Pie zviedru lopkopjiem pēc vērtīgām atziņām

Jaunas un inovatīvas idejas Bauskas un Vecumnieku puses lauksaimnieki guva Zviedrijā, apmeklējot efektīvi strādājošas  lopkopības produkciju ražojošas saimniecības. Braucienu organizēja LLKC Bauskas birojs. Tēma tika izvēlēta gana aktuāla: ”Inovatīvu tehnoloģiju izmantošana ekonomiski pamatotas lopkopības produkcijas ražošanā”.

Pieredzes apmaiņas braucienā devāmies uz Zviedriju, jo šī valsts atrodas mūsu platuma grādos un ir līdzīgi laika apstākļi. Mācību grupu vadīja LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja, konsultante Silvija Dreijere un Bauskas biroja Lopkopības un lauku attīstības konsultante Anita Vismane. Vadītājas veiksmīgi gan iztulkoja, gan izskaidroja saimniecībās dzirdēto un redzēto, kā arī visi uzdotie jautājumi tika precīzi izskaidroti.

Pirmā saimniecība, ko apmeklējām, nodarbojās ar bioloģisko lauksaimniecību un lopkopību. 160 hektāru platībā tiek audzēti dažādi graudaugi un kartupeļi, kā arī tauriņzieži. Lauku vidējā platība ir 5–6 hektāri. Zālāji tiek izmantoti ganībām un skābbarības gatavošanā. Skābbarību gatavo arī no graudaugiem, pupām, zirņiem. Skābbarību liek atsevišķās betona tranšejās un,  barojot lopus, skābbarības produkti ar atšķirīgu augu sastāvu  tiek mikserī samaisītas kopā noteiktās, aprēķinātās proporcijās.  Mēģina audzēt arī vasaras rapsi, bet ne katru gadu tas izdodas. Rapsis tiek audzēts, lai nodrošinātu lopus ar proteīnu bagātu lopbarību. Paši spiež eļļu un rapša raušus izmanto lopbarībā. Saimniecībā tiek turētas 120 slaucamas govis un 75 ataudzējamas teles. Govis ganībās pavada 16 stundas un tiek slauktas robotā 2,8 reizes dienā, un vidējais izslaukums gadā ir ap 11 000 litru. Ganāmpulkā lielākoties ir Zviedru sarkanraibās un Holšteinas melnraibās, kas piena ražošanai tiek izmantotas 3-4 laktācijas. Te saimnieko divi brāļi, kuri, mantojot saimniecību ar 70 slaucamām govīm, turpina to attīstīt un modernizēt. Drīzumā paredzēts uz jumtiem ierīkot saules paneļus, lai uzlabotu energoefektivitāti.

Apmeklējām lauksaimniecības ģimnāziju “Stiernhööksgymnasiet”. Skolā mācās ap 350 audzēkņu, kas trīs mācību gados iegūst vidējo lauksaimniecisko izglītību.  Zviedrijā kopumā ir sešas šādas skolas. Te var iegūt specialitāti piena lopkopībā, zirgkopībā, cūkkopībā, aitkopībā un pārējo mazo dzīvnieku kopšanā, kā arī lauksaimnieka – agronoma diplomu.  Visi audzēkņi apgūst lauksaimniecības pamatus, bet papildus  izvēlās savu specializāciju. Skolā ēšana ir bez maksas, bet skolas viesnīca gan ir maksas un ar stingriem noteikumiem. Skolai pašai ir 210 hektāru liela bioloģiskā saimniecība, kurā tiek audzēti graudaugi, pupas, kartupeļi, burkāni un vasaras rapsis. Ir arī mācību fermas, kurās tiek turētas slaucamās govis, cūkas, aitas un zirgi. Skolas saimniecībā mācās un strādā skolas audzēkņi, jo praksi savās saimniecībās kārtot nevar. Skola iznomā jaunāko lauksaimniecības tehniku, lai audzēkņi apgūtu jaunākās tehnoloģijas. Bet daļu tehnikas skolai dod lauksaimniecības tehnikas firmas kā demonstrējumu tehniku, kā arī lauksaimniecības zemi skolai iznomā apkārtējie iedzīvotāji bez nomas maksas. Saražotā, bioloģiski izaudzētā produkcija (piens, gaļa, kartupeļi, dārzeņi) iepirkumu rezultātā tiek realizēta  pašvaldības iestāžu (skolu, bērnudārzu, pansionātu) ēdināšanas nodrošināšanai.

