Radošums un vēlēšanās izmēģināt ko jaunu

Tukuma konsultāciju birojs Tukuma puses lauksaimniekiem 16. septembrī organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Olaines un Jelgavas novadiem.

Olaines novada Olaines pagasta Uzvaras Līduma “Annās” mūs viesmīlīgi sagaidīja Antra Zeiliņa. Saimniece aicināja iepazīties ar stāstu par “Ķiploku pasauli”. Tā radās tādēļ, ka saimnieki vēlējās būt savas zemes saimnieki. Pirms astoņiem gadiem viņi  sāka saimniekot ar mērķi audzēt un pārstrādāt ķiplokus. Tajā laikā Latvijā nebija daudz saimniecību, kurās audzēja ķiplokus. Saimnieki pamanīja brīvu nišu un sāka strādāt. Nolēma būt atšķirīgi ar to, ka ne tikai audzēs, bet arī produkciju pārstrādās, tā pakāpeniski ķiplokiem pievienojot arvien lielāku vērtību. Antra ar vīru apsaimnieko 6 hektārus zemes. Ar rokām stāda un arī novāc apmēram 0,5 ha ķiploku. Katru gadu, pamainot laukus, rudenī tiek iestādīti aptuveni 500 kg ķiploku, bet nākamajā vasarā novākts ap 2 tonnām, no kurām daļa ražas tiek pārstrādāta, radot arvien jaunas garšu un dārzeņu kombinācijas. Saimniecībā ir sastādītas avenes, uzceltas siltumnīcas, lai varētu audzēt piedevas, un lai viss būtu 100% dabīgs, saimniecībā uz vietas iegūts.  SIA “Ķiploku pasaule” ražo dažādu produkciju, gan saldu, gan asu, gan universālu. Pirmās no saldās produkcijas bija ķiploku karameles. Interesanta ir ķiploku-aveņu mērce, ko var pievienot gan gaļas, gan zivju ēdieniem. Ir divi asie produkti: “Rīkļu rāvējs” uzsācējiem un “Asais kliedziens” jau rūdītākiem produkcijas degustētājiem. Top produkts ir kaltēti tomāti un ķiploki olīveļļā. Palielinot ražošanas apjomus, saimnieki izveidojuši plašu degustācijas zāli, kur iespējams saražoto produkciju degustēt un pēc tam arī iegādāties. Produkcijas klāsts ir plašs. Tiek ražots ķiploku pesto no ķiploku ziediem, tomāti želejā ar ķiploku, ķiploku mērce, ķiploku un tomātu piedeva zupām, gaļām, ķiploku pulveris u. c. Tiek veidoti dāvanu komplekti svētkiem. Šogad tapuši vēl divi jauni produkti – ķiploku sveces un ķiploku uzlējums (pirtij). Produkti tiek piedāvāti tirdzniecībai veikalos un ēdināšanas uzņēmumos. Uzņēmumam ir arī savs interneta veikals, kurā iespējams veikt pasūtījumus un iegādāties SIA “Ķiploku pasaule” saražoto produkciju.

 Jelgavas novada Lielplatones pagasta zemnieku saimniecībā “Līgo” tikāmies ar uzņēmēju Jāni Vinteru. Saimniecība ir viena no lielākajām Zemgalē. Saimniecība apsaimnieko aptuveni 2000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un nodrošina gandrīz 50 darba vietas. Uzsākuši saimniekot 1989. gadā kopā ar tēvu 15 hektāros zemes. Sākumā audzēti mieži, kvieši, cukurbietes. Šobrīd Jānis Vinters saimnieko kopā ar brāli Eināru, kur aptuveni 1000 hektāros tiek audzēti ziemas kvieši, 300-350 ha ziemas rapsis, 550 ha kukurūza biogāzes stacijām, nedaudz zirņi, pupas un cukurbietes. Divās hektāru plašās siltumnīcās tiek audzētas hibrīdo gurķu sēklas. Mūsu lauksaimniekiem bija ļoti liela interese par to, kā saimnieko lielsaimniecībā. Visi zinājām, ka “Līgo” ir lielsaimniecība, tomēr neviens nebija gaidījis, ka tā būs tik liela. Saimniecībā ir pašiem savas lielas graudu kaltes. Biogāzes stacijās tiek ražota elektrība, kas tiek realizēta. Savukārt, pateicoties biogāzes siltumam un izmantojot Eiropas fondu līdzfinansējumu, uzbūvēta 1 ha liela siltumnīca, vēlāk otra. Siltumnīcās tiek audzētas ap 50 gurķu hibrīdšķirnes. Noslēgts līgums ar vienu ASV uzņēmumu un eksportēts līdz pat četrām tonnām hibrīdo gurķu sēklu gadā. Ar darbu, rūpīgu plānošanu, ko varējām redzēt ik uz soļa, pielāgojoties dabas apstākļiem un likumu izmaiņām, saimniecībā sasniegti ļoti augsti rezultāti.

 Zaļenieku kokaudzētava dibināta 1995. gadā. Ierodoties tajā, mūs sagaidīja kokaudzētavas īpašnieks un vadītājs, diplomēts dārznieks ar 30 gadu pieredzi – Imants Parfenovičs. Cilvēks ar lielu degsmi, aizrautību un mīlestību pret savu darbu. Zaļenieku kokaudzētava ir viena no lielākajām un vadošajām kokaugu audzētājām Latvijā. Tā ir pilna cikla uzņēmums, kas specializējies lapu koku potēšanā, košumkrūmu audzēšanā un papildus arī lielāka izmēra lapukoku audzēšanā. Uzņēmumā izveidotas interesantas kokaugu kolekcijas. Paši veic spraudeņu apsakņošanu no saviem mātesaugiem, audzē lapu koku un krūmu jaunstādus. Piedāvā lielu pašaudzētu košumkrūmu dažādību. Jaunumi ik gadu būtiski papildina kokaudzētavas sortimentu. Zaļenieku kokaudzētavas stādus var iegādāties arī  Rīgas filiālē “Labklājības dārzi”, kā arī pie sadarbības partneriem Daugavpilī, Lielvārdē, Siguldā u. c. Apskatījām dendrāriju jeb iepazīšanās dārzu, kas aizņem 1 ha platību un kurā apskatāmi vairāk nekā 2000 augu. Koku lapas vēl nebija iekrāsojušās rudenīgi košās krāsās, tomēr priecājāmies par pīlādžu daudzveidību, krāsainiem paradīzes ābolīšiem un ne tikai.

Beidzamais pieturas punkts – Abgunstes muiža. Nevar pateikt vēl labāk – radošuma rezidence, māja dzīvošanai, vieta dzīves svinēšanai. Abgunstes muižas saimnieki no Rīgas divistabu dzīvoklīša ar trim bērniem pārcēlušies uz dzīvi šeit. Tikāmies ar Abgunstes muižas īpašnieci Asnāti Avotnieci. Asnātes pamatdarbs Rīgā bijis pasākumu organizēšana un dažādu projektu rakstīšana, kad projekti tika rakstīti citiem. Nu savas ieceres projektos var īstenot Abgunstes muižā. Klausoties stāstījumā par muižu, tās vēsturi un atjaunošanu  iedvesmojāmies. Pāris gadu laikā muižā veikti ievērojami restaurācijas darbi, uzbūvēts Baltijā lielākais keramikas ceplis, iekārtotas darbnīcas, naktsmītnes māksliniekiem, uzbūvēta svinību nojume – Ozolu zāle. Atjaunota saimniecības ēka – Kaķu zāle, kur kopš augusta sākuma jau notikušas septiņas  kāzas, top mākslas pastaigu taka, īstenoti astoņi projekti, tostarp baudīti vairāki mākslas simpoziji, uzņemti tūkstošiem viesu. Uz septiņām svētvietām celtā muižas apbūve ir vieta patiesumam un radošumam, kur restaurēt iepriekš nepiedzīvotas sajūtas.

 Katrs no saimniekiem mums deva daudz pozitīvu emociju. Redzējām dažādus saimniekus un dažādas saimniekošanas prasmes, tomēr visur jutām degsmi un mīlestību pret to, ko viņi dara. Radošums un vēlēšanās izmēģināt ko jaunu, ir ļāvis saimniekiem attīstīties un iet lieliem soļiem dzīvē uz priekšu, bet veiksmīgas saimniekošanas pamatā ir arī rūpīga plānošana.

Sarma Rotberga,

Tukuma novada lauku attīstības konsultante

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests