Būtisks ieguldījums piekrastes attīstībai

6. Marts 2024.
Zivsaimniecība
GalerijaPrint

Vietējām rīcības grupām (biedrībām) ir ļoti svarīga loma kopējā lauku un arī piekrastes attīstībā vietējā (reģionālajā) līmenī.

VRG ir lauku iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmēju un pašvaldību apvienības, kas darbojas noteiktā lauku teritorijā, pārstāvot iedzīvotāju intereses un vietējā līmenī rūpējoties par lauku attīstības jautājumiem, kā arī ieviešot LEADER (mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai) pieeju, kas dod iespēju iedzīvotājiem pašiem noteikt savas teritorijas attīstības vajadzības, izvirzot vietējās vajadzībās balstītus mērķus un tiem atbilstošus rīcības plānus.

Piekrastes VRG ieguldījums

Baltijas jūras Latvijas piekrastē savu darbību aktīvi īsteno sešas vietējās rīcības grupas: “Liepājas rajona partnerība”, “Partnerība laukiem un jūrai”, “Jūrkante”, “Jūras zeme”, “Talsu partnerība” un “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”, ar kuru atbalstu un aktīvu iesaisti Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) ietvaros īstenoti nozīmīgi uzņēmējdarbības, sabiedriskā labuma, starpteritoriālie un starpvalstu sadarbības projekti piekrastes attīstībai, kā arī veiktas citas aktivitātes (semināri, pieredzes apmaiņas braucieni u. c.). Svarīgi, ka piekrastes VRG īsteno arī projektus, kas saistīti ar lauku attīstības programmām, tādējādi savām esošajām teritorijām radot vēl augstāku pievienoto vērtību. Šādu ieguldījumu nenoliedzami var uzskatīt par nozīmīgu reģiona attīstības veicinātāju.

Pēc Lauku atbalsta dienesta apkopotās informācijas, “Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam” līdz 30.06.2023. (pēdējās informācijas atjaunošanas datums 02.10.2023.) atbalsta pasākuma “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) stratēģiju īstenošana” (F043.02) ietvaros bija apstiprināti 319 projekti ar kopējo publisko finansējumu 23 603 793 EUR. Atbalstu piesaistīja 141 projektu iesniedzējs jeb finansējuma saņēmējs.

Starp VRG veiktajām aktivitātēm nozīmīga loma ir aktivitātei “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” (F043.04), kuras ietvaros iepriekšējā plānošanas periodā īstenoti 12 projekti ar kopējo publisko finansējumu 568 328 EUR.

Abu atbalsta pasākumu mērķis ir ekonomiskās izaugsmes, sociālās iekļaušanas un darbavietu radīšanas veicināšana un atbalsta sniegšana nodarbinātībai un darbaspēka mobilitātei piekrastes un iekšzemes kopienās, kas atkarīgas no zvejas un akvakultūras, darbību dažādošana zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs.

Piekrastes VRG kopīgi īstenotie sadarbības projekti: “Piekraste. Zivsaimniecība. Iespējas”, “Zivju sezona: Gaidām ciemos – mums ir zivis!”, “Jūra visu gadu – piejūras dzīves stila tūrisma veicināšana”, “Ceļā uz viedumu piekrastēs”, “Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastē”. Ir īstenoti arī citi interesanti sadarbības projekti. Raksturojot praktisko ieguvumu – ir gūta starptautiska pieredze, veikta izpēte svarīgos jautājumos, gūtas jaunas zināšanas un pieredze, veicināta zivju un piekrastes tradīciju popularizēšana, nodrošināta publicitāte, izveidoti video sižeti un veiktas citas aktivitātes.

Ar 2024. gadu VRG turpina savu darbību, piedāvājot jaunas iespējas Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda ietvaros. Jaunajā plānošanas periodā, pamatojoties uz izstrādātām teritorijas attīstības stratēģijām, tiks pievērsta uzmanība dažādiem attīstības mērķiem: vietējās ekonomikas attīstības un transformācijas veicināšanai; vides resursu ilgtspējīgai izmantošanai, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanai; zvejas vai jūras kultūras mantojuma izmantošanas veicināšanai; ostu infrastruktūras attīstības stiprināšanai un starpteritoriju un starpvalstu sadarbībai.

Biedrība “Jūrkante”

Biedrība dibināta 2008. gadā un tās darbības mērķis ir veicināt Ainažu, Salacgrīvas, Liepupes, Pāles, Viļķenes un Skultes pašvaldību teritorijuilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, kā arī sekmētu pilsoniskās sabiedrības veidošanos pašvaldību teritorijās, ietverot formālu un neformālu vietējo attīstības grupu rašanos, aktīvu sadarbību un attīstību.

Biedrības Rīgas jūras līča piekrastes garums ir 61,9 km no Ainažiem līdz Zvejniekciemam. Tās darbības teritorijā atrodas divas ostas (Salacgrīvā un Kuivižos), un šīs teritorijas iedzīvotāji jau vēsturiski ir nodarbojušies ar zivju zveju un to apstrādi, tāpēc zivsaimniecības nozare un tās problēmas ir aktuāls jautājums, kuram tika pievērsta uzmanība, gan vērtējot iepriekšējo plānošanas periodu, gan arī raugoties uz jauno periodu.

Jaunajā plānošanas periodā papildus jau minētajiem attīstības mērķiem būtisku uzmanību pievērsis labās prakses pārņemšanai zivsaimniecības uzņēmumos un vietējās teritorijas mārketingā.

Biedrība “Jūras zeme”

Biedrība izveidota 2009. gadā. Tā dibināta, lai veicinātu un atbalstītu sabiedrības iesaistīšanos lauku un zivsaimniecībai nozīmīgas teritorijas attīstībā, izstrādātu un realizētu stratēģiju ilgtspējīgai lauku un zivsaimniecībai nozīmīgas teritorijas attīstībai, izmantojot sabiedrības līdzdalības principus, attīstītu sadarbību ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem un citām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, veicinot biedrības darbības teritorijas attīstību.

Tā sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavojusi un ievieš Ādažu un Saulkrastu novadu administratīvajās teritorijās. Stratēģija balstās uz abu teritoriju potenciāla labāku izmantošanu, kā arī sabiedrības aktīvāku iesaisti savas dzīves telpas sakārtošanā.

Jaunajā plānošanas periodā īpaša uzmanība tiek pievērsta jau iepriekš minētajiem pamatmērķiem, kuru ietvaros tiek uzsvērtas tādas lietas kā pakalpojumu un nelielu ražotņu, kas integrējami tūrisma piedāvājumā piekrastē, izveide un uzlabošana, kā arī infrastruktūras, kas nepieciešama elektrotransporta vai velotransporta izmantošanai, izveide un attīstība.

Biedrība “Partnerība laukiem un jūrai”

Biedrība dibināta 2006. gadā, apvienojoties pašvaldībām, uzņēmējiem un vietējām iniciatīvu grupām. Biedrības mērķis ir pārstāvēt darbības teritorijas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un rūpēties par lauku attīstības jautājumu risināšanu. Tās darbības teritorija ir Tukuma novada Engures, Lapmežciema, Smārdes, Slampes, Džūkstes, Lestenes, Degoles, Tumes, Jaunsātu, Zentenes pagasti un Tukuma un Jūrmalas pilsēta.

Ilze Turka, biedrības “Partnerība laukiem un jūrai” administratīvā vadītāja, atzīst, ka, raugoties uz iepriekšējo plānošanas periodu, ir labi izdevies īstenot vietējai teritorijai būtiskus ar vides resursu ilgtspējīgu izmantošanu saistītus sabiedriskā labuma projektus, kas organizē cilvēku plūsmu aizsargājamās dabas teritorijās, izceļot šo teritoriju unikalitāti un sekmējot ilgtspējīgu izmantošanu. Piemēram, infrastruktūras izveide pie jūras (WC, stāvlaukumi, rotaļu laukumi pludmalē, takas, celiņi, ceļi uz piekrastes objektiem, laivu piestātnes jūrā u. c.). Īstenoti daudzi nozīmīgi uzņēmējdarbības projekti, kuros nodarbina vietējos iedzīvotājus, radīti jauni pakalpojumi un produkti, kas sekmē gan pašu uzņēmumu, gan vietējās teritorijas attīstību.

Kā prioritārās jomas tiek uzsvērtas: uzņēmējdarbības (zvejniecība un zivsaimniecība piekrastē, preces un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, sabiedriskā ēdināšana, veselības aprūpe, izglītības pakalpojumi un sociālās aprūpes pakalpojumi), sabiedriskā labuma (vietējās kopienas spēcināšana, atbalsts aktivitātēm bērniem un jauniešiem, senioriem un personām ar kustību vai funkcionāliem traucējumiem) vides (aizsargājamās dabas teritorijas, inovācijas, teritorijas atpazīstamības un pievilcības veicināšana), kultūrvēstures mantojuma (inovācijas, teritorijas atpazīstamības un pievilcības veicināšana, vietējās kopienas sociālo un ekonomisko vajadzību veicināšana) projekti.

Raugoties uz jauno plānošanas periodu, Ilze gaida nopietnu un atbildīgu attieksmi, pārdomātas projektu idejas, kuru pamatā ir vajadzības vai problēmas, ko ar šiem projektiem iespējams atrisināt, kā arī pārdomātus sasniedzamos rādītājus.

Biedrība “Talsu partnerība”

Biedrība dibināta 2004. gadā, apvienojot pašvaldības, tajās darbojošās organizācijas un uzņēmējus. Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas partnerības darbības teritorija ir Talsu novads ar Talsu pilsētu un tajā esošajiem pagastiem.

Iepriekšējā plānošanas periodā kopumā trijās dažādās aktivitātēs ir īstenots 61 projekts. Pēc projektu skaita uzsvars bija uz ekonomisko izaugsmi un darbības dažādošanu. Lolita Muceniece, biedrības valdes priekšsēdētāja un administratīvā vadītāja, atzīmē savstarpējo projektu nozīmīgumu, jo to pamatmērķis ir veicināt piekrastes attīstību, popularizēt piekrastes dzīvesveidu un attīstīt tūrismu.

Lolita atzīst, ka aizejošā perioda laikā ir bijis ļoti daudz dažādu notikumu, paveikto darbu un atbalstīto projektu, pasākumi un idejas, ko izdevies īstenot – vienmēr ceļā uz attīstību! Prieks par aktīvajiem iedzīvotājiem un projektiem, ko izdevies īstenot perioda laikā. Viņa ļoti pozitīvi vērtē plaši apmeklētās darba grupas piekrastē, kas tika rīkotas, izstrādājot jauno vietējās attīstības stratēģiju, un kuras sapulcināja vietējos iedzīvotājus un entuziastus, uzņēmējus un tūrisma attīstītājus, kā arī nesen uz dzīvi piekrastē pārcēlušās ģimenes. Pamatojoties uz darba grupu ieteikumiem, jaunajā plānošanas periodā ir izvirzīti vispārīgie mērķi, t. sk. arī atbalsts piekrastes uzņēmēju un kopienu sadarbības pasākumiem.

Biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”

Biedrība dibināta 2000. gadā kā brīvprātīga personu apvienība, kuras darbības mērķis ir apvienot uzņēmējus un citus Latvijas lauku iedzīvotājus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un sabiedrības labklājības celšanai. Biedrības darbības teritorija ir Talsu novada Dundagas, Kolkas, Īves, Lubes un Valdgales pagasti, Ventspils novads un Ventspils valstspilsēta un tās darbības moto ir “Radām, darām, augam KOPĀ!”.