Nākamajā bioloģiskajā saimniecībā tika turēti gaļas liellopi. Jau piecus gadus te audzē Galovejas šķirnes lopus, un saimnieks ir ļoti apmierināts, jo šķirne ir mazprasīga un izturīga. Saimniecībā ir akmeņainas ganības, kuras arī nav ļoti ražīgas, bet Galovejas šķirnes liellopiem ar to pietiek. Govis tiek piebarotas ar placinātām auzām. Tiek turētas 65 zīdītājgovis, no kurām iegūst teļus, kurus četru mēnešu vecumā realizē tirgū.

Turpinājumā apmeklējām ļoti lielu saimniecību, kurā turēja 250 slaucamās govis. Saimniecība nebija bioloģiskā, bet govis tāpat tiek laistas ganībās, bet barošana notiek kūtī ar miksētu skābbarību. Slaukšana notiek ar slaukšanas robotu trīs reizes  dienā. Saimnieki paši veic ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju.

Beidzamā saimniecība, ko apskatījām pasākumā laikā, bija bioloģiskā piena lopkopības saimniecība ar 150 slaucamām govīm. Govis tiek laistas ganībās vismaz 16 stundas dienā, un slaukšana notiek trīs reizes dienā ar diviem slaukšanas robotiem. Izslaukums vidēji ir 12 500 litri gadā. Govis tiek barotas ar miksētu skābbarību. Saimniece pati ir mikrobiologs un pēta lopbarības fermentācijas procesus.

Brauciena laikā redzējām, ka Zviedrijā lopkopības produkcija tiek ražota lielākoties  ģimeņu saimniecībās, kas tiek mantotas  un nodotas no paaudzes paaudzē. Te ir diezgan akmeņains un ar mežiem bagāts reģions, kur augstā līmenī attīstīta bioloģiskā lopkopība. Akmeņainās zemes un mežu dēļ vidējais lauku lielums ir 1,3 ha, līdz ar to saimniekiem nav lielas un dārgas tehnikas. Katram kārtīgam zviedru zemniekam ir arī meža īpašumi, to lielums svārstās no 40 līdz 120 ha, kurus tad paši arī apsaimnieko. Dažās saimniecībās arī zāģēja dažādus kokmateriālus, bet pārsvarā saimnieki iegūst malku un šķeldu, ar ko apkurināt mājas, siltumnīcas, kā arī skaidas izmanto pakaišiem.

Gandrīz visās saimniecībās tiek plānots uz jumtiem uzstādīt saules paneļus, lai uzlabotu energoefektivitāti.

Pieredzes apmaiņas braucieni vienmēr ir vērtīgi un ne jau tikai, lai ieraudzītu, kā citur strādā un dzīvo, bet, lai paši uz sevi varētu paskatīties no cita skata punkta un salīdzināt, kā tad mēs dzīvojam un strādājam. Kā arī iepazīties vēl ar apkārtējiem saimniekiem un nodibināt ciešākus kontaktus paši savā starpā, un dot iespēju vecajai paaudzei iepazīt jauno paaudzi, nākamos saimniekus.

Saimniecību un mežu apmeklējumi tiek nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD Līguma nr. LAD011018/P43.

Kristaps Stallīts,

LLKC Bauskas nodaļas lauku attīstības konsultants