“Iedzēniem” – 85. Stādīt dārzu ir ticēt rītdienai

Šogad apritēja 85 gadi kopš Latvijas augļkopībā nozīmīgās “Iedzēnu” dārzniecības izveidošanas. Atzīmējot šo notikumu, tapusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāde, kura tika atklāta 10. septembrī "Iedzēnu" dārzniecībā pasākuma laikā. Izstādes daļa paspēja paviesoties Dobelē un tad mēnesi bija iespēja to aplūkot Madonā. Izstāde tapusi sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju.

Izstāde stāsta par trīs izciliem latviešu selekcionāriem: Aleksandru Maizīti (1912-2002), Robertu Āboliņu (1906-1995), Rūdolfu Dumbravu (1931-2016), par kādreiz tik slavenās dārzniecības vēsturi, selekciju, par paša kompleksa veidošanu un dažādām sadarbībām un par kultūras dzīvi "Iedzēnos". 10. septembrī izstāde uz vienu dienu tika atvērta "Iedzēnu" dārzkopības kompleksā.

Izstāde bija papildināta ar priekšmetiem un fotogrāfijām no dārzniecības, kurus izstādes vajadzībām bija laipni piešķīrusi tagadējā "Iedzēnu" saimniece Ieva Galiņa.

Madonas novads glabā unikālu dārzniecības pieredzi, kur galvenokārt audzēja ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus, arī ziedus. Darbs “Iedzēnos” sākās jau 1937. gadā, turpmākajos 60  darba gados kļūstot par republikas lielāko augļu koku selekcijas staciju un gūstot atzinību arī ārvalstīs.

Deviņdesmito gadu pārmaiņu laikus stacija neizturēja un savu darbību beidza. Taču šodien, pēc teju 30 novārtā pamestiem gadiem, “Iedzēni” atdzimst.

Šogad apritēja 85 gadi, kopš Madonas novada “Iedzēnos” tika izveidota dārzniecība. Augļu koki ir neatņemama Latvijas dārzu sastāvdaļa, un nereti tajos ir sastopamas ābeles ‘Agra’, ‘Alro’, ‘Atvasara’, ‘Forele’, bumbieres ‘Sēlija’, ‘Vidzeme’, ‘Suvenīrs’ vai saldie ķirši  ‘Iedzēnu dzeltenais’. Šo, tāpat kā daudzu citu augļu koku šķirņu izcelsme, ir “Iedzēnu” dārzniecībā, kur tika radītas desmitiem tūkstoši jaunu, Latvijā vēl nebijušu ābeļu, bumbieru, saldo ķiršu un Kaukāza plūmju šķirnes. Par milzīgo ieguldījumu atzinība pienākas izciliem latviešu selekcionāriem:  Aleksandram Maizītim, Robertam Āboliņam un Rūdolfam Dumbravam. Pateicoties savam entuziasmam, viņi spēja izveidot dārzniecību, kas atpazīstama ārpus valsts robežām, paralēli radot īpašu pasauli ap sevi.

10. septembrī Bērzaunes pagasta "Iedzēnos" bija svētki, jo šeit "Iedzēnu" dārzniecības kompleksa pašreizējā saimniece Ieva Galiņa ar ģimeni un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs  kolektīvs aicināja kopīgi svinēt "Iedzēnu" dārzniecības 85 gadus un atcerēties par trīs izcilajiem latviešu selekcionāriem: Aleksandru Maizīti, Robertu Āboliņu  un Rūdolfu Dumbravu. Svētki, jo uz "Iedzēniem" bija atvestas savulaik tieši te selekcionātās ābolu un bumbieru šķirnes. Svētki, jo plašākai publikai tika atvērta izstāde "Iedzēniem 85: Stādīt dārzu – ticēt rītdienai". Svētki, jo pēc ilgiem laikiem te pulcējās laikabiedri, interesenti, cilvēki, kuri savulaik strādājuši "Iedzēnos", kuri zina, cik ievērojami bijuši "Iedzēni". Svētki, jo pašreizējai "Iedzēnu" saimniecei Ievai ir milzumdaudz enerģijas un ieceru attiecībā uz šo dārzniecības kompleksu. Kā jau visos svētkos, arī te skanēja mūzikas, bija dzirdamas čalas un aizrautīgas sarunas un diskusijas, kas mijās ar muzikālu priekšnesumu baudīšanu.

Tā bija lieliska iespēja izstaigāt "Iedzēnu" dārzniecību kopā ar tās saimnieci Ievu, degustēt no Dobeles atvestos ābolus un bumbierus un noteikt savu mīļāko šķirni, piedalīties radošajās darbnīcās un apskatīt Madonas muzeja vēsturnieka Reiņa  Auziņa sagatavoto izstādi, kuras mākslinieciskā autore ir Aina Pidika.

Pasākuma pirmo daļu veidoja lasījumi. Tajos piedalījās vēsturnieks Reinis Auziņš,  stāstot par “Iedzēnu” dārzkopības vēsturi. Par saimniecības devumu augļu koku selekcijā stāstīja Dr. biol. vadošā pētniece Laila Ikase no Dārzkopības institūta.  Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns stāstīja par Rozi "Lidija Freimane" un to, kāpēc mums "Iedzēni” joprojām svarīgi. P. Upīša dārzkopības muzeja vadītāja Inese Šinta stāstīja par Roberta Āboliņa un Aleksandra Maizīša sadarbību ar Pēteri Upīti.  Dr. agr. Silvija Ruisa iepazīstināja klausītājus ar "Iedzēnu" saldo ķiršu selekciju, bet Dr. agr. Māra Skrīvele vairāk no kritiskā skatpunkta pievērsās tam, ko vispār nozīmē selekcija. Diskusiju noslēdza Ieva Galiņa, pastāstot gan par to, kā "Iedzēni" nonāca viņas rokās, gan to, kādas ir ieceres nākotnē.

Pasākuma dalībniekiem bija iespējams noskatīties 1979. gadā Rīgas kinostudijā uzņemto dokumentālo filmu "AMD" par pieminētajiem trīs izcilajiem selekcionāriem. Režisors, operators un scenārija autors Sergejs Nikolajevs, operators Kalvis Zalcmanis, scenārija autors Hercs Franks.

Noslēgumā varēja baudīt brīnišķīgu koncertu ar Madonas kultūras nama koklētāju ansambļa "Rasa" un Latvijas Nacionālās operas un baleta solista, tenora Guntara Ruņģa uzstāšanos. Pasākuma norise bija izcils piemērs kultūras un uzņēmējdarbības ciešai sadarbībai, kas rezultējās lieliskā un saturiski bagātā pasākumā, kurā ikviens tā dalībnieks guva zināšanas un pozitīvas emocijas, kā arī atklāja sev nezināmas lietas. Liels paldies "Iedzēnu" dārzniecības saimniecei Ievai Galiņai ar ģimeni par sadarbību, atsaucību! Mēs no sirds vēlam spēku un izturību, pamazām atjaunojot "Iedzēnu" dārzniecību. Lai šī degsme nepazūd un apkārt ir palīdzīgas rokas!

Paldies Ievai par atļauju publicēt bildes un materiālus no šī tik nozīmīgā pasākuma.

Anita Briška,
LLKC Madonas biroja uzņēmējdarbības konsultante