Gunta Abaja, biedrības koordinatore, lepojas ar iepriekšējā plānošanas periodā biedrības teritorijā īstenotajiem projektiem:

  • Piekrastes zvejnieku īstenotie: “Zvejnieku māja Jūrkalnē”, Zv/S “Zvīņas L” specializētā transporta un traktortehnikas iegāde.
  • Tūrisma uzņēmēju īstenotie: “Jūras mājas “Dzelmes” aprīkojuma iegāde”, “Pasiekstes vējdzirnavu vēsturiskā tūrisma attīstīšana”, “Makšķerēšanas tūrisma attīstība Ventspils novadā”.
  • Pašvaldība un publiskās infrastruktūras pilnveidošana, zvejas un jūras kultūras mantojuma pieejamības projekti: “Laivu nojumes būvniecība Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā un vēsturisko laivu restaurācija”, “Kolkas lībiskā un zemūdens mantojuma sinerģija ar vēstures un kultūras tūrisma apriti un pastāvīgās ekspozīcijas izveide Kolkas Lībiešu saieta namā”, “Dabas vērtību saglabāšana un tūrisma pakalpojuma piedāvājuma paplašināšana, nodrošinot Staldzenes stāvkrasta pieejamību un atpūtas zonas infrastruktūras pilnveidošanu”.

Jaunajā plānošanas periodā EJZAF ietvaros ir izvirzīti seši pamatvirzieni, kas saistīti ar ekonomikas veicināšanu un dažādošanu, sabalansēta un ilgtspējīga tūrisma attīstību, vides resursu līdzsvarotu izmantošanu un dabas vērtību saglabāšanu, kultūras mantojuma saglabāšanu, ostas sakārtošanu un labiekārtošanu zvejniecībai un sadarbības pasākumiem.

Biedrība “Liepājas rajona partnerība”

Biedrība dibināta 2006. gadā, un tās darbības teritorija ir Liepāja un Dienvidkurzemes novads ar tajā esošām pilsētām un pagastiem. Iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros īstenoti daudzi būtiski infrastruktūras projekti Liepājā un novadā. Piemēram, “Dabas mājas izveide Zirgu salā”, “Pludmales labiekārtošanas izbūve Roņu ielā”, “Ilgtspējīgs stāvlaukums Bernātos”, Jūrmalciema Tīklu mājas pārbūve, asfalta seguma uzklāšana Jūrmalciemā u. c. projekti.

Piekrastes zvejnieki veikuši ieguldījumus zvejas procesa pilnveidošanā (piemēram, iegādājoties nepieciešamo aprīkojumu, atjaunojamo energoresursu ražošanā u. c.) un arī darbības dažādošanā.

Jaunajā plānošanas periodā tiek piedāvātas iespējas plānošanas pamatvirzienos. Īpaši tiek uzsvērta lielākas ietilpības tūrisma mītņu izveide un tūrisma sezonalitātes ietekmes samazināšana, kā arī stratēģiskā projekta īstenošana “Zivju izkraušanas vietas Nīcas pagasta Jūrmalciema piestātnē atjaunošana”. Svarīgi ir apzināties, ka EJZAF ietvaros tiks atbalstīti projekti, kuru darbības teritorija ir Baltijas jūras piekraste. 

Vērtība un iespējas

Turpmākajos “Zivju Lapas” izdevumos vēl vairāk pievērsīsim uzmanību VRG pozitīvajiem piemēriem un aktualitātēm.

Ja ir doma īstenot kādu projektu, tad pievēršat uzmanību biedrību izstrādātajām stratēģijām, projektu konkursu atbalsta intensitātēm un pamatnosacījumiem kopumā, projektu vērtēšanas kritērijiem. Ja ir kādi jautājumi, noteikti aicinām ieskatīties piekrastes VRG aktualitātēs un satikties, lai izrunātu savu ieceri, jo tikai kopīgi un ar kopīgu atbildību pret Baltijas jūru un tās piekrasti ir iespējams pilnvērtīgi izmantot un tajā pašā laikā arī saglabāt šo dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma bagātību.

Aleksejs KAČANOVS,
LLKC Liepājas konsultāciju
biroja vadītājs

Foto: Vietējo rīcības grupu arhīvs

 

Informācijas avoti: - varbūt rāmītī

Foto galerija: 

Pievienot komentāru