Gūta motivācija savu ideju turpmākai virzībai

LLKC Aizkraukles konsultāciju birojs februāra beigās pulcēja apkārtējo novadu mājražotājus un interesentus, lai dotos kopīgā braucienā uz Igauniju, – apciemot un gūt pieredzi pie kaimiņu valsts mājražotājiem un lauku vides tūrisma saimniecībām.

Apmeklējām “Mooska” fermu, kas atrodas Hānijā, Veru apriņķī. Skaistā vietā, kur salinieki dzīvo saskaņā ar dabas mantojumu un senču tradīcijām. Saimniecībā pirts dūmos kūpina Igaunijas dienvidos audzētu cūkgaļu un rudens mēnešos – jēra gaļu. Kopā saimniecībā īstenoti pieci Leader projekti, par kuru finansējumu  ir iegādātas dažādas iekārtas un labiekārtotas pirtis gaļas kūpināšanai. Saimniecības īpašniece ir apguvusi pirtnieces zināšanas, ieguvusi sertifikātu un dalās zināšanās ar visiem interesentiem par pirts mākslu un tradīcijām.

Otrpus ciemam atrodas bioloģiskā ģimenes saimniecība “Kolotsi”. Saimniecībā tiek audzētas četrdesmit Tīringas šķirnes kazas. Pēc saimnieces stāstītā, vidējais izslaukums ir 3 litri dienā, un viss iegūtais piens tiek pārstrādāts uz vietas saimniecībā, ražojot kazu cieto sieru. Sākotnēji šķiet, ļoti maza saimniecība? Šeit, tā pat kā pie mums, ir problēma ar brīvām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām. Saimniecības kopējā platība ir ap 30 ha, tai skaitā meži un krūmi. Laika gaitā plānots iegādāties zemes  platības īpašumā. Lai dažādotu savu produkciju, radītu nezūdošu interesi par sevi, tiek iepirkts arī govs piens, ko izmanto dažādu veidu siera ražošanai, jo sieru ražošanā konkurence ir liela. Siers tiek realizēts restorānos un veikalos visā Igaunijā.

Tikai pāris kilometru attālumā atrodas mājražotāju vīna ražotne “Uue- Saaulse”, saimnieki pēc izglītības ir biologi, pabeidzot Tartu universitāti, pārcēlušies uz Veru apriņķi. Šī teritorija aizrāva saimniekus ar daudzveidīgo ainavu un dabu. Vīna darītava ir izveidota Uue-Sāluse muižas strādnieku mājā. Saimniecībā ietilpst 10 hektāri zemes, no kuriem 1,5 hektāri ir smiltsērkšķi. Papildus smiltsērkšķiem arī audzē desmitiem dažādu šķirņu vīnogu. Saimniecībā ir arī vecs ābeļdārzs, šeit aug arī jāņogas un upenes. Pirmo vīnu pagatavoja 2011. gadā no smiltsērkšķiem, kas arī ir vispārdotākais un populārākais vīns saimniecībā. Kopā saimniecībā ir vairāk nekā 12 vīnu un dzirkstošo vīnu dzērieni, no kuriem astoņdesmit procenti produkcijas tiek realizēta uz vietas saimniecībā. Ir sadarbība ar restorāniem un dažiem maziem veikaliņiem.

Visas apmeklētās saimniecības vieno tas, ka ražotnes atrodas vienā apriņķī un ir izveidots vienots zīmols, kas apzīmē šī apriņķa mājražotājus.

Dodoties tālāk caur Igaunijas skaistajiem pakalniem, nokļuvām pēdējās vizītes vietā “Saunamaa”. Vieta, kur kopā ir apskatāmas un izbaudāmas septiņas dažādas pirtis.

No paugurainās Igaunijas daļas dodamies uz Vīlandes apriņķi, kur atrodas nelielā alus darītava “Mulgi”. Tās misija ir atdzīvināt Karksi apgabala alus darīšanas tradīciju un mūsdienīgi to virzīt tālāk. Alus darītava dibināta 2015. gadā,  uzcelta ar 90% pašu finansējumu un tikai 10% Eiropas finansējumu. Alus no šīs darītavas ir īpašs, jo nopērkams tikai tuvākajā apkaimē, protams, esot izņēmumi kā dažādas izbraukumu tirdzniecības vasarā.

Tikai pāris kilometru attālumā atrodas Alikukivi muižā, kura senāk bijusi kultūras nams, skola, bet tagad kalpo kā saimnieku māja un vīna ražotne. Vīna darītavā ir pieejami trīs dažādi vīnu veidi un divi liķieri. Igauņi māk sadarboties, to apliecina arī šis saimnieks, jo spirtu liķieriem iepērk no tuvākās licencētās ražotnes.  Šī vīna ražotne attīstās, un mums bija iespēja  ielūkoties jaunajā vīna pagrabā, kur vēl smaržo pēc krāsas un jaunās vīna tvertnes nav izpakotas. Saimnieks, daloties ar savu pieredzi, atklāj, ka arī lielāko savu produkcijas daudzumu realizē tepat vīna darītavā. Vasarās tiek rīkoti koncerti, pastaigas muižas parkā un dārzos, kur aug āboli, jāņogas, upenes, no kurām tiek gatavoti vīni.

“Sveiki!” – ar latviešu valodā sagatavotu sveicienu un informācijas lapām par saimniecību viesmīlīgi mūs sagaidīja “Pajumae talu” bioloģiskajā saimniecībā. Tajā kopā ir 90 slaucamas govis. Saimniecībā ir iespēja apskatīt visus piena ražošanas procesus, sākot  no govīm līdz pat piena apstrādei pienotavā. Kopā saimniecība ražo sešdesmit dažādus produkcijas veidus – piens, kefīrs, biezpiens, dažādi jogurti, sieri un sviests. Realizējot projektu, ir uzcelts piena pārstrādes cehs, kurš darbojas jau gadu. Dienas pārstrādes jauda ir līdz 3 t, bet paši saimniecībā spēj saražot ap 2 t piena. Tiek meklēts risinājums bioloģiskā piena iepirkšanai, lai nodrošinātu pārstrādes ceha optimālu darbību, bet problēmas pastāv ar nepieciešamās piena kvalitātes nodrošināšanu.

Brauciena laikā apmeklējām lielākas un mazākas saimniecības, uzņēmumus, kas dalījās savā pieredzē. Būtiska ir šo mājražotāju prasme sadarboties. Brauciena dalībnieki guva pozitīvas emocijas, motivāciju savu ideju turpmākai virzībai. 

Saimniecību apmeklējumi tiek nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Madara Vēvere un Valentīna Beča,
LLKC Aizkraukles konsultāciju birojs

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests