“Dāros” top laimīgo kazu piena siers

Saimnieks Dainis Erbss “Dāros” jau piecpadsmit gadus gatavo kazas piena svaigos sierus, kas plašāk zināmi kā “Dāru kazu siers”. Dainis ar dzīvesbiedri Tatjanu darbojas Tukuma novada Tumes pagastā, apsaimniekojot 64 ha zemes. No tiem 13 ha ir mežs, pārējās platības zālāji – ganības kazām.

Dainis gadu gaitā audzējis gan govis, gan citus lopus, bet no 2009. gada decembra reģistrēja piemājas saimniecību ar mērķi attīstīt kazkopību, iegūstot pienu, un no tā pārstrādes rezultātā – sieru un sviestu.

Kazu brīvību neierobežo

Iebraucot saimniecības pagalmā, skats paveras visai iespaidīgs, – ap simts kazām dzīvo pa teritoriju, kāpelējot pa akmeņaino uzbērto pagrabu kā Alpos, kā savvaļā dzīvojošas – laimīgās kazas. Baltas, raibas, mazas, lielas, visas gandrīz ragainas, tikai piecas esot bez ragiem. Kazas dzīvo nepiesietas, neierobežotās ganībās – brīvi pārvietojoties pa saimniecības teritoriju un izvēloties labāko zāli “Dāru” pļavās. Kazas pieskata omīte, staigā līdzi, nelaiž mežā. Ciemojamies “Dāru” sētā, un, kad saimnieks pasauc, tad visas kaziņas nāk klāt, viņas zina, ka būs kārums – maizes kumosiņš. Kazas no agra pavasara līdz vēlam rudenim ganās ganībās, paralēli tiek piebarotas ar sienu un spēkbarību, kas sastāv no dažādu graudu – auzu, miešu, kviešu miltu sajaukuma, papildus tiek doti arī mikroelementi, kā arī ziemā kūtī tiek piedāvāti egļu zari un citi kazu kārumi.

Audzē piena ieguvei

Dainis Erbss līdz kazām un kazkopībai nonācis palēnām. Sācis ar vienu āzi, ko onkulis iedāvinājis, un šodien jau saimniecībā izaudzēts vairāk nekā 140 kazu liels ganāmpulks ar trīs Zānes šķirnes āžiem vaislai. “Dāros” kazas tiek audzētas piena ražošanai. Slaukšanas periods kazām ilgst no februāra līdz novembrim. Aplecināšana sākas augusta beigās, septembrī, grūsnās kazas tiek slauktas 6 līdz 8 nedēļas līdz dzemdībām. Ar janvāri pakāpeniski tiek atsākta kazu slaukšana. Sasniedzot ap gadu vecumu, kazas tiek brīvi aplecinātas, kas nozīmē, ka kazas brīvi staigā pa ganībām, cilvēks ar savu darbību neierobežo dabīgo procesu. Kazas tiek slauktas gan ar rokām, gan slaukšanas aparātu. Ar rokām esot ātrāk – tā nosmej galvenā kazu slaucēja, Daiņa dzīvesbiedre Tatjana. Šogad slaucamas jau vairāk nekā sešdesmit kazas. Uz slaukšanu kazas pie Taņas nāk rindiņā vien. Saimniece slauc vienu reizi dienā atkarībā no piena daudzuma, process ilgst no pusotras līdz divarpus stundām. Viena kaziņa dod no pusotra līdz divarpus litriem piena dienā. No gadu gaitā gūtās pieredzes un novērojumiem Tatjana secina, ka mazās, smalkās, slaidās kaziņas ir pienīgākas nekā augumā brangākās kazas. Dzimstot kazlēniem, Tatjana ir galvenā lēmēja, kurš kazlēns būs perspektīvāks un kaza izaugs par labāku piena devēju, kura nē. Kazlēnu atlasi izdara jau dzimstot, nederīgie tiek brāķēti. Jo lietderīga kaza ir tikai tā, kas dod pienesumu – būs pienīga vai laba vaislai. Gaļai praktiski realizē maz, jo tirgū kazu gaļa nav īpaši pieprasīta, kā arī kautsvarā no kazas gaļai derīgi tikai 10 līdz 15 kg. Vecās kazas, kas vairs pienu nedod, nodzīvo savā ganāmpulkā līdz laimīgam mūža galam. “Dāru” ganāmpulks pamatā veidojies no pašu ataudzētā vaislas materiāla. Saimnieks saka, ka tā ir viena ģimene, un svešas kazas, kas ienākušas no malas, saime nepieņem – dzen prom, bada nost. Saimniecībā tiek turētas arī dažas cūkas, kuras saimnieki sauc par krājkasītēm, kas palīdzot laikā, kad kazas nav slaucamas.

