Labi uzņēmējdarbības piemēri Zemgales austrumu daļā

LLKC Jelgavas nodaļa rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu pa Jaunjelgavas, Aknīstes, Viesītes, Neretas un Vecumnieku novadiem, lai iepazītos ar labiem uzņēmējdarbības piemēriem laukos.

 Brauciens notika 19. jūnijā un tā mērķis bija iepazīties ar uzņēmējdarbības veidiem, lauku ekonomikas dažādošanu un alternatīviem saimniekošanas veidiem. Tika apskatītas dažādu nozaru saimniecības, un katrs varēja atrast sev interesējošo jomu. Braucienu finansēja Valsts Lauku tīkls.

  Vilnas apstrāde un produktu ražošana Sunākstes vilnas namā

 SIA „Sunākstes vilnas nams” īpašnieks Ints Baškevics atklāj, ka tas ir ģimenes uzņēmums, kurš radies, 2010. gadā nopērkot īpašumu šajā pusē, līdz ar to bija jāizdomā, ar ko varētu nodarboties. Mainoties dažādām biznesa idejām un iespējai no LAD projektiem saņemt atbalstu nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai, gala rezultātā saimnieks nonāca pie idejas – izveidot vilnas pārstrādes uzņēmumu. Uzņēmumā strādā trīs cilvēki, un nedēļas nogalēs tur darbojas visa ģimene. Vilnas apstrādē ir vairāki posmi: atdalīšana no netīrumiem, mazgāšana ar ekoloģiskām ziepēm, krāsošana, plucināšana, vilnas kāršana.

Uzņēmums iekārtots bijušā bērnudārza ēkā, kas astoņus gadus netika izmantota. Pašu spēkiem uzrakstītais projekts 2012. gadā tika apstiprināts un tika iegādātas pirmās vilnas apstrādes iekārtas no Kanādas. Lai vilnai radītu pievienoto vērtību, uzņēmumā tiek gatavota jēldzija dažādās krāsās, filcēšanas pamatmateriāli, ko plaši izmanto rokdarbnieces. Apmeklējot „Sunākstes vilnas namu”, ieinteresētajiem viesiem ir iespēja izgatavot arī savu filcējuma paraudziņu – spilventiņu/paliktnīti.

Laiks paskrēja nemanot, un noteikti daļa brauciena dalībnieku tur atgriezīsies vēl un atvedīs arī savus draugus.

Aizrautīgs stāstnieks – z/s „Liepas” saimnieks Aknīstē

Tālāk devāmies uz saimniecību „Liepas”, kuras saimnieks Nikolajs Curikovs mūs sagaida un jau tūlīt rada neviltotu interesi par viņa nodarbošanos un dzīvesveidu. Saimniecība ir bioloģiskā, tur audzē šķirnes aitas, nodarbojas ar piena lopkopību un lauku tūrismu. Saimnieks pēc izglītības ir radio regulētājs un kādreiz strādājis Popova rūpnīcā. Laikiem mainoties, ģimene uzsāka lauksaimniecības biznesu, kam pirmsākumā bija dažas govis. Tagad saimniecībā ir 50 govis, izslaukums no vienas ir ap 7000 l/gadā, un mūža ilgums ap deviņiem gadiem. Zemnieku saimniecības „Liepas” kopējā zemes platība ir 200 ha, no tās 150  ha ir īpašumā. Saimniecībā aug 300 aitas, no tām 115 aitu mātes. Saimniecībā ir 70 ha ganības un tiek arī audzētas auzas lopbarībai. Papildus tiek iepirkts siens.

Lai dažādotu saimniecisko darbību, saimniecībai „Liepas” ir arī sava viesu māja un kafejnīca, kas atrodas starptautiska ceļa malā 3  km no Lietuvas robežas. Viesu māja tika uzcelta, pateicoties tūrismu atbalstošam ES projektam un pirms gada tika atvērts viesu nams – kafejnīca „Liepas”, kas atrodas netālu un darbībā izmanto savā saimniecībā izaudzētos produktus. Viesu māja un kafejnīca, pēc saimnieka vārdiem, tika izveidota, pateicoties aitām. Tā kā saimniecības aitu ganības atrodas ceļa malā, arvien biežāk pie ganāmpulka piestāja garāmbraucēji, kas lūdza pastāstīt par saimniecību. Tā radās arī ideja viesus pabarot un atpūtināt. Turklāt saimnieks pats ir muzikants un nedēļas nogalēs kafejnīcā notiek muzikāli pasākumi un grupas „Robežnieki” mēģinājumi.

