Vispusīga sadarbība – nākotnes saimniekošanas pamats

Izsenis zināms, ka viens nav karotājs. Šī patiesība kļūst jo aktuālāka mūsdienās, kad sekmīgai saimniekošanai nepieciešamas aizvien jaunas un inovatīvas idejas. Lai tās nodrošinātu, radīta Eiropas Inovāciju partnerība (EIP), kuras galvenais mērķis – savest kopā lauksaimniekus un mežsaimniekus ar zinātniekiem, radot praktiski pielietojamas inovācijas. Latvijā šādā veidā top jau septiņi projekti, kurus nule prezentēja konferencē “Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projekti Latvijā”.

Kopdarbība, koprade un plaša komunikācija dažādu jomu teorētisko un praktisko ekspertu starpā visprecīzāk raksturo EIP darba grupas, kuras izveidotas visā Eiropas Savienībā – kopumā tādu ir vairāk nekā 3000. Latvijā no Eiropas Komisijai pieteiktajām 15 darba grupām pašlaik darbojas jau 7 un, kā norāda Zemkopības ministrijā (ZM), interese par to izveidi ir liela.

“Kāds labums no šīm darba grupām? Piemēram, viena no Latvijas grupām pašlaik meklē jaunus tehnoloģiskus risinājumus ģenētiski nemodificētas lopbarības ražošanā cūkām. Bet – arī Vācijā un Zviedrijā to dara! Tas nozīmē, ka ar šīm EIP grupām var sazināties un, iespējams, saņemt atbildes uz neskaidriem jautājumiem, izvairīties no kādām kļūdām un vispār – daudz ātrāk virzīties uz priekšu,” norāda Margarida Ambāra (Margarid Ambar), EIP servisa punkta Briselē pārstāve.

Tikmēr ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone atzīst – inovāciju nozīme līdz šim nav pienācīgi novērtēta ar atbilstoša finansējuma piešķiršanu: “Nu šī situācija mainās. Zemkopības ministrija saprot, cik nozīmīga šāda tīklošanās ir ne vien dažādu projektu izstrādē valsts iekšienē, bet arī ārpus tās. Tieši tādēļ aicinām visas EIP darba grupas informēt ZM, kas uzlabojams, vienkāršojams likumiskajā regulējumā, lai to darbs būtu vēl efektīvāks. ”

Jāpiezīmē, ka pašlaik Lauku attīstības programmas pasākumā “Sadarbība” lauksaimniekiem un mežsaimniekiem pieejams atbalsts divos virzienos – inovatīvu risinājumu izstrāde nozares līmenī (16.1.) un jaunu produktu, metožu, procesu vai tehnoloģiju izstrāde vismaz uzņēmuma līmenī (16.2.).

Neliels ieskats projektos. Ņemot vērā aizvien pieaugošās platības, kas tiek apsētas ar ziemas kviešiem – šogad vien 300 tūkstoši hektāru, pieaug arī slimību izplatība šajā šķirnē. Tieši tādēļ viens no projektiem četru gadu garumā ar praktisku demonstrējumu sējumu analīzi pētīs visagresīvāko no sešām Latvijai raksturīgajām kviešu slimībām – lapu dzeltenplankumainības ietekmi uz augšanu un arī ražu. Projekta noslēgumā izveidos atbalsta sistēmu, kas ikvienam saimniekam ļaus izvērtēt, ar kādām metodēm visefektīvāk to apkarot.

Tāpat uzņēmēji un zinātnieki meklē inovatīvu risinājumu efektīvākai sapropeļa dehidratācijai, lai radītu lopkopībā un augkopībā izmantojamus produktus. Lai uzlabotu cilvēka gremošanas trakta darbību un stiprinātu savu konkurētspēju,  AS “Cesvaines piens” sadarbojas ar zinātniekiem, speciālu iekārtu ražotājiem un zemnieku, lai iegūtu probiotiķus no siera suliņām un pievienotu tos jauniem biezpiena produktiem. Tiek strādāts arī pie pārtikas radīšanas cilvēkiem ar rīšanas grūtībām, kā arī inovatīvas tehnoloģijas govs veselības uzraudzīšanai.

Ieskats septiņu konferencē demonstrēto EIP darba grupu veikumā - pielikumā.

Piezīmēsim, ka EIP servisa punkts Briselē ikvienam konkrētā tēmā ieinteresētam cilvēkam piedāvā līdzdarboties arī fokusgrupās, kurās zinātnieki un nozaru praktiķi no visas Eiropas analizē visdažādakos jautājumus. Pēc tam tiek sniegti ieteikumi, piemēram, zinātniekiem, kas pētāms lauksaimnieka darba atvieglošanai. Fokusgrupas notiek piecas reizes gada laikā. 

UZZIŅA

Eiropas EIP-AGRI atbalsta punkts: www.eip-agri.eu  

Latvijas EIP tīkla kontaktpunkts: Valsts Lauku tīkls, www.laukutikls.lv

Plašāka informācija: Aiva Saulīte-Liniņa, Valsts Lauku tīkla sekretariāta projektu vadītāja, tālrunis 63007558, e-pasts: aiva.saulite@llkc.lv

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja