Zinātnieki izstrādā bezpilota tehnoloģijās balstītu zivjēdāju atbaidīšanas sistēmu

10. Septembris 2021.

GalerijaPrint

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras (MISIK) pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociāciju īsteno Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansētu projektu “Bezpilota tehnoloģijās balstītas zivjēdāju atbaidīšanas sistēmas ekonomiskā pamatojuma pielietojuma efektivitātes pētījums”.

Projekta aktivitātes uzsāktas 2021. gada aprīlī. Par projekta aktualitāti un nepieciešamību liecina pastāvošā problēma akvakultūras saimniecībās saistībā ar lieliem zivju zudumiem, kas rodas no zivjēdāju putnu un dzīvnieku uzbrukumiem. Tie mērāmi 20–60%, dažkārt pat 100% apmērā no zivju dīķos ielaisto zivju apjoma. Attiecīgi arī dīķsaimniecību rentabilitāte un konkurētspēja ir zema. Vislielākos zaudējumus nodara zivjēdāji putni, kas no dīķiem izēd gan zivīm paredzēto barību, gan pašas zivis. Īpaši liela uzmanība ir jāpievērš zivjēdāju putnu, kā arī dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem zivju mazuļu dīķos, jo šis ir arī viens no neaizsargātajiem un svarīgākajiem audzēšanas posmiem produkcijas ieguvē.

Līdz šim izmantotās metodes

Prakse pierādījusi, ka līdz šim izmantotās zivjēdāju putnu un dzīvnieku aizbaidīšanas metodes Eiropā/Latvijā nav pietiekami efektīvas un katrai no tām ir būtiski trūkumi, turklāt daļa no tām saistīta ar lielām izmaksām. Minot dažas no šobrīd izmantotajām tradicionālajām aizbaidīšanas metodēm, varam pārliecināties par to trūkumiem.

Tradicionāli metodes, kas ir noderīgas zivju dīķu aizsardzībai pret putnu uzbrukumiem, savukārt nepasargā no zivjēdājdzīvniekiem. Piemēram, ap dīķa teritoriju zemu novilkts elektriskais gans var palīdzēt cīnīties ar dzīvnieku iekļūšanu saimniecībā, bet pret lidojošo putnu uzbrukumiem nepasargā. Lai iekārtu varētu uzbūvēt, nepieciešama ļoti līdzena krasta līnija. Pie dīķiem nepieciešams arī elektrības pieslēgums, zemējums.

Aizsargtīkls ir efektīvs līdzeklis salīdzinoši nelielām dīķu platībām, pasargā no plēsēju putniem. Tīkla montāža atmaksājas, zivis audzējot pēc iespējas lielā blīvumā. Tomēr Latvijā zivju nozvejas blīvums ir ierobežots ar 600 kg/ha (Ministru kabineta noteikumi Nr. 692). Aizsargtīkla galvenie trūkumi: salīdzinoši dārga montāža, nepieciešams nozīmīgs darbaspēka ieguldījums (mazākas saimniecības to nevar atļauties), darbietilpīga tīkla uzraudzība (spriegošana), nepasargā pret zivjēdāju dzīvniekiem. Arī no ētikas viedokļa tas nav labs risinājums, jo, ja putni ieķeras tīklos, tie mirst, ja netiek savlaicīgi atbrīvoti.

Vēl kā aizbiedēšanas tehnoloģija tiek pielietoti gāzes lielgabali. To uzstādīšana ir viegla, nepieciešamas salīdzinoši nelielas sākotnējās investīcijas, kā arī iekārtu var viegli pārvietot saimniecības teritorijā no vienas vietas uz citu. Taču šīs aizbaidīšanas metodes trūkums – tā ir skaļa un nav lietojama apdzīvotu vietu tuvumā. Pie šāvieniem putni ātri pierod un turpina baroties.

Tirgū atrodamas arī lāzera atbaidīšanas iekārtas, bet Latvijā nav ziņu par to darbības efektivitāti.

Reizēm tiek pielietoti tādi putnu aizbaidīšanas līdzekļi kā atstarojošas lentas, lidojošie pūķi vanaga izskatā, digitālās ierīces dažādu trauksmes skaņu atskaņošanai. Lēti risinājumi, taču galvenokārt noderīgi mazās piemājas saimniecībās. Lielākā daļa no pieejamiem līdzekļiem dod īslaicīgu efektu, jo zivjēdājputni pierod pie skaņas vai saprot, ka bīstamība nepastāv.

Izstrādā bezpilota gaisa kuģi – dronu

RTU MISIK zinātnieki vēlas izstrādāt inovatīvi aprīkotu bezpilota gaisa kuģi – dronu, kas būtu pielietojams zivsaimniecību apsekošanā un zivjēdāju biedēšanā. Izstrādes procesā plānots novērst esošo risinājumu nepilnības. Vispārējo iekārtas funkcionalitāti plānots testēt dažādās dīķsaimniecībās. Galvenā paredzamā funkcionalitāte: (1) reaģēt uz putnu klātbūtni – biedēt; (2) ikdienišķa manuāla uzraudzība – attālināti (lidojošas kameras funkcionalitāte); (3) iekārtas darbības diapazons, kas nepārsniedz tiešas redzamības attālumu no pilota atrašanās vietas.

Paredzams, ka bezpilota tehnoloģijās balstīta zivjēdāju atbaidīšanas sistēma varētu nodrošināt šādus galvenos ieguvumus:

Identificēt zivjēdāju klātbūtni un mazināt to aktivitāti ar dažādām atbaidīšanas metodēm, lai tie retāk vai vispār pārstātu apmeklēt apsekojamās teritorijas;
Mazināt problēmas ar darbaspēka trūkumu, jo saimniecības apsekošanu paredzēts veikt automātiski, veicot patruļas pēc noteikta grafika vai, pārslēdzoties manuālā režīmā, drons izmantojams jebkurā nepieciešamā brīdī;
Mazināt zivju zudumus dīķsaimniecībās, tādējādi paaugstinot produktivitātes rādītājus;
Samazināt ietekmi uz vidi (tostarp CO₂ izmešu samazinājums), jo saimniecības apsekošanai nav nepieciešams autotransports vai tas tiks lietots mazāk.

Svarīgi, ka atšķirībā no pieejamām sistēmām bezpilota tehnoloģijās balstīta zivjēdāju atbaidīšanas sistēma funkcijas veiks no gaisa un pārvietosies pa saimniecības teritoriju. Šis faktors ir nozīmīgs, jo ilgtermiņā putni un dzīvnieki pierod pie atbaidīšanas līdzekļu atrašanās vietas, ietur drošu distanci un turpina baroties ūdens tilpēs.

Izstrādes tehniskais risinājums būs balstīts uz pamatfunkciju biedēt zivjēdājus. Tehnoloģija paredz, ka lidaparāts tiek pacelts virs vēlamās vietas un, izmantojot atbaidīšanas ierīci (plēsēju skaņas, gaismas efektus, skaļus trokšņus vai, vienkārši provocējot ar lidaparāta klātbūtni), aizbaida putnus. Būtiska inovatīvās iekārtas priekšrocība būs vizuālā kontakta nodrošinājums visā saimniecības teritorijā. Sistēmas vadība būs iespējama no jebkuras sistēmu atbalstošas mobilās viedierīces. Jaunās sistēmas priekšrocība būs arī vizuālā materiāla ierakstīšana, kas ļaus, piemēram, identificēt maluzvejniekus. Vizuāli būs iespējams fiksēt saimniecībā notiekošo, piemēram, zivju uzvedību (nārsto, izjūt skābekļa trūkumu, masveidā pulcējas pie ūdens ieplūdes, beigtās pa virsu peldošās zivis), laika apstākļu ietekmi (vējš, viļņi, plūdi, ledus, ūdens līmeņi), hidrotehniskās būves, barotavas utt.

Projekts turpināsies līdz 2022. gada martam. Paredzams, ka projekta īstenošanas rezultātā tiks iegūts ekonomiskais pamatojums tehniskas automatizācijas sistēmas izstrādei, kas uzstādāma pie dažādas konfigurācijas zivjaudzētavām. Rezultātā var tikt radīts inovatīvs zivsaimniecības uzraudzības paņēmiens, kas pieejams visām Latvijas zivsaimniecībām.

Projekts “Bezpilota tehnoloģijās balstītas zivjēdāju atbaidīšanas sistēmas ekonomiskā pamatojuma pielietojuma efektivitātes pētījums” (projekta Nr. 20-00-F02201-000005) tiek īstenots ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu. Projekta īstenošanu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.