Bērnības garšas radīšana - kafeja „Alīda”

Viesītes novada Elkšņu pagasta „Dzelmītēs” mūs sagaidīja smaidīgas saimnieces un aicināja apskatīt nelielo ražotni un nobaudīt īpašo, no apkārtējiem lauku labumiem –cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm un burkāniem – gatavoto kafeju. Idejas pamatā ir saimnieces Jolantas Kovnackas bērnības atmiņas, kad vecmāmiņa viņu cienājusi ar īpaši garšīgu kafeju. Atceroties bērnības garšu, saimniece ir ilgi eksperimentējusi, kamēr atradusi īsto garšu – kā toreiz. Tā arī sākusies kafejas ražošana, kad 2009. gadā tika izveidota fabrika.

Par godu vecmāmiņai kafeja tika nosaukta viņas vārdā – Alīda. Saimniece ir izveidojusi arī otru kafejas veidu ar rudziem sastāvā – „Paulīne”, par godu savai meitiņai. Saimniecībā paši audzē cigoriņus 1 ha platībā. Rudenī cigoriņus rīvē, žāvē, maļ, grauzdē un gatavo kafejas maisījumu.

Kafejas ražošana piesaista arī tūristu interesi un šeit ierodas pat vairāki tūristu autobusi dienā. Pirms un pēc mūsu viesošanās gardo kafeju baudīja arī divas citas tūristu grupas lielos autobusos.

Lauku ainavas radīšana un saimniekošana z/s „Krasti B”

Gaļas liellopu audzēšanas saimniecības īpašnieks Oskars Ādams mūs sagaida lauka malā un parāda daļu no liellopu ganāmpulka. Viņš stāsta, ka saimniecības attīstība aizsākās ar 14 piena govīm, taču, kad piena cena par litru strauji samazinājās, saimniecība iegādājās pirmos Šarolē liellopus. Saimniecībā audzē vairāku šķirņu gaļas liellopus – Šarolē, Simentāles, Herefordas, Hailandes, no kuriem dažus audzē savam priekam un īpašas lauku ainavas radīšanai.

Šobrīd saimniecībā „Krasti B” ir ap 300 dzīvnieku. Liellopi tiek audzēti bez piebarošanas tikai ar ganību zāli un turēti dziļajās kūtīs. Saimniecības attīstības pamats ir gaļas liellopu vaislas materiāla nodrošinājums. Visa peļņa tiek ieguldīta attīstībā un izaudzētie liellopi tiek realizēti izsolēs, kas notiek vienu reizi mēnesī. Izsoles organizē „Liellopu izsoļu nams”, kura vadītājs ir saimnieka dēls Kaspars Ādams. Apskatījām arī izsoļu namu un guvām priekšstatu kā šis process notiek.

Saimnieki lepojas, ka viņu ganāmpulks piešķir Latvijas lauku ainavai savdabību. 

Kopīgs ģimenes darbs saimniecībā „Baltiņi”

Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecībā „Baltiņi” mūs sagaida saimnieka meita Sandra Marcinkeviča. Saimniecība ir ģimenes uzņēmums, kas darbību uzsāka 1993. gadā un šobrīd audzē dažādus dārzeņus un nodarbojas ar graudkopību. piecpadsmit gadu laikā saimniecība attīstījusies un šobrīd apsaimnieko 600 ha zemes (400 ha – īpašumā). No tiem 450 ha ir graudaugi, 105 ha kartupeļi (no tiem 20 ha – agrie), 15 ha sīpoli, 15 ha kāposti, 8 ha dārzeņi, 2 ha galda bietes. Saimniecībā tiek arī skābēti kāposti un nākotnes plānos ir doma par kartupeļu fasēšanu.

Līdz šim saimniecībā ES projektu finansējums izmantots tikai tehnikas iegādei, bet zemes iegādei tika izmantoti valsts atbalsta pasākumi. Saimniecībā nodarbināti 20 cilvēki, vēl Rīgā ir noliktava, kurā strādā vēl astoņi cilvēki. Pavasarī tiek piedāvāti dažādi dārzeņu un garšaugu stādi.

Apskatot saimniecību, tiekam uzaicināti ieturēties ar silti kūpošiem jaunajiem kartupeļiem un kraukšķīgiem gurķiem, kas tepat izaudzēti. Saimniecei negaidot, brauciena dalībnieki ar prieku iegādājās jaunos kabacīšus, kartupeļus dažādus garšaugus. Atvadoties viņa atzīst, ka esam pirmā lielā interesentu grupa, kas apmeklēja saimniecību un vēlējās uzzināt ko vairāk.

Pēc šī brauciena rodas secinājums, ka laukos ir iespējams izveidot konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu. Lai mazinātu risku, vēlams veidot dažādu nozaru saimniecības. Perspektīva ir nišas produktiem un produktiem ar pievienoto vērtību. Saimniecības ekonomiskajā izpausmē efektīvi iespējams izmantot lauku tūrismu.

Paldies par jauko uzņemšanu visiem saimniekiem, kurus apmeklējām, bija liels prieks ar jums iepazīties!

Dace Drošprāte un Zane Rone,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultantes