Saimniekošanas dažādošana un vietējās produkcijas mārketings Polijā

LLKC Tukuma konsultāciju biroja organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju oktobra sākumā lauksaimnieki guva jaunas idejas saimniekošanas dažādošanā, uzzināja, kādas ir poļu vietējā tirgus tendences, apskatīja dažādas tehnoloģiskās iekārtas, guva pieredzi tūrisma prezentāciju organizēšanā.

Sākumā devāmies uz Polijas pilsētiņu Skiernevici, kas atrodas netālu no Varšavas, lai apmeklētu dārzkopības institūtu “In Hort”. Tur apskatījām dažāda veida augļu un dārzeņu pārstrādes un uzglabāšanas telpas, iepazināmies ar institūta laboratorijām, pārstrādes cehiem un tehnoloģiskajām iespējām pārtikas pārstrādē. Institūtā tiek veikti zinātniskie pētījumi dārzkopības un augļkopības nozarēs. Tā ražošanas telpās notiek plaša un daudzveidīga augļu un dārzeņu pārstrāde – smalcināšana, atdalīšana no kauliņiem un biezumiem, pasterizēšana, iepakošana vakuumā, kaltēšana ar dažādām tehnoloģijām dažādās iekārtās. Šeit tiek izstrādātas komersantiem piemērotas dārzaugu pārstrādes tehnoloģijas, jauni produkti, kurus uzņēmumi ievieš ražošanā, tiek veikts to bioķīmiskā sastāva izvērtējums, pārbaudītas atšķirīgas uzglabāšanas tehnoloģijas augļu lietošanas termiņa pagarināšanai. Institūtam ir trīs akreditētas laboratorijas, kurās veic dārzeņu kvalitātes novērtēšanu, pārbauda augu produkcijas drošību (uz dažādām ķīmiskām vielām, pesticīdiem), veic biškopības produkcijas analīzes (biškopības produktu kvalitāte, sastāvs, dažādu šķirņu medus identifikācija). Sadarbība ar uzņēmējiem notiek, veicot pētījumus pēc ražotāju pasūtījuma.

Dombrovicē apskatījām institūta eksperimentālo augļu dārzu, kura kopējā platība ir 74 ha. Institūts veic pētījumus, kas saistīti ar augļu koku un ogulāju ģenētisko daudzveidību, ekonomiski pamatotām audzēšanas, pavairošanas, uzglabāšanas un pārstrādes tehnoloģijām. Šajā reģionā ir daudz augļu dārzu un liela konkurence, tādēļ komercdārzam jāsāk ražot pēc iespējas agrāk. Agrākas ražas iegūšanai tiek stādīti divgadīgi augļu kociņi. Tipisks ābeļu dārzs Polijā tiek stādīts 3,0-3,5 m attālumā starp rindām un 0,8-1,1 m attālumā starp kociņiem. Institūta augļu dārzā tiek audzētas ābeles, bumbieres, kauleņkoki (plūmes, saldie un skābie ķirši, aprikozes, persiki), kazenes, avenes, vīnogas, aktinīdijas, sausserži, kizils, korintes u. c. Produkciju realizē visā pasaulē. Āboli tiek sūtīti pat uz Ķīnu un Japānu. Institūts sadarbojas ar citu valstu zinātniekiem, zinātniskajām institūcijām, piedalās starptautiskos zinātniskos projektos un programmās, tostarp sadarbojas arī ar APP “Dārzkopības institūts” Dobelē.

“Teczowy Ogrod” ir ģimenes saimniecība, kas nodarbojas ar augļkopību un augļu pārstrādi. Īpašumā ir 60 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. No tiem aptuveni 50 ha aizņem ābeļu dārzi. Lai iegūtu kvalitatīvus ābolus, ābeles 12 reizes tiek miglotas pret slimībām un 3 reizes pret kaitēkļiem. Lai aizsargātu no krusas, augļu koki tiek pārvilkti ar plēvi. Uzņēmums apkārtējiem uzņēmējiem sniedz pakalpojumu sulu spiešanā. Tomēr daļa sulas tiek izspiesta no pašu audzētajiem āboliem. No 100 t ābolu tiek iegūtas aptuveni 75 t ābolu sulas, kas tiek iepakota plastikāta maisos ar krāniņu, pakās, kā arī stikla un PET pudelēs. Saimnieks pastāstīja, ka vairums plastikāta maisiņu sulu iepakošanai, kurus izmanto šajā uzņēmumā, ir ražoti Spānijā, jo tie esot daudz kvalitatīvāki nekā Polijā ražotie. Uzņēmumam ir svarīgi nodrošināt pircējiem kvalitatīvu produkciju, un arī prasības, kas jāievēro ražošanā, ir līdzīgas gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem. Kā notiek mārketings? Produkcija tiek pasūtīta pa telefonu. Sulu realizē vietējos veikalos, skolās. Piegādes, kas jāveic 50 ha attālumā, uzņēmums veic pats ar savu transportu. Ja attālums līdz piegādes vietai ir vairāk nekā 50 km, piegādes veic kurjers.

Simiatuces pilsētā devāmies uz ģimenes saimniecību “F.H.POLINAT”, kas nodarbojas ar sēņu un dārzeņu pārstrādi. Uzņēmums dibināts 1998. gadā. Šeit sēnes un ogas tiek iepirktas no vietējiem iedzīvotājiem un tālāk pārstrādātas. Uzņēmums lepojas ar savu produkciju, jo sēņu tīrīšanā pamatā ir roku darbs. Katra mazā “sviesta beciņa” tiek notīrīta ar rokām. Sēnes tiek gan kaltētas, gan marinētas. Apskatījām sēņu kaltētavu. Marinēšanai sēnes sākumā izvāra, tad saliek mucās un sāla, vēlāk marinē. Uzņēmums ražo aptuveni 50 produkcijas veidu. Gatavo produkciju realizē vietējos veikaliņos. Papildus pārstrādātām sēnēm un meža ogām uzņēmumā ražo sālītus un dažādā veidā marinētus gurķus. Tradicionālu marinētu gurķīšu pagatavošanā papildus visām garšvielām (dillēm, ķiplokiem utt.) tiek pievienotas ķiršu lapas. Uzņēmums ir tradicionālu produktu ražotājs, ko apstiprinājusi Polijas Zemkopības ministrija.

Ļoti interesants bija saimniecības “Alpakarium” apmeklējums Stara Kornicā. Šī ir lauku vides tūrisma saimniecība, kas nodarbojas ar alpaku audzēšanu. Pirms sešiem gadiem saimniecības īpašnieks iegādājās 15 alpakas, jo ļoti mīl dzīvniekus. Vēlāk tuvākās apkaimes iedzīvotāji uzzinājuši, ka saimniecībā tiek audzētas alpakas, vēlējās tās apskatīt. Tā pirms diviem gadiem saimniecība sāka nodarboties ar tūrismu.  Vēsturiski alpakas tiek audzētas Dienvidamerikas (Andu) augstienē.  Mūsdienās visas alpakas ir mājdzīvnieki. Visvairāk alpaku sastopamas Peru (75%), Čīlē, Ekvadorā un Bolīvijā. Pēdējos 100 gados alpakas arvien vairāk tiek audzētas Austrālijā. Dzīvnieki tiek audzēti to augstvērtīgās vilnas iegūšanai. Alpaku cirpšanu veic reizi gadā, iegūstot 2,5 līdz 3 kg vilnas no viena dzīvnieka. Alpaku vilnai ir unikālas īpašības, kas regulē ķermeņa virsmas temperatūru – tā ir silta aukstumā un nav karsta. Alpakas šķiedrām ir visas dabisko materiālu priekšrocības, un tām ir arī dažas unikālas īpašības, kas saistītas ar šo dzīvnieku vilnas struktūras iezīmēm. Tas ir ļoti viegls, bet ārkārtīgi izturīgs materiāls, tas neizstiepjas un ilgstoši saglabā savu izskatu. Matu virsmā nav zvīņu, kuru dēļ audumam ir mīksta zīdaina struktūra, īpašs spīdums. Šī šķiedra, atšķirībā no aitām, pilnībā nesatur lanolīnu, tāpēc to var izmantot alerģijas slimniekiem un maziem bērniem. To nebojā putekļu ērcītes un kodes. Alpakas ir bara dzīvnieki, kuru dzīves ilgums ir 20-25 gadi. To uzturēšana ir samērā vienkārša. Ziemā tās tiek barotas galvenokārt ar sienu, viens dzīvnieks gadā apēd aptuveni 500 kg. Vasarā galvenokārt pārtiek no ganību zāles. Šobrīd saimniecībā ir 36 alpakas, kas ievestas no Vācijas un Jaunzēlandes. Saimniecībā tiek atlasīti un turēti E klases dzīvnieki ar augstu vilnas kvalitāti. Vilna tiek vērtēta konkursos, un saimniecībā divi dzīvnieki ir ieguvuši čempiona titulu, trešais – vicečempiona titulu. No iegūtās alpaku vilnas saimniecībā iespējams iegādāties segas, dziju un citus adītus izstrādājumus.

