirnes iegādājas ārzemēs, Latvijā tās nemaz nav sastopamas. Uzzinājām, ka februārī saimniecei var pasūtīt izaudzēt interesējošo hibrīdo tomātu stādus, kuru cena būs viens eiro. Tomātu kopējas favorīti ir “Leģenda” un daudziem zināmais ”Kristāls”. Sajūsmas saucienus izpelnījās šķirne “Indigo”, kuras mazajiem  bumbierveida formas tomātiņiem ir dzeltens un violets krāsojums. Tomātu kopšanas jautājumos Evita iesaka nodrošināt pareizus vēdināšanas nosacījumus. Tiem patīk, lai nebūtu lieks mitrums, bet pie zemes būtu caurvējš. Saimniece pati izmanto SIA “Latfloras” kūdru – KKS1 sēšanai un KKS2 dēstu piķēšanai podiņos.  Kad izzināts un izjautāts viss par tomātiem, saimniece aicina degustēt no tomātiem gatavotos produktus. Attīstot mājražošanu, saimniecība ir īstenojusi  LEADER projektu par ražošanas ēku būvniecību un pārstrādes iekārtu iegādi. Jau no gada sākuma saimniece degustācijas vada labiekārtotās telpās. Galdā tiek celts viss, kas gatavots no tomātiem – sulas, kaltēti tomāti eļļā, zaļumu pesto, tomātu pulveris. Sadarbībā ar Karameļu darbnīcu ir arī tomātu konfektes ar šokolādi un putotās konfektes (marshmellow) ar tomātu garšu.

Saimniece atzzīst, ka darbs ir grūts. Viņu biznesā ir bijuši kāpumi un kritumi. Ir iegūtas zināšanas un daudz ieguldīts saimniecības attīstībā, tādēļ atliek vien turpināt. Saimnieki cenšas patērētājam nodot kvalitatīvu produkciju. Saimniecības “Dzērves” audzētie tomāti garšas kārpiņām stāsta, kā garšo īsts, aromātisks tomāta auglis.

Z/s “Vārpas” Elejas pagastā

“Vārpas” ir ģimenes saimniecība, kura specializējas dažādu dārzeņu audzēšanā un pārstrādē. Tās saimnieki ir Baiba un Zigmārs Rankevici. Vasaras periodā lielākās lauka platībās aug sīpoli, kāposti un sarkanās bietes. Lai nodrošinātu tirdzniecības vietās lielu produkcijas daudzveidību, tiek audzēts plašs salātu, zaļumu un dārzeņu klāsts.  Rudenī izaudzētos dārzeņus pārstrādā gardos konservos, dažādās mērcēs un skābējumos. Pārstrādātās produkcijas sortiments ir tik plašs, ka vieglāk ir nosaukt, kas netiek ražots. Saimniecība ir ieguldījusi LEADER  projektā iegūtos līdzekļus dārzeņu pārstrādes iekārtās. Pirms tam ar projekta atbalstu ir uzcelts angārs dārzeņu uzglabāšanai. Saimnieces prieks ir par iegūtām telpām blakus Lielplatones muižai, kurās tad arī šobrīd notiek intensīva burciņu pildīšana ar dažādām dārza veltēm.  Sagatavotos konservējumus aplūko brauciena dalībnieki, no kuriem kāds pieraksta interesantus produktu savienojumus. Citiem liela interese tieši par iegādātajiem katliem un pārstrādes iekārtām. Tiek jautāts, vai katras sagatavotās partijas garšas ir vienādas? Tiekot strādāts pēc stingrām receptēm. Ja nu vienīgi vēlā rudenī tomātu augļu garša ir izmainījusies, tad varot būt garšas nianses. Saimniece Baiba ir produkcijas klāstā iekļāvusi arī skābētus tomātus. Sarunās saimniece atklāj, ka tomēr vispirktākais produkts ir marinēts gurķis un skābēts kāposts. Saimniecības produkciju ikdienā var nopirkt tirdzniecības vietā pie lielveikala “Spice” Rīgā.

Papildus citiem darbiem Baiba ir pieņēmusi Lielplatones muižas piedāvājumu nodarboties ar tūrismu. Tagad skaistajā muižas zālē tūristi var nobaudīt Baibas gatavotos ēdienus, baudīt dažādu dārzeņu pesto un ar izdomu gatavotos saldos ēdienus.

Z/s ”Trubenieki” Lielplatones pagastā

Jau vēlā pēcpusdienā saimnieks Jānis Volksons brauciena dalībniekus sagaida un iepazīstina ar šitake sēņu audzēšanu. Saimnieks ir spilgta personība, kuram izdodas interesantā stāstījumā iepazīstināt ar informāciju par šo aristokrātisko sēni. Šīs netipiskās kultūras audzēšana ne visiem ir pa spēkam. Tā prasa finansiālus ieguldījumus, ļoti daudz zināšanu un lielu precizitāti. No saimniekošanas pirmsākumiem 2016. gadā pieļautās kļūdas ir likušas meklēt risinājumus. Un risinājumi atnāca no Japānas, kur tika atrasta laba stādīšanas iekārta un viss nepieciešamais kvalitatīvam darbam. Šobrīd, klausoties Jāņa stāstījumā, rodas pārliecība, ka par šo sēni saimnieks zina visu. Arī mācību brauciena dalībnieki uzzina par šīs sēnes spējām samazināt holesterīna līmeni, to lietošana veicinot radioaktīvo vielu izvadīšanu no organisma, tās esot bagātas ar minerālvielām. Saimnieks iesaka sēņu pulveri lietot kopā ar kefīru, kas lieliski ienes organismā visas sēņu saturošās vielas. No 13–15 kg svaigu sēņu, kaltēšanas procesa beigās tiek iegūts viens kg sēņu pulvera. Tātad tas ir stiprs koncentrāts. Klausāmies informāciju par sēņu attīstības ciklu. Tās aug kontrolētos apstākļos, kur inkubatorā ir nodrošināts mitrums, temperatūra un CO₂ līmenis. Atliek piebilst, ka pēc micēlija sapotēšanas baļķos nepieciešams gaidīt trīs gadus līdz pirmajai ražai. Patīkami uzzināt, ka saimnieks var sēņu produkciju piedāvāt arī ziemas periodā. Speciāli izveidotā inkubatorā pie noteikta režīma sēnes izaug perfektas, tās tiek vāktas pareizajā stadijā. Ja nenovāc savlaicīgi, sēņu sporas sabojā inkubatora darbības sistēmas. Darbinieces pēc sēņu izskata protot atpazīt vajadzīgo novākšanas brīdi.

Saimniecība “Trubenieki” ir saņēmusi ES investīcijas, kā rezultātā Eiropas līdzekļi bija pieejami pārtikas un tūrisma attīstībai. Ir uzcelts namiņš, kur vāra garšīgo sēņu zupu, un iegādāta lielā degustāciju telts.  Šovasar tūristu ir tik daudz, ka tiek apēsta visa sagatavotā sēņu produkcija. Ja aizbrauksiet, arī jums garšos pašceptā sēņu maize, izcilais sēņu sviests un lieliskā sēņu zupa. Ja uzmanīgi klausīsities saimnieka stāstījumā, sapratīsit, kuri nosacījumi dabā aktivizē sēņu augšanu. Tātad zināsiet, kad doties uz mežu pēc baravikām. Lai gan paši paši sēnes neaudzēsiet, brauciet uz šo saimniecību un baudiet šeit sasniegto. Pēc saimniecības apmeklējuma būs sapratne par sēņu audzēšanas ciklu un sēņu vērtību. Mājās aizbrauksiet ar labu garastāvokli un platu smaidu, jo saimnieka Jāņa humora dzirksts būs jūs sasildījusi.

Atliek vēlēt, lai raiti uz priekšu virzās jauna sēņu inkubatora celtniecība, kur varētu ražot sēnes lielākos apjomos arī vēsajos ziemas mēnešos.

Ilze Ruka,
LLKC Tukuma konsultāciju biroja lauku attīstības konsultante