Ko domā Latvijas jaunie zemnieki?

Jauniešu organizācija “Latvijas Jauno zemnieku klubs” (JZK) izveidota pirms 31 gada. Tajā apvienojušies jaunieši no visas Latvijas.

Organizācijā biedri ir ļoti dažādi. Ir jaunieši, kuri tikko sākuši darboties laukos vai vēl par to domā un meklē labākos risinājumus, un ir arī cilvēki ar kārtīgu pieredzi lopkopībā, augkopībā, mehanizācijā, dārzkopībā, augļkopībā, mežsaimniecībā, mājražošanā, tūrismā u. c. Svarīga ir praktiskās pieredzes iegūšana, tāpēc dodamies ciemos pie dažādu nozaru uzņēmējiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Mūsu biedri labprāt dalās padomos arī ar izdarītajām kļūdām, neveiksmīgu pieredzi un pastāsta, kā būtu darīt labāk.

Organizācijā nerunājam tikai par lauksaimniecību, bet gan par lauku vides attīstību, tendencēm un vajadzībām, kā arī uzsvars ir uz jauniešu attīstību, izglītošanu, izaugsmi. Tiekamies ar  tehnikumu jauniešiem, lai pastāstītu, kā rodas vietējā produkcija un cik svarīgi ir atbalstīt vietējos. Uzskatām, ka svarīgi ir par lauksaimniecības nozari un lauku vides dažādību informēt sabiedrību kopumā, ne tikai tos, kas tajā iesaistīti.

Kopīgos ugunskura vakaros izrunājamies, atbalstām cits citu, dalāmies pieredzē, dodamies piedzīvojumos un uzzinām, kas lauku jauniešiem ir aktuāls un vajadzīgs, lai tālāk par to varētu runāt ar politikas lēmumu veidotājiem. JZK aktīvi iesaistās politiskajās diskusijās un darba grupās, lai pārstāvētu jauno lauksaimnieku viedokli gan Latvijā, gan ārzemēs. Organizācija informē biedrus par aktualitātēm un notikumiem. Galvenā ir kopības sajūta, atbalsta plecs, un ir fantastiska sajūta satikt līdzīgi domājošos.

Dodoties pieredzes braucienos pie JZK biedriem, varam redzēt, ka jaunie ir apņēmīgi attīstīties, paši uzkrāt savu pieredzi, efektīvi un apzinīgi strādāt, nepārtraukti daudz mācoties un strādājot dabai draudzīgi. Katra jaunieša ikdienas darbs ir nozīmīgs ieguldījums nozarē tagad un arī Latvijas attīstībai nākotnē. JZK biedri ir lielisks pierādījums, ka jauniešiem netrūkst entuziasma un azarta izmēģināt ko jaunu. Jaunieši strādā, domājot efektīvi par kvalitāti un videi draudzīgi, izmantojot jaunus pētījumus, kā arī mācoties no senču pieredzes. Jauniešiem patīk izmēģināt ko jaunu, taču šādi lēmumi tiek rūpīgi apdomāti, aprēķināti, kritiski izskatīti, apspriesti, izvērtējot riskus un domājot vairākus soļus un gadus tālāk.

Ņemot vērā, ka jābūt gataviem negaidītiem notikumiem, jauniem pavērsieniem, katra krīzes situācija iemāca ko jaunu un liek vairāk sagatavoties.

Jauniešiem noteikti  jāiemācās cienīt savus vecākus un vecvecākus, jo mums jāpateicas par viņu sasniegto un ieguldīto darbu. Jaunietim jāvēlas sevi pierādīt ar centību, ieinteresētību un konkrētiem darbiem. Jo grūtāks darbs izdarīts, jo lielāks gandarījums. Veiksmīga paaudžu nomaiņa ir svarīga ne tikai tiem, kas pārņem saimniecības vadību no vecākiem, bet arī tiem, kas darbojas politikas, izglītības jomās, organizācijās un citās iestādēs. Tam ir jābūt kā dabiskam procesam, lai varētu kopīgi attīstīties.

Tie, kas pārņem saimniekošanu no vecākiem, ne vienmēr izvēlas turpināt to, kas jau iesākts. Svarīgi psiholoģiski apzināties, ka bizness jānošķir no ģimenes, un tas nav tik vienkārši. Parasti tomēr vecāki un vecvecāki jaunajiem palīdz, bet ir gadījumi, kad raksturi neiet kopā, un tad nu darbojas katram par sevi. Tomēr ir daudz labu piemēru, kad vecāki sniedz zināšanas un ļauj jaunajiem gūt savu pieredzi.

Vēlamies vairāk skaidrības un ticības solījumiem

Nav skaidrs, vai un cik jauno zemnieku Eiropā un Latvijā grib redzēt. Bažas ir par tālāko politiku, par papīru slogu un nesaprotamiem noteikumiem. Izmaiņu ir daudz un pārāk bieži. Nevar tā mētāties, ja gribam virzīties uz priekšu pārdomāti.

Raizes sagādā arī ES definētais Zaļais kurss, kas līdzās labām lietām tomēr daļēji vērsts uz ražošanas apjomu samazināšanu, līdz ar to izskan ierosinājums šā brīža sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos to “uzlikt uz pauzes” .

Būs ierobežojumi dzīvnieku labturības, augu aizsardzības līdzekļu, CO₂ izmešu un citās jomās, kas nozīmēs papildu darbu. Tādēļ Eiropas jauno zemnieku vidū pieaug neskaidrība – kas par to maksās? Naudas aploksne ES zemniekiem ir nemainīgi maza. Ja lauksaimniecībai un pārtikas drošībai ES valstīs vidēji tērē 0,3% no IKP, bet aizsardzības budžets ir desmitreiz lielāks, tad jautājums – kas ir svarīgāks? Protams, aizsardzība šodien ir ārkārtīgi nozīmīga, bet bez pārtikas taču nevaram dzīvot! Uzlikt papildu prasību slogu zemniekiem un likt pašiem par to piemaksāt – tas īsti nav godīgi un ilgtspējīgi.

Sabiedrībā dažkārt izskan viedoklis, ka lauksaimniecība tiek pārāk subsidēta, jaunie zemnieki norāda – ja nebūtu tiešmaksājumu,  patērētājs nez vai spētu nopirkt laucinieku saražoto produkciju.

Jauniešu balsīm ir spēks! Tas ir jāizmanto. JZK ir kā tramplīns ne tikai biznesam laukos, bet arī tālākai dzīvei un izaugsmei.

JZK moto – turi savu zemi ciet! Ar lepnumu un atbildību par lauku jaunatni!

Sandra Eimane, 
Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētāja

Foto: JZK arhīvs