Pieredzes apmaiņā pie Pērnavas apriņķa piekrastes zvejniekiem

LLKC Zivsaimniecības nodaļa kopā ar biedrības “Mazjūras zvejnieki” biedriem no 26. līdz 27. maijam devās mācību un pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju, Pērnavas apriņķi.

Pirmais apskates objekts bija Voistes zvejas osta, kurā kopīgi saimnieko vairākas piekrastes zvejnieku brigādes. Lai veiksmīgi strādātu nozarē, zvejniekiem ir izdevies, savstarpēji kooperējoties un apvienojoties biedrībā, piesaistīt EZF finansējumu LEADER pieejas īstenošanā: izdevies renovēt vairākas ēkas, kas kalpo zvejas rīku uzglabāšanai, zvejas produktu izkraušanai un šķirošanai, kā arī iekārtotas telpas, kur zvejniekiem labot zvejas rīkus un atpūsties. Tāpat, pateicoties projektu finansējumam, atjaunotas zvejas laivas, izveidota ostas piestātne un celtnis zvejas rīku celšanai uz/no zvejas laivām, kā arī sūknis, kas nodrošina, ka zivju izkraušana notiek tieši no laivas. Piekrastes zvejnieki, ar kuriem tikāmies Voistes ostā, viennozīmīgi norādīja, ka bez ES finansējuma šī osta nebūtu tāda, kādu to redzam šodien, investīcijas pašu spēkiem nav iespējams atrast.

Voistes zvejas ostas un arī citu Igaunijas ostu darbības principu, proti, vēsturiski šādās mazās zvejas ostās darbojās zvejnieku kolhozi, tos likvidējot, kolhoza biedru daļas tika pārvērstas īpašumtiesībās darbībai attiecīgajā ostā. Tādējādi vairums Igaunijas zvejas ostu pieder zvejniekiem nevis pašvaldībai vai valstij, kā tas ir Latvijā. Šāds darbības modelis atvieglo investīciju piesaisti zvejas ostai, jo zvejnieki, savstarpēji kooperējoties, veido biedrības un piesaista ES finansējumu, attīstot zvejas ostu darbību un nodrošinot piekrastes zvejas aroda veiksmīgu attīstību.

Apmeklējām pārstrādes uzņēmumu, kur no mazvērtīgām zivīm tiek gatavoti cepumi suņiem. Uzņēmums "Petbit" mazvērtīgās zivis iepērk visā Igaunijā un sadarbojas arī ar dažiem Latvijas zvejniekiem. Zivtiņas vispirms tiek sasaldētas. Tad kaltētas un pēc tam – pārvērstas miltos. No tiem top maisījums cepumiem. Savulaik uzņēmums ir nodarbojies ar zivju kaltēšanu cilvēku uzturam, taču šajā tirgus segmentā bijusi pārāk liela konkurence. Dzīvnieku cepumiem, lai arī nācies papūlēties ar tirgus meklēšanu, tagad pieprasījums esot liels, pamatā eksportā, kur nonāk 80% produkcijas.

Otrajā dienā apmeklējām Pērnavas tirgus zivju un gaļas paviljonu. Uzņēmums "Zivju karaļi" pārstrādā pamatā vietējās zivis, kā arī piedāvā svaigas zivis.

Apskatījām Saulepu pludmales māju, ko radījusi piekrastes zvejnieku biedrība ar mērķi izglītot sabiedrību par zivsaimniecības lietām. Ēkā ir konferenču telpa, viesnīciņa 13 vietām, pirts, kubls un mācību telpa.

Apmeklējām vēl vienu ostu “Lindi”. Tajā strādā vairāk nekā 30 zvejnieku uzņēmumu, un tā ir lielākā Pērnavas apriņķī. Tās atjaunošanā izmantots LEADER finansējums ar 20% pašu zvejnieku līdzfinansējumu. Ostā sakārtota piestātne, izbūvēti zivju sūkņi, ēka zivju pirmapstrādei ar atbilstošām iekārtām.

Turpat arī telpas zvejniekiem, kur pārģērbties un atpūsties. Zvejniekiem stāvvadu zvejā maksā par braucienu jeb reisu – takse ir 50 eiro, ja trūkst vīru, tad 60 eiro.

Lindi tīklu darbnīcā vietējā zvejas uzņēmuma līdzīpašniece Kairi Tedere rāda ziemā sagatavotos zvejas rīkus. Starp citu, igauņi linumus ieved no Dānijas, tie ir daudzkārt vieglāki par tiem, ko lielākoties izmantojam mēs, līdz ar to zvejniekiem jāpieliek mazāk spēka darbā ar tiem. Tiesa, linums ir par eiro kg dārgāks, taču izturīgāks.

Igaunijā atzīst, ka ar piekrastes zveju vien izdzīvot ir grūti, tādēļ saimniekošanu nepieciešams dažādot. Viesu māja "Kapteiņu sēta", kur papildu piekrastes zvejai uzņem tūristus, nodarbojas ar vietējās zivju produkcijas pārstrādi un ēdināšanu, vasarās rīko arī atpūtas pasākumus.

Brauciens notika Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitāšu ietvaros.

Kristaps Gramanis,
LLKC Zivsaimniecības nodaļas vadītājs