EK veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāts šobrīd turpina izvērtēt kultūraugu selekcijas metodes, raisot satraukumu lauksaimniekos, ka izvērtējuma rezultātā atsevišķas kultūraugu šķirnes var tikt nosauktas par ģenētiski modificētām. Par to spriests COPA–COGECA un EK darba grupā “Laukaugi, proteīnaugi un eļļas augi”, kurā kā eksperts no Latvijas piedalījās biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Aigars Šutka.
Selekcijas metodes pēdējo gadu desmitu laikā ir strauji attīstījušās un ļāvušas būtiski paātrināt selekcijas procesu. Galvenās raizes ir par to, vai kāda no metodēm atbilst vai ir tuva ģenētiskās modifikācijas procesam.
EK Sociālā dialoga grupā par šo jautājumu jau vairākas reizes izvērtušās ļoti karstas debates starp ES sēklu ražotājiem, lauksaimniekiem, lopbarības ražotājiem, no vienas puses, un vides organizācijām un bioloģisko lauksaimnieku organizācijām, no otras puses. Taču konsekvences, iespējams, var būt ļoti nopietnas, jo daudzas šķirnes, ko lauksaimnieki ir izmantojuši Eiropā daudzus gadus, pēkšņi var nokļūt ģenētiski modificēto sarakstā, un, lai saņemtu atļauju tās audzēt, tiks piemērota atbilstoša procedūra.
Ja tā notiks, tas varētu būt vēl viens no faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt ES graudkopības nozares konkurētspēju. Ņemot vērā, ka Rietumeiropā graudaugu ražība vismaz pēdējos 10 gadus atrodas stagnācijā, ierobežojumu ieviešana, iespējams, ražību pat samazinātu. Tiesa Baltijas valstu reģionā un visā Austrumeiropā ietekme uz ražību, iespējams, nebūs tik būtiska. Lēmums vai vismaz pirmie rezultāti EK veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorātam ir jāpaziņo jau šī gada pavasarī.
Pēc COPA–COGECA ekspertu atskaitēm un ārvalstu interneta portālu informācijas ziņas sagatavoja Iveta Tomsone
Pievienot komentāru