Kurzemnieki gūst pieredzi zivju audzēšanā

Divdesmit  Kurzemes akvakultūras interesentu vēl siltā oktobra dienā devas pieredzes apmaiņas braucienā ar mērķi iepazīties ar dažādu zivju mazuļu audzēšanu un ES atbalsta piesaisti dīķu apsaimniekošanas dažādošanai. Pasākumā piedalījās dalībnieki no Kuldīgas, Skrundas, Alsungas un Pāvilostas novadiem.

Braucienu sākam ar iepazīšanos. Katrs dalībnieks pastāstīja par savu saimniecību un nākotnes nodomiem. Dažiem zivju audzēšana ir pamatnodarbe un galvenais saimniecības peļņas avots, citiem hobijs, vai tikai ir nodoms labiekārtot piemājas dīķi.

Pirmā pietura Jaunmārupē, kuŗ izveidota lauku tūrisma un atpūtas vieta “Karpu dīķis Kastos”.  Dīķa platība ir 2,3 ha un vidējais dziļums 4 m. Kopš 2013. gada dīķī mājo karpas, līņi, sami, karūsas, līdakas, raudas, asari un citas zivju sugas, kā arī zivīm līdzās dzīvo divu veidu vēži. Audzējot jau esošos krājumus, dīķis tiek regulāri papildināts ar jaunām zivīm. Karpas papildina ar viengadīgām. Piebaro tikai karpas ar zivju kombinēto barību, kartupeļiem un graudiem. Piektdienā un brīvdienās zivis nebaro, lai makšķerniekiem ķertos. Mazās zivis ēd vairāk. Divas barošanas siles izvietotas dažādos augstumos – pie augstākās barojas mazākās zivis. Izkopjot ganāmpulku, izmēģinātas dažādas zivju sugas. Dažādas nevēlamas zivju sugas – asarus, līdakas, brekšus – atnes putni. Visām zivju sugām jāsadzīvo, arī vēžiem. Neaudzē līņus – lēni aug, slinki. Vēži tikai papildina piedāvājumu. Sākumā iegādāti deviņsimt trīs sugu īpatņi. Visi labi sadzīvo un vairojas. Vēžus iesaka ķert ar nomātiem zvejas rīkiem, lai neienestu slimības. Izveidojusies laba sadarbība ar zoologu un vetārstu Mārci Ziņģi. Ievērojot visus profilakses pasākumus, nav bijusi vajadzība lietot zāles.

Saimnieces Irīnas Milleres profesija nav saistīta ar zivkopību. Interese par zivīm radusies tēva ietekmē. Agrāk šajā vietā bijis  smilšu karjers.  Rokot nav zinājuši, ka veidos dīķi, tādēļ krasti iznākuši stāvi un slideni. Dīķis nav nolaižams. Dīķa teritorijā trīs aktīvi avoti. Ūdens kvalitāti pārbauda trīs reizes gadā. Karstajā un aukstajā sezonā strādā trīs aeratori.

Makšķerēšanas sezona turpinās atkarībā no laika apstākļiem, ja gaisa temperatūra zem desmit grādiem, aktīvo sezonu beidz. Ziemā pastāvīgie klienti makšķerē bez maksas, lai izķertu līdakas. Izveidojies savs klientu loks, kuri labi ievēro noteikumus un seko, lai arī citi tos ievērotu. Visi klienti, kur iebrauc teritorijā, tiek uzskaitīti, izveidota videonovērošana.

Līdztekus iecienītajam makšķerēšanas piedāvājumam, piesaistot ES atbalstu, atvērts kempings ar trīs atpūtas mājiņām un semināru zāli ar pirti. Tās izvietotas tieši virs ūdens, labiekārtotas un apkurināmas, lai varētu lietot arī ziemā. Visa infrastruktūra izveidota tā, lai to varētu izmantot cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Klausītāji uzdeva daudz jautājumu par projektu īstenošanas gaitu, jaunu dīķu izveidi, zivju sugu izvēli un citām problēmām. Saimniece priecājās par ieinteresētajiem jautājumiem.  Jo vairāk jautājumu, jo vairāk atbilžu un iespēju noskaidrot, ko vēlas klients.

Turpinājām iepazīšanos ar vimbu, sīgu un citu zivju mazuļu audzēšanu zivju audzētavā “Dole”. Veterinārārste Gertija Beinardte uzņēmumā strādā jau sešpadsmit gadu un prot interesanti pastāstīt par savu darbu. Zivju audzētava uzbūvēta 1986. gadā, ir vienīgā specializētā vimbu mazuļu audzētava. Te audzē arī sīgu mazuļus, nēģu un līdaku kāpurus. Privāto zivju audzētāju vajadzībām tiek audzēti varavīksnes foreļu mazuļi. Realizācijai audzē foreles, stores un karpas.

Apmeklējuma laikā apskatījām ražošanas cehus un noskatījāmies mācību filmu. Ūdens krājumus audzētavā papildina no Daugavas. Siltās ziemās ikri ātri sāk izšķilties un daudzi aiziet bojā. Recirkulācijas sistēma būvēta, lai atvēsinātu ūdeni, bet nedarbojas,  kā plānots.

Lai gūtu priekšstatu par zivju ikru lielumu, sagatavots uzskates materiāls. Apskatījām lašu, foreles, līdakas, vimbas un nēģu ikrus. Sakaitām, ka vienā litrā ir ap 8,5 tūkstoši ikru. Ik gadu Daugavas un Lielupes baseinos izlaiž pusmiljonu vimbu un sīgu mazuļu.

Zivju audzētava “Tome” ir lielākā lašu un taimiņu audzētava zivju resursu papildināšanai dabīgās ūdenstilpnēs. Zivju audzētāju vajadzībām audzē foreļu, storu un karpu mazuļus. Tiek uzturēts vaislas ganāmpulks. Ar zivīm strādā desmit darbinieki. Apmeklējuma laikā apskatījām audzētavu un iepazināmies ar zivju mazuļu audzēšanas iespējām un labturības prasību nodrošināšanu.

Lai saprastu, vai no audzētavas izlaistās zivis atgriežas, tām nogriež tauku spuru. 68% no Ventā un 90% no Daugavā noķertajām zivīm ir no audzētavu izlaistiem mazuļiem. Tas pierāda, ka no dabīgā ceļā atražotiem mazuļiem izdzīvo tikai 1% zivju.

Secinājumi

• Iegūta informācija un pieredze, kuru varēs izmantot saimniecībās.
• Bija iespēja tikties neformālā gaisotnē, izrunāties, iepazīties un dalīties pieredzē.
• Veidojot jaunus makšķerēšanas dīķus, labāk veidot vairākus mazus nevis vienu lielu.
• Dīķus veidot ar meniķi, nolaižamus, tie vieglāk kopjami.
• Apmeklētāju piesaistei svarīgi izveidot labu infrastruktūru.
• Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante