Kādus projektus īsteno Igaunijas zivsaimniecības vietējās rīcības grupas

Valsts Lauku tīkla Sekretariāts septembra beigās rīkoja pieredzes braucienu vietējo rīcības grupu pārstāvjiem Zivsaimniecības vietējo rīcības grupu pieredze Igaunijā, lai iepazītos un dalītos pieredzē ar Igaunijas zivsaimniecības vietējām rīcības grupām, to darbību, pieredzi un īstenotajiem projektiem.

Brauciens norisinājās trīs dienas, galvenokārt iepazīstoties ar Harjumā un Virumā apriņķos īstenotajiem projektiem. Brauciena laikā tikāmies ar Igaunijas Zivsaimniecības vietējo rīcības grupu vadītāju Jāku Velori Sadulu, kurš pastāstīja par Igaunijas pieredzi Zivsaimniecības fonda finansējuma apguvē, teritoriju sadalījumu, kā arī iesaistījās diskusijās, salīdzinot Latvijas un Igaunijas pieredzi.

Kopā Igaunijā ir astoņas zivsaimniecības vietējās rīcības grupas. Mēs viesojāmies divu grupu teritorijās, kas izvietotas Igaunijas Ziemeļu piekrastes teritorijā – Harjumaa Fishing Association un Virumaa Costal –fishermen Union. Tāpat kā Latvijā, Igaunijas zivsaimniecības vietējās rīcības grupas savās teritorijās izstrādājušas vietējās attīstības stratēģijas un, balstoties uz tajās noteiktajām prioritātēm, īsteno projektus.

Brauciena laikā apskatījām vairākas ostas – Tilgu, Lapnēmi, Eismu, Toilu, Tapurlu un Nīmi. Tās bija atšķirīgas gan pēc mērķauditorijas, kas ostas izmanto, gan uzturētājiem un projektu īstenotājiem, gan arī pēc tā, cik lielā mērā un kādā veidā tās attīstījušās. Lielākoties piekrastes teritorijas, uz kurām atrodas ostas, pieder pašvaldībām, tomēr tās ir nodevušas šīs teritorijas ilgtermiņa nomā dažādām biedrībām, kas attiecīgi par Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda līdzekļiem attīsta ostas teritorijas. Projektos iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai izbūvētu piestātnes, no jauna izveidotu vai atjaunotu molus, kā arī celtu, remontētu un labiekārtotu ostas teritorijā esošās ēkas gan saimnieciskām, gan administratīvām vajadzībām, iegādātos ostu vajadzībām nepieciešamo aprīkojumu, piemēram, pacēlājus, mobilās uzpildes stacijas u.t.t.

Toila osta - renovētā ostas ēka, kuras daļu aizņem zvejnieku noliktavas

Toila osta - par Zivsaimniecības fonda līdzekļiem iegādātais pacēlājs ostas vajadzībām

Eismā osta izbūvēta pilnībā no jauna – moli, laivu piestātne, piekraste, kā arī administratīvā ēka, piesaistot gan publisko, gan privāto finansējumu. Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda līdzekļu izlietojumam ostu labiekārtošanai ir ilgtermiņa uzraudzība (15 gadi), un īpašumtiesību maiņas gadījumos projekta saistības tiek pārņemtas.

Eisma osta - Jaunizbūvētais ostas mols

Eisma osta - ostas ēkas jaunbūve un laivu piestātne

Apmeklētajās ostās to galvenie lietotāji ir vietējie zvejnieki. Dažviet zvejniekiem kādā ostas ēkā izbūvētas arī iznomājamas noliktavas, kur uzglabāt zvejas rīkus. Vairākās ostās nozīmīga mērķauditorija ir jahtu klubi un arī vietējie jaunieši, kuriem ostas teritorijā tiek rīkoti izglītojoši un brīvā laika pavadīšanas pasākumi.

Brauciena laikā apskatījām arī Murastes skatu platformu, kas vērsta ar skatu uz jūru un izveidota, izmantojot LEADER finansējumu. Tāpat apskatījām Majakivi mācību taku, kas iestiepjas mežā vairākus kilometrus un tajā pa ceļam apskatāmi vieni no lielākajiem akmeņiem Igaunijā. Arī šīs takas labiekārtošanā izmantots LEADER finansējums.

Brauciena dalībniekiem ļoti interesanta šķita Gordejev ražotne, kur notika plašas diskusijas par luču zvejas tehniku, izmantojamajiem murdiem, zivju sagatavošanas, žāvēšanas un fasēšanas tehnikām. Interesanti, ka ražotnes telpas ir ļoti mazas un tajā strādā tikai daži darbinieki.

Tāpat brauciena dalībnieku pozitīvas atsauksmes guva zivju kafejnīcas Laine apmeklējums. Īstenojot projektu, ir izveidota kafejnīca ar tai nepieciešamo virtuves un ēdamzāles aprīkojumu. Tā darbojas kā mācību kafejnīca, kurai tiek piesaistīti jaunieši, dodot viņiem iespēju lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, iemācīties gatavot dažādus ēdienus, servēt galdus, kā arī apkalpot kafejnīcas apmeklētājus.

Guna Šulce
VLT Sekretariāta projektu vadītāja