Skolas sāk izvēlēties vietējo bioloģisko pārtiku

Veiksmīgi īstenots Rīgas Valdorfskolas pārtikas produktu iepirkums, kurā par sezonālo dārzeņu piegādātājiem izvēlētas trīs bioloģiskās zemnieku saimniecības: „Vizbuļi”, „Ragāres” un „Eicēni”.

No septembra skolas maltītēs tiks piedāvāti sezonāli vietējie bioloģiskie dārzeņi, turklāt tas panākts, iekļaujoties pašvaldības noteiktās vienas skolas ēdienreizes cenā.

Līdz šim par galvenajiem iemesliem zemnieku zemajai aktivitātei publiskajos pārtikas iepirkumos tika uzskatīta nespēja konkurēt ar vairumtirdzniecības bāžu cenām un birokrātiskie publisko iepirkumu noteikumi. Šis iepirkums pierāda, ka šķēršļi ir pārvarami, ja vien iesaistītajām pusēm ir patiesa interese sadarboties.

Rīgas Valdrofskolas pārtikas produktu iepirkums tika veikts, sadarbojoties ar LLKC un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju. Turpmāk – par priekšnosacījumiem, kas veicinātu vietējo zemnieku piedalīšanos publiskajos pārtikas iepirkumos.

Iepirkuma dalījums daļās

Rīgas Valdorfskola ir viena no retajām, kas, izstrādājot pārtikas iepirkuma nolikumu, īpašu uzmanību pievērsa tam, lai vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem netiktu likti šķēršļi iesniegt savus piedāvājumus. Pārtikas produktu iepirkums tika sadalīts daļās, atsevišķi nodalot sezonālos vietējos dārzeņus. Lai pareizi sagrupētu iepirkumu daļās, vispirms nepieciešama tirgus izpēte – apzināt, kādus produktus ražo vietējie zemnieki un kuros mēnešos tie ir pieejami. Par bioloģisko produkciju šo informāciju iespējams iegūt, vēršoties LLKC un tā reģionālajos birojos, gan arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā.

Sezonalitāte

Skolās, kurās ēdienu gatavo paši, nevis uztic to ēdināšanas uzņēmumam, ir vieglāk pielāgot ēdienkarti sezonas produktiem, ja vien skolai ir labs pavārs, kurš spēj pagatavot ēdienu no sezonas dārzeņiem. Rīgas Valdorfskolas pavāre bija ļoti pretimnākoša un gatava aizstāt ierastos importētos nesezonālos produktus ar vietējiem, kā arī iepirkuma veikšanu sekmēja Valdorfskolas direktora vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā Maira Filatova. Lai arī ēdināšanas uzņēmumi spēj būt pietiekami elastīgi, tie visdrīzāk kūtrāk iegādāsies vietējos dārzeņus, jo to peļņa ir atkarīga no tā, cik lētas izejvielas tie spēj iegādāties.

Piegādes biežums

Sagatavojot iepirkuma noteikumus, nepieciešams izvērtēt, cik bieži zemniekam jāpiegādā produkti. Loģistikas izmaksas „noēd” lielu daļu no zemnieku ienākumiem, tāpēc produktiem, kurus var glabāt ilgāku laiku, vajadzētu noteikt retākus piegādes termiņus.

Atteikšanās no viena piegādātāja un zemnieku kooperācija

Skolas ir pieradušas saņemt visus produktus no viena piegādātāja – vairumtirdzniecības bāzes, jo tā vienkārši ir ērtāk. Vēloties iegādāties produktus no saimniecībām, jāņem vērā, ka arī tad, ja iepirkums ir sadalīts daļās, reti kura saimniecība spēs piedāvāt atsevišķās daļas produktu klāstu. Pagaidām mums vēl trūkst kooperatīvu, kas spēj nodrošināt plašu bioloģisko produktu sortimentu, taču iepirkuma likums pieļauj, ka piedāvājumu var iesniegt vienkārša personu apvienība, tas ir, zemnieki uz savstarpējas vienošanās pamata var iesniegt vienu kopīgu piedāvājumu. Rīgas Valdorfskolas gadījumā z/s “Vizbuļi” spēja nodrošināt gandrīz visu nepieciešamo produktu klāstu, izņemot ābolus un skābētus kāpostus, tāpēc ar LLKC palīdzību tika atrastas saimniecības, kuras ražo šos produktus, un tās kopīgi iesniedza vienu piedāvājumu.

„Gatavo ratus ziemā, ragavas – vasarā”

Lai zemnieki varētu piedalīties iepirkumos, iepirkuma dokumentācija jāgatavo laikus – ziemas mēnešos, lai pavasarī pirms sējas saimnieks zinātu, kādos apjomos dārzeņi būs nepieciešami nākamajā rudenī. Diemžēl ierastā prakse rāda, ka valsts un pašvaldību iestādes iepirkumus izsludina vasarā, kad zemnieks jau savus laukus ir sastādījis un ražu aizrunājis citiem pircējiem.

Vēl nepārvarēti šķēršļi – bioloģisko produktu pārstrāde

Lai arī pēdējos gados bioloģisko pārstrādes uzņēmumu skaits ir krietni pieaudzis, mums vēl joprojām trūkst saimniecības, kurām ir arī bioloģiskās pārstrādes sertifikāts. Ļoti strauji ir attīstījusies mājražošana, taču mājražotāja statuss ļauj piedāvāt produkciju tikai gala patērētājam, tāpēc skolām „gar degunu iet” bioloģiskās saimniecībās ražoti piena produkti, dārzeņu konservi un ievārījumi. Vēl joprojām ļoti trūkst sertificētu bioloģisko dzirnavu un kautuvju. Mums ir daudz bioloģisko saimniecību, kas ražo gaļas liellopus, taču bioloģisko kautuvju trūkuma dēļ tās nav tiesīgas marķēt savu produkciju kā bioloģisku.

Neizmantotais potenciāls – svaigpiena iegāde no saimniecības

Pagaidām reti tiek izmantota iespēja iegādāties svaigpienu tieši no tuvumā esošajām saimniecībām. Izglītības iestādes to var iegādāties no saimniecībām, kuras saņēmušas svaigpiena realizācijas atļauju no Pārtikas un veterinārā dienesta, taču šī iespēja tiek izmantota reti. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, tas būtu lielisks atbalsts vietējām piena saimniecībām, kuras nonākušas grūtībās Krievijas piena produktu importa aizlieguma dēļ, turklāt svaigpiens ir uztura ziņā daudz vērtīgāks par pasterizētu pienu.

Galvenais šķērslis – izpratnes trūkums

Rīgas Valdorfskolas bioloģiskās pārtikas iepirkums nebūtu iespējams bez vecāku atbalsta un skolas vadības izpratnes par to, ka ir vērts ieguldīt vairāk laika un mainīt ierasto praksi, lai skolēni varētu ēst vietējo bioloģisko pārtiku. Līdz šim esam skatījušies ļoti tuvredzīgi uz publiskajiem iepirkumiem, fokusējoties tikai uz iepirkuma cenu. Citās valstīs pašvaldības jau ir novērtējušas ekonomisko ieguvumu, ja par pārtikas iegādi samaksātā nauda cirkulē reģiona vai valsts ietvaros. Poļu un lietuviešu pārtikas produkti vienmēr ir bijuši lētāki par vietējo ražojumu, taču vietējo pārtikas ķēžu attīstība nodrošinās ekonomisko stabilitāti Latvijas laukos, un visbeidzot tas ir arī Latvijas pārtikas pašapgādes jautājums.

Pēc pozitīvās Rīgas Valdorfskolas pieredzes arī citas skolas šobrīd ir ieinteresējušās par pārtikas iegādi no vietējām bioloģiskajām saimniecībām, tāpēc lūdzam atsaukties zemniekus, kuriem ir vēlme izteikt piedāvājumus vietējiem iepirkumiem, kā arī pašvaldību un valsts iestādes, kuras vēlas iegādāties bioloģisko produkciju. Kontakti: LLKC projektu vadītāja Lāsma Ozola, tālr. 27815545, e-pasts: lasma.ozola@llkc.lv.

Lāsma Ozola,

LLKC projektu vadītāja