Piekrastes zvejnieki cer uz atbalstu

Līdz ar maija beigās valdībā apstiprināto kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF), kā arī valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras attīstībai 2021.-2027. gada plānošanas periodā, sperts solis tuvāk ES atbalsta programmu iedzīvināšanai, tajā skaitā – atbalstam piekrastes zvejā.

Zvejnieki cerīgi raugās uz ES finansējuma iespējām un aizvien atklātāk runā par piekrastes zvejas problēmām. Tās tika pārspriestas LLKC un biedrības “Mazjūras zvejnieki” Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros rīkotajā diskusijā, kas notika 19. maijā Bērzciemā. Diskusiju vadīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

“Latvija ir jūras valsts, kur zvejnieki vienmēr bijuši godā celti. Kāpēc šobrīd tā vairs nav? Tā daļēji ir ne tikai valdības, bet arī mūsu, zvejnieku, vaina. Mēs gājām, darījām savus darbus un gaidījām, ka cits mūsu vietā izlems. Tā tas nenotiek, tāpēc tagad esam tur, kur esam. Vīri, tikai kopā mēs varam ko panākt,” tā diskusiju uzsāka biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis. Viņš uzsvēra vairākus punktus, kas piekrastes zvejā ir steidzami jārisina. Pirmkārt, jau atbalsta jautājums – līdz šim piekrastes zvejniekiem nav bijis pieejama atbalsta attīstībai. Latvijā bijis noliegts atbalsts laivu, motoru un zvejas rīku atjaunošani, savukārt uzņēmēdarbības dažādošanai, tajā skaitā tūrisma attīstībai pieejamie atbalsta līdzekļi no LEADER finansējuma pārsvarā vienkāršam zvejniekam nav bijuši sasniedzami.

Nākamais – roņu jautājums. Kompensāciju mehānisms par roņu nodarītajiem postījumiem ir japilnveido, lai pie zaudējumu segšanas tiktu arī tīklu zvejnieki. Nākamais – steidzami jārisina jautājums par roņu medībām ar mērķi aizsargāt zvejas rīkus.

Tāpat jāturpina pilnveidot elektroniskā zvejas uzskaites sistēma LZIKIS, kas joprojām daudziem zvejniekiem sagādā papildu grūtības. Turklāt no nākamā gada 1. janvāra sistēmā datus sāks vadīt arī pašpatēriņa un iekšējo ūdeņu zvejnieki, radot bažas, vai sistēma, kas joprojām nestrādā kā nākas, spēs šādu papildu slodzi izturēt.

A. Cīrulis arī uzskata, ka pienācis laiks pieķerties atsevišķas programmas sagatavošanai, kuras mērķis ir izcelt piekrastes zvejniekus kā izzūdoša amata darītājus, atzīt, ka tā ir Latvijas nacionālā vērtība un sagatavot rīcības plānu tās saglabāšanai.

A. Cīrulis: “Daudz runā par to, lai jaunie zvejnieki ienāktu zvejniecībā. Ne no kurienes viņi neatnāks. Piekrastes zveja ir ļoti specifiska profesija. Viņi var ienākt tikai caur esošām zvejnieku saimniecībām. Tie ir bērni vai mazbērni, kaimiņu puikas, kas iet līdzi jūrā, kuriem ir interese. Ja būs atbalsts saimniecībām, kas pieņems šo jauno, mācīs, ja tai būs kāds papildu bonuss, tas aizietu. Un zvejnieki dzīvos.”

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts atzīst, ka Zemkopības ministrija ir daudz paveikusi, uzklausot zvejniekus. Vēl tikai jāiemācās ES institūcijās paust un pastāvēt par Latvijas, tajā skaitā piekrastes zvejas interesēm. Tādējādi varētu panākt arī Eiropas Komisijas izpratni roņu jautājumā.

Arī J. Eglīts uzsver nepieciešamību veicināt paaudžu nomaiņu, viņaprāt, tas izdarāms ar izglītības iestāžu palīdzību, jo ar “stiprām piekrastes dzimtām vien būs par maz”. Viņš iesaka nozarei sākt ar 3 primāri risināmiem jautājumiem, kad tie atrisināti, ķerties pie nākamajiem trim.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver, ka ir jaunpienācējs nozarē, jo ZM, pārnākot no Tieslietu ministrijas, sācis strādāt tikai šogad. Viņš norāda, ka ne mazāk būtiski, kā nozarei iemācīties runāt savā starpā, ir nozares vadībai, konkrēti – ministrijas ierēdņiem, iemācīties sarunāties ar citu ministriju ierēdņiem. Šī spēja sarunāties ir īpaši būtiska, risinot roņu jautājumus. ES roņu medības ir atļautas, aizķeršanās ar medību atļaujām notiek tepat Latvijā, konkrēti – vilcināšanās notiek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iestāžu attieksmes dēļ. R. Kronbergs ir gatavs iesaistīties roņu jautājuma risināšanā, tāpat arī pacīnīties par zvejniekiem būtiskām lietām ES iestādēs.

Normunds Riekstiņš, ZM Zivsaimniecības departamenta direktors iepazīstināja ar atbalsta pasākuma piekrastes zvejniekiem jeb tā sauktās “30 tūkstošu programmas” nosacījumiem. Šī ir programma, kas paredz vienkāršotu piekrastes zvejnieku projektu 100% finansēšanu no Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF). N. Riekstiņš norāda, ka Ministru kabineta noteikumi finansējuma piešķiršanai jau ir sagatavoti un iesniegti apspriešanai. Kolīdz Eiropas Komisija apstiprinās Latvijas iesniegto Rīcības programmu EJZAF finansējuma izlietojumam, tā nekavējoties tiks uzsākta atbalsta pasākuma īstenošana. Tātad – tas varētu notikt jau šogad.

Tāpat N. Riekstiņš uzsvēra, ka zvejniekiem ir iespēja saņemt finansējumu no LEADER programmas, ko apsaimnieko Vietējās rīcības grupas. Viņš aicina zvejniekus būt aktīviem un iesaistīties vietējās VRG, tajā skaitā – stratēģiju izstrādē.

N. Riekstiņš cer, ka šajā plānošanas periodā veiksmīgi izdosies īstenot atbalsta pasākumu zvejniecības inovatīvajiem projektiem. Atbildīgā iestāde par šī pasākuma īstenošanu būs LLKC, kam jauzklausa zvejnieku vajadzības un jāatrod zinātniskās iestādes, kam kopā ar zvejniekiem jāīsteno viņiem vajadzīgi inovatīvi risinājumi.

N. Riekstiņš informēja par atbalsta pasākumu zivsaimniecības nozares uzņēmumiem saistībā ar Ukrainas kara dēļ notikušo energoresursu sadārdzinājumu. Šobrīd tiek gatavoti noteikumi, kas paredz kompensējošus maksājumus zvejniekiem dīzeļdegvielas sadārdzinājumam, zivapstrādes uzņēmumiem – ražošanas resursu sadārdzinājumam un akvakultūrai – elektroenerģijas sadārdzinājumam. Kopumā atbalstam zivsaimniecības nozarei būs pieejami 5 miljoni eiro.

Rinalds Vācers, Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departaments direktors informēja par piekrastes zvejas uzņēmumu aktivitātēm līdz šim, īstenojot LEADER projektus. Iepriekšējā plānošanas periodā LEADER grupām bija pieejami 24 miljoni eiro, no kuriem piekrastes uzņēmumu projekti īstenoti par kopumā 1,6 miljoniem eiro, pamatā projekti īstenoti Liepājas pusē.

Papildu tam piekrastes zvejniekiem ir iespējas pieteikties atbalstam dīzeļdegvielas akcīzes samazinājumam. Šogad tam pieteikušies 11 uzņēmumi, kuri ar samazinātu akcīzi iegādājās 35 tūkst. litrus degvielas. Savukārt kompensācijām par roņu nodarītajiem zaudējumiem šogad pieteikušies 64 uzņēmumi par kopējo summu 173 tūkst. eiro. Pieteikumi vēl tiek vērtēti.

Kāda ir zinātniskās institūcijas “BIOR” sadarbība ar piekrastes zvejniekiem, skaidroja “BIOR” pētnieks Ivars Putnis, atgādinot, ka zinātniekiem savā darbā ir ļoti būtiski zvejnieku zvejas žurnālu dati, lai spētu novērtēt zivju krājumus un sniegt padomu zvejas kvotu sadalei.

Zvejniekiem ir būtisks vēl kāds pētnieka atgādinājums, jo īpaši tiem, kam pietrūkst zvejas limitu – katru gadu ir iespēja tos pārskatīt. I. Putnis aicina vērsties pie vietējām pašvaldībām, sniegt tām savus ieteikumus un izteikt vajadzības. Pašvaldībām jāsagatavo vēstule ZM, kur kopā ar “BIOR” pētniekiem zvejnieku vajadzības tiek izskatītas un iespēju robežās apmierinātas.

Zvejnieki pozitīvi novērtēja LLKC un biedrības organizēto diskusiju, kur skaidri iezīmējās visu nozarē iesaistīto pušu vēlme sadarboties.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

Diskusija ar Biedrību “Mazjūras zvejnieki” - teaser

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra diskusija