Nākamajā dienā devāmies uz divām lielām ražošanas un agrotūrisma saimniecībām – “Ziolowy Zakatek” un “Dary Natury”. Abu uzņēmumu īpašnieks, jau studējot augstskolā, ievēroja, ka vietējās aptiekās trūkst drogu, un uzsāka savu biznesu. Turklāt  ārstniecības un garšaugu audzēšana šai reģionā ir īpaši raksturīga. Saimniecībā 17 hektāros ir izveidots botāniskais dārzs, kurā iespējams iegūt zināšanas par ārstniecības augiem, un brīvdabas muzejs, kas sastāv no atsevišķām senām atjaunotām poļu lauku sētu ēkām, kurās izvietotas naktsmītnes viesiem.  Otra uzņēmuma darbības joma ir dažādu ārstniecības un garšaugu audzēšana, bioloģisku produktu ražošana – tējas, eļļas, sulas, augu maisījumi u. c. Uzņēmums plāno no izaudzētās produkcijas uzsākt kosmētikas ražošanu, kā arī attīstīt bērnu pārtikas ražošanu. Brauciena dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar ražošanas procesu, redzēt produktu iepakošanu (kas notiek 24 stundas diennaktī), marķēšanu, kā arī pašiem piedalīties meistarklasēs un pagatavot sev zāļu tējas maisījumu un ārstniecības augu tinktūru. Uzņēmuma teritorijā ir arī mini zoo, kurā apskatāmi dažādi dzīvnieki un putni, kas īpaši piesaista mazākos apmeklētājus.

Eļļas pārstrādes uzņēmums “Olejowy Raj” dibināts 2014. gadā. Uzņēmums nodarbojas ar dažādu pārtikā lietojamu eļļu ražošanu – linsēklu, kaņepju, ķirbju, saulespuķu, sezama, rapša u. c. Uzzinājām par katras eļļas profilaktisko vai ārstniecisko iedarbību uz cilvēka organismu. Uzņēmums ražo bezglutēna auzu pārslas, kokosriekstu miltus un citus produktus, kā arī, izmantojot dažādu augu sēklu eļļu, tiek ražota kosmētika. Šī uzņēmuma apmeklējums bija ļoti vērtīgs, lai iepzītos ar profesionāli izstrādātajām produkcijas demonstrēšanas un degustācijas metodēm, kā arī pārliecinošo stāstījumu un augsto produkcijas kvalitāti.

Alus darītava “Browar Zascianki” darbojas vien tikai gadu un vienu mēnesi. Alus darītavas iekārtas īpašniekam izmaksājušas 1 miljonu eiro, ko plānots atpelnīt piecu gadu laikā.  Patlaban tiek ražotas septiņas alus šķirnes ar 4 līdz 7,5% alkohola saturu. Uzņēmumā bija iespēja iepazīties ar alus gatavošanas tehnoloģiju, vietējā tirgus tendencēm un mārketinga veidošanas pieredzi, neizpalika arī alus degustācija.

Polijā ir veiksmīgi attīstīta kooperācija. Ja vienā reģionā nodarbojas,  piemēram,ar augļkopību, citā ar ārstniecības augu audzēšanu, uzņēmējiem ir līdzīgas intereses un vajadzības. Kooperējoties iespējams ietekmēt attiecīgo tirgus nišu kopumā, panākot augstāko realizācijas cenu savai produkcijai. Tāpat kā pie mums, arī Polijā trūkst darba roku, tāpēc specializācija uz viena veida produktu ražošanu pa reģioniem ir daudz noderīgāka.  Brauciena laikā uzzinājām par poļu vietējā tirgus tendencēm. Bija vērts redzēt jaunus iepakojumus un produktu prezentēšanas veidus, lai nākotnē izstrādātu savus mārketinga ceļus pircēja sasniegšanai. Ieguvām plašāku izpratni par dažādiem pārstrādes procesiem un tehnoloģiskām iekārtām, guvām jaunas idejas saimniecību dažādošanā, praktiskas zināšanas augļkopībā, alpaku audzēšanā, ieguvām jaunus kontaktus Polijā, iepazināmies tuvāk savā starpā. Šādi braucieni dalībniekus saliedē. Pieredzes brauciena dalībnieki bija ļoti gandarīti par doto iespēju apskatīt dažādas saimniecības Polijā un salīdzināt tās ar saimniecībām Latvijā. Lai gan Polijā ir veiksmīgāk attīstījusies kooperācija, arī pie mums ir daudz veiksmīgu uzņēmēju un labu saimniecību, skaistas tūrisma un atpūtas vietas, kas nemaz nav sliktākas par redzētajām Polijā. Tas noteikti bija jāredz, lai iemācītos sevi nenoniecināt un nākotnē veidotu pārdomātus mārketinga stratēģijas plānus. No katra uzņēmuma, kurā pabijām, varējām paņemt sev pa idejai. Tika gūta pārliecība, cik svarīgi mūsdienās veidot interneta veikalus, apgūt jaunās tehnoloģijas un iet laikam līdzi. Jāliek visā pasaulē uzzināt par sevi!

Saimniecību apmeklējumi tiek nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr.LAD011018/P43.

Sarma Rotberga,

Tukuma novada lauku attīstības konsultante