Sieru dara saimnieks pats

Kā top “Dāru” svaigais kazu siers? Siera darītājs – meistars ir Dainis Erbss pats. Tatjana arī ir gatavojusi, bet viņai tā neisdodoties kā Dainim, kaut darot stingri pēc receptūras. Ļoti būtisks ir piena tauku saturs, atkarībā no tā pamainās arī siera gatavošanas tehnoloģiskais process, stāsta Dainis. Un svarīgi, ar kādu noskaņojumu esi pienācis pie katla, tā piemetina Tatjana.

Būtiski, ka siera masas karsēšanai Dainis izmanto malkas plīts siltumu, jo tikai tā varot dabūt vajadzīgo temperatūru. Izslauktais piens tiek savākts lielos katlos – 65 vai 90 litri, kas tiek uzsildīti uz malkas plīts līdz precīzai piena temperatūrai virs 70 grādiem. Pēc tam masa tiek atdalīta no sūkalām, notecināta, iejauktas dažādas piedevas, likta formās, nopresēta un nogatavināta, atdzesēta. Viss siera gatavošanas process ilgst 6 līdz 7 stundas, kas parasti sākoties vēlu, tā ap pulksten 11 vakarā.

Divdesmit garšu sieri

Tiek gatavoti sieri ar divdesmit dažādām garšām un piedevām.  Piemēram: svaigais bez piedevām, ar dillēm, zaļumiem, ar godži ogām, sēklām, četri siera veidi ar ķiplokiem, kaltētiem tomātiem u. c. Saimnieks pats tirgo savu produkciju, tāpēc saņem atsauksmes un ierosinājumus tieši no pircējiem, kas tiek ņemti vērā jaunu garšu radīšanai. Izejvielas piedevām galvenokārt tiek iegādātas SIA “Gemoss”. Sieru pārdod sadalītu 200 gramu fasējumā ar klāt pievienotu etiķeti par produkta sastāvu. Produkcija pārvadāšanai tiek sapakota aukstuma kastēs un nogādāta līdz tirgum un atsevišķiem pircējiem. Papildus svaigajam sieram tiek piedāvāts arī kazas piens un tagad arī sviests. “Dāru” kazu sieru var iegādāties ceturtdienās un piektdienās Rīgā, Slokas un Saharova ielā, atceļā uz mājām arī Valteros Jūrmalā, kur šis siers ir iecienīts un tam ir savi pastāvīgie pircēji. Nedēļās nogalēs Dainis brauc uz dažādiem gadatirgiem un tirdziņiem pa visu Latviju, ir būts arī Igaunijas gadatirgos, protams, ir arī patstāvīgie pircēji Tukuma pusē un, iegriežoties saimniecībā, var iegādāties produkciju uz vietas.

Saimniecība uzņem arī apmeklētājus

Sadarbībā ar Tukuma TIC “Dāru” saimnieki pieņem arī apmeklētājus, kas vēlas pavērot kazas un aktīvi padarboties, iegūstot iemaņas siera gatavošanas procesā. Laba sadarbība izveidojusies ar Irlavas bērnu namu. Augusta vidū saimniecībā viesojās Irlavas bērnu nama bērni, gūstot patiesu prieku, baudot un iepazīstot lauku sētas garu, priecājoties par aktīvajām un draudzīgajām kazām.

Saimniecība 2016. gadā īstenojusi ES projektu, iegādājoties jaunu traktoru, pļaujmašīnu un ganību ecēšas, attīstībai vēl nepieciešama siena prese, kas kā pakalpojums šobrīd tiek ņemts no citiem. Kazu ganāmpulkam pieaugot, pakāpeniski saimnieks plāno nomainīt veco tehniku pret jaunu, piesaistot ES fondu līdzekļus. Saimniecībai izveidojusies ilgstoša un pozitīva sadarbība ar LLKC Tukuma biroju, kā arī Dainis ir mājražotāju biedrības ”Tukuma klēts” biedrs.

Septembra sākumā Dainis Erbss “Dāru” kazu sieru piedāvāja “Riga Food 2017” izstādē Kurzemes novadu mājražotāju stendā.

Līga Frīdemane.

Tukuma biroja lauku attīstības